Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. septembris, 2015
Drukāt

Jaunais gāzes ierocis Eiropai (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Neskatoties uz Rietum­ukrainas konflikta dēļ ieviestajām sankcijām pret Maskavu un mērķi mazināt Eiropas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Krievijas enerģētikas gigants “Gazprom” un virkne Rietumu kompāniju septembra sākumā parakstīja akcionāru vienošanos par “Nord Stream-2” gāzesvada projektu, kas tiks izbūvēts pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.

 

Eiropa joprojām ir “Gazprom” prioritāte

Spēkus ar Krievijas “Gazprom” apvienojuši tādi Rietumu milži kā Vācijas “E.ON” un “BASF/Wintershall”, Austrijas “OMV”, Francijas “ENGIE” (iepriekš “GDF Suez”) un Nīderlandes un Lielbritānijas “Royal Dutch Shell”. Konsorcija mērķis ir divkārt palielināt “Nord Stream” transporta jaudu, kas būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Paredzams, ka tas darbību sāks līdz 2019. gada beigām. Šī gandrīz desmit miljardus dolāru vērtā projekta īstenošana Krievijai ļaus Eiropai piegādāt gāzi, apejot Ukrainu, kas līdz šim varēja iejaukties Krievijas gāzes eksportā. Krievija jau sen grib atteikties no gāzes piegādēm caur Ukrainu, kurā tā saskata neuzticamu un traucējošu kaimiņu. Eksperti uzskata, ka jaunais projekts pastiprinās valstu, kas Krievijas gāzi saņem caur Ukrainu, atkarību no Krievijas despotiskās taktikas, dabas gāzes piegādes nereti izmantojot kā šantāžas līdzekli. Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no Eiropas Savienības enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no “Gazprom”, tiek transportēta caur Ukrainu. Eksperti uzskata, ka “Nord Stream-2” projekts, kas ieguvis praktiskas kontūras ātrāk, nekā tas tika gaidīts, apliecina, ka Eiropa joprojām ir “Gazprom” galvenā prioritāte. “Nord Stream-2” apstiprina, ka Krievijas gāzes plānā Eiropa ieņem centrālo vietu. Virziens uz Austrumiem un ideja stiprināt saikni ar viņiem kā alternatīvu Eiropai izgaisusi mākoņos, uzskata “Atlantic Council” eksperts enerģētikas drošības jautājumos Džons Robertss.

 

Enerģētikas politika – kompāniju rokās

Par spīti daudzkārtējām Eiropas runām par nepieciešamību meklēt jaunus gāzes piegādātājus, lai mazinātu atkarību no Krievijas, Eiropas enerģētikas uzņēmumi turpina “aplidot” Krievijas biznesu. “Fakts, ka lielākās Rietumu kompānijas steidz noslēgt darījumus ar Krieviju papildu gāzes piegādei, norāda uz to, ka Eiropas enerģētisko vajadzību apmierināšanas pamatā ir ekonomiskie apsvērumi. Jā, starp Eiropu un Krieviju ir politiskā spriedze, bet enerģētikas biznesā, kas rēķina daudzus gadu desmitus uz priekšu, šaura vienvirziena domāšana daudzām korporācijām var būt graujoša,” raksta ārpolitikai veltītais ASV žurnāls “Foreign Policy”. ES centienus rast alternatīvas Krievijas enerģijas piegādēm un mazināt atkarību no Krievijas apgrūtina tas, ka Eiropas enerģētikas politika atrodas lielo kompāniju, nevis valstu rokās. Izsīkst arī Eiropas krājumi. Viena no lielākajām dabas gāzes piegādātājām Eiropā Norvēģija uzskata, ka tās dabas gāzes eksports sāks mazināties. Zem jautājuma zīmes ir arī dabas gāzes ieguve Nīderlandē. Savukārt citas alternatīvas joprojām nav realizētas.

 

“Viņi padara mūs visus par idiotiem!”

Šī vienošanās būtībā ir pretrunā ar Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem neļaut Eiropā darboties gāzes tirgus monopolistiem un mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un tās prezidenta Vladimira Putina kaprīzēm. Tagad, kad šim projektam dota zaļā gaisma, vairāku Eiropas valstu līderi neslēpj sašutumu. Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks jauno projektu nodēvējis par antieiropeisku un antiukrainisku, aicinot Eiropu to bloķēt: “Tas nozīmē dabas gāzes piegādes ceļu monopolizāciju uz Eiropas Savienību un cenu pieaugumu gala patērētājiem Eiropā. Tas vienkārši ir negodīgi. Gan pret mūsu partneriem, gan Ukrainu.” Polijas prezidents Andžejs Duda uzskata, ka šis projekts pilnībā ignorē Polijas ekonomiskās un politiskās intereses un liek apšaubīt Eiropas Savienības vienotību. Savukārt Slovākijas premjers Roberts Fics Rietumu kompāniju iesaistīšanos šajā projektā sauc par nodevību: “Viņi vienkārši padara mūs visus par idiotiem!” Jaunajam projektam gan vēl būs jāpārvar vairāki šķēršļi. Eiropas Komisija uzver, ka atkarības mazināšana no Krievijas gāzes piegādēm joprojām ir Briseles prioritāte. Tās viceprezidents un atbildīgais par Enerģētikas savienību Marošs Šefčovičs skaidro, ka jebkuram enerģētikas projektam, īstenotam ES, jāatbilst tās tiesību aktiem: “Komisija veiks rūpīgu jaunā cauruļvada projekta izvērtējumu atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai.” Eksperti atgādina, ka tieši tā Krievija zaudēja vienu no Putina lolotajām idejām par “South Stream” cauruļvadu, kas ietu pa Melnās jūras gultni caur Bulgāriju uz Eiropu. “Gazprom” plānus var kavēt arī Eiropas Komisijas pavasarī izvirzītā apsūdzība ļaunprātīgā tirgus stāvokļa izmantošanā, pārkāpjot pretmonopola likumdošanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ēēm, vispār jau konflikts ir Austrumukrainā. Es to pat dēvētu par Ukrainas un Krievijas konfliktu, nevis vienkārši par kādu abstraktu iekšēju konfliktu.

Vācijā afgāņu pusaudzis izvarojis un nogalinājis studenti (1)Vācijā ir aizturēts 17 gadus vecs patvēruma meklētājs afgānis, kuru tur aizdomās par 19 gadus vecas studentes izvarošanu un slepkavību, sestdien paziņoja policija un prokuratūras darbinieki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+