Latvijā
Izglītība

Jaunais mācību saturs ar drāmu 20


Saeimas deputāti interesējās, kāpēc sociālās un pilsoniskās mācību jomas saturā nav iekļauta Tēvzemes mīlestība. Politiķi apņēmušies ierēdņus arī turpmāk sīkāk iztaujāt, kā skolēniem apgūt vērtības un zinības, kas iekļautas sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā.
Saeimas deputāti interesējās, kāpēc sociālās un pilsoniskās mācību jomas saturā nav iekļauta Tēvzemes mīlestība. Politiķi apņēmušies ierēdņus arī turpmāk sīkāk iztaujāt, kā skolēniem apgūt vērtības un zinības, kas iekļautas sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā.
Foto – Timurs Subhankulovs

Ieviešot jauno izglītības saturu, ko Latvijas skolās sāks ieviest nākamgad, jāmaina arī skolotāja darba laika sadalījums un apmaksa. Lai pilnvērtīgi sagatavotos stundām, skolotājiem vajadzētu vadīt stundas ne vairāk kā pusi no sava darbalaika. Par to ir vienisprātis gan jaunā izglītības satura izstrādātāji, gan pedagogi un pedagogu organizācijas, kas komentējušas jauno izglītības saturu, gan arī Saeimas deputāti, kuri vakar apsprieda gaidāmās reformas. Lai runātu par izmaiņām izglītības saturā, vakar bija sapulcējušās pat četras Saeimas komisijas: Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, tās Sporta, kā arī Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas, kā arī Ilgtspējīgas attīstības komisija.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks un jaunā mācību satura izstrādātāju – projekta “Skola2030” – pārstāve Zane Oliņa kārtējo reizi atgādināja, ar ko jaunais saturs atšķirsies no līdzšinējā: bērns pats kon­struēs zināšanas un apgūs prasmes, bet pedagogiem būs jāprot vadīt šo procesu, kā arī jāmotivē mācīties.

Mācību saturs izstrādāts viendabīgs: lai skolēns matemātikā apgūtās prasmes spētu izmantot arī, piemēram, fizikā. Tajā pašā laikā mācību priekšmeti ir sadalīti pa jomām un ir noteikts, kas katrā no jomām skolēniem jāapgūst.

Lai nodrošinātu nesadrumstalotu mācīšanos, VISC pārstāvji ierosina līdz pat 3. klasei vairs nedalīt mācību laiku starp dažādām mācību stundām, bet gan apgūt nepieciešamās zinības integrēti. 4. – 6. klasē zinības tiks apgūtas daļēji integrēti, tātad daļa priekšmetu jau būs izdalīti atsevišķi.

Arī ķīmija, fizika un bioloģija nu apvienotas vienotās dabaszinībās, taču tā būs skolas izvēle, vai visu mācīt vienā mācību priekšmetā vai tomēr nodalīt. Tomēr bioloģiju gan vairs nedrīkstēs dalīt anatomijā, zooloģijā un botānikā. Dabaszinātnēs tiks uzsvērta arī inženiertehniskā domāšana.

Atsevišķi nodalīta tehnoloģiju joma, kuru apgūstot skolēniem vajadzētu izprast, kā top lieta, un arī pašiem būtu jāiemācās tās radīt. Šajā jomā būs mācību priekšmets “Dizains un tehnoloģijas”, kas aizstās “Mājturību un tehnoloģijas”, kā arī būs “Datorika”, kuras elementus mācīs jau no 1. klases. 7. klases skolēniem tiks piedāvāts apgūt arī inženierzinātņu moduli.

 

Vēsture kopā ar sociālajām zinībām

Saeimas deputāti jo sevišķi interesējās par to, kā jaunajā saturā tiks apgūta sociālā un pilsoniskā mācību joma. Jaunā satura izstrādātāji uzskata, ka nepieciešams apvienot visus daudzos šīs nozares priekšmetus – ētiku, politiku, ekonomiku u. c. – vienotā sociālo zinību mācību priekšmetā. Vēl šajā jomā ietilps vēstures apguve. Līdz 6. klasei vienoti mācīsies sociālās zinības un vēsturi. Pēc tam vēsturi mācīs atsevišķi, taču Latvijas un pasaules vēsturi vairs nenodalīs. Jaunā satura izstrādātāji uzskata, ka tādējādi skolēni iegūs pamatīgāku izpratni par vēstures procesiem. Bijusī premjere, tagad Saeimas deputāte Laimdota Straujuma gan tam nepiekrita un pauda viedokli, ka vēsturi apvienot nevajadzētu.

Deputāts Jānis Dombrava atgādināja, ka deputāti reiz jau VISC pārstāvjiem ieteikuši, ka sociālās un pilsoniskās mācību jomas saturā jāiekļauj Tēvzemes mīlestība un vaicāja, kāpēc ierēdņi nav klausījuši. G. Catlaks atbildēja: to varētu iekļaut normatīvajos aktos, ko attiecībā uz jauno saturu pieņems valdībā.

Deputāte Janīna Kursīte teica, ka nākamnedēļ uz viņas vadītās Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdi vajadzētu ierasties gan VISC, gan tā saukto pilotskolu, kas jau izmēģina jauno saturu, pārstāvjiem, lai sīkāk apspriestu, kā tad skolēniem apgūt vērtības un zinības, kas iekļautas sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā.

Jaunajā mācību saturā iekļauts jauns modulis “Drāma”, kas varēs būt arī kā atsevišķs mācību priekšmets, taču šim modulim iespējams arī kāds cits nosaukums, ja kāds ieteiks labāku. Acīmredzot satura veidotāji apzinās, ka nosaukums “Drāma” daudziem noderēs zobgalībām. Jau Saeimā izskanēja jautājumi, kāpēc gan ne “Traģēdija” vai “Komēdija”. Taču šī mācību priekšmeta būtība būs skolēna iespēja izpausties caur izpildītājmākslu.

Būtiski, ka jaunajā saturā iekļauta arī “Kultūras izpratne”, kas iepriekš mācību saturā nav uzsvērta.

 

Būs kustību pauzes

Jaunā satura veidotāji secinājuši, ka ar sporta stundām vien nav iespējams nodrošināt skolēniem pietiekamu kustību daudzumu. Tāpēc rosināts ieviest tā sauktās kustību pauzes, kad vienu stundu dienā bērni vai nu ietu ārā, vai kā citādi izkustētos.

Lai pilnvērtīgi ieviestu jauno saturu, būs nepieciešami arī materiālie ieguldījumi. Mācību līdzekļu izveide tiks līdzfinansēta no valsts un Eiropas struktūrfondiem, taču būs jādomā, kur skolām ņemt naudu, lai iegādātos mūzikas instrumentus. Iecerēts, ka mūzikas stundās visiem būs jāspēlē kāds instruments.

Jāpiebilst, ka jaunajā saturā arī vidusskolēniem būs obligāti jāmācās gan mūzika, gan vizuālā māk­sla, tie vairs nebūs izvēles priekšmeti.

 

Saturu vēl apspriež

Deputāts Juris Viļums vaicāja, kāpēc skolotājiem joprojām nav pilnas informācijas par jaunā satura ieviešanu, piemēram, nav publiskotas mācību pro­grammas, kas jau izstrādātas. Z. Oliņa solīja, ka martā tiks publiskota visa informācija par pārmaiņām pirmsskolās, jo tajās jaunais saturs ienāks jau šā gada 1. septembrī. Skolās jauno mācību saturu sāks ieviest tikai nākamgad, to vēl apspriež, tāpēc arī programmas vēl nav publicētas.

Fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, kā arī citi klātesošie pauda bažas, ka jaunā satura ienākšana skolās varētu pastiprināt skolu nevienlīdzību: tās, kurām veiksmīgi izdosies ieviest jauno saturu, strauji ies uz priekšu, bet citas atpaliks vēl vairāk.

Kaut gan sabiedriskā apspriešana notika līdz 1. februārim, VISC joprojām turpina saņemt dažādus priekšlikumus par to, kas tad izglītības saturā būtu maināms. Jau saņemto ierosinājumu autori ir gan dažādas nevalstiskās organizācijas, gan Latvijas Banka, gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Arī priekšlikumu autori bieži norādījuši uz to, ka skolotājiem var nebūt laika izpildīt visas jaunās satura prasības, ja joprojām būs jāvada 30 kontaktstundas nedēļā.

Attiecībā uz mācību saturu sevišķi daudz priekšlikumu izteikti par to, kā ar skolēniem jārunā par seksuālo un reproduktīvo veselību, medijpratību u. c.

LA.lv