Jaunais, modernais LU Dabaszinātņu centrs jau pēc nedēļas uzņems studentus 0
Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi ekspluatācijā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmisko centru Torņakalnā, vēsta LU Preses centrs.
Pirmos studentus tas uzņems jau 8. septembrī, un šī būs viena no Baltijā modernākajām augstākās izglītības un zinātnes ēkām.
LU Dabaszinātņu centra būvniecību veica pilnsabiedrība LNK Industries Group, ko Latvijas Universitāte izraudzīja iepirkuma procedūrā 2013. gadā. Līguma summa ir 21,18 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Ēkas ideju izstrādāja un autoruzraudzību veica arhitektu birojs Sestais Stils.
Celtniecību kādreizējā mazdārziņu teritorijā Rīgā, Jelgavas ielā 1, PS LNK Industries Group uzsāka 2014. gada martā, un jau pērnā gada maija beigās ēkas pamatos tika svinīgi ielikta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Jaunajai ēkai ir septiņi stāvi, kuros izvietotas auditorijas, laboratorijas, darba un semināru telpas, kā arī bibliotēka. Ēkas augšstāvā atrodas zinātniskā siltumnīca, kā arī semināru telpa ar skatu uz Vecrīgu un jaunuzcelto Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku. Uz ēkas jumta nākotnē paredzēts izvietot vēja ģeneratorus un saules kolektorus, dodot iespēju izmantot alternatīvo enerģiju, bet visu ēkas sistēmu darbību vadīs “gudrās mājas” tehnoloģijas.
Dabaszinātņu centrā atrodas Bioloģijas, Ķīmijas, Medicīnas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātņu nodaļa. Ēkā ir izvietots arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts. Pagrabstāvā atrodas sešu Valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.
Pirmais un otrais stāvs, kurā atrodas bibliotēka ar lasītavu, kafejnīca, kā arī lielākā amfiteātra tipa auditorija ar 300 vietām, studentu informācijas centrs, neliela virtuvīte un studentu pašpārvalžu telpas, būs atvērti 24h diennaktī.
Dabaszinātņu centra auditorijas un mācību laboratorijas var lepoties ar pasaules klases zinātnisko un audiovizuālo aprīkojumu. Moderno interjeru, kurā plaši izmantots eksponētais betons, atdzīvina dabīgais koks, viļņotas margu līnijas, mākslinieces Luīzes Avotiņas sienu gleznojumi, kā arī stiklotie sienu ielaidumi un krāsainās SIA “Coppa” piegādātās mēbeles.
