Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. marts, 2013
Drukāt

Jaunais pāvests musulmaņos raisījis cerības uz attiecību uzlabošanos

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Jaunais Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, kurš Zaļās ceturtdienas rituālā mazgāja kājas 12 jauniem cietumniekiem, to vidū arī diviem musulmaņiem, islāmticīgajā pasaulē raisījis cerības uz attiecību uzlabošanos ar Vatikānu.

Francisks Romas jauniešu cietumā, veicot Zaļās ceturtdienas rituālu, mazgāja kājas 12 jauniem cietumniekiem, arī divām meitenēm. Kaut arī pats kāju mazgāšanas rituāls ir sens, šī bija pirmā reize, kad katoļu pāvests šo ceremoniju veica cietumā, un pirmā, kad pontifiks rituālu kāju mazgāšanu veica sievietēm. Starp jauniešiem, kuru kājas mazgāja pāvests, bija arī divi musulmaņu pusaudži – zēns un meitene.

“Tas bija ļoti nozīmīgs brīdis,” spriež kristiešu un musulmaņu savstarpējā dialoga biedrības “Istituto Tevere” dibinātājs Mustafa Dženaps Aidins.

Viņš ir viens no pasaules lielāko reliģiju pārstāvjiem, ar kuriem jaunais pāvests jau ir ticies.

“Pēc 11.septembra [uzbrukumiem] izplatījušies stereotipi, kuru dēļ musulmaņi izslēgti no sabiedriskās dzīves. Taču pāvesta rīcība bija atvērtības apliecinājums, kas norāda, ka kādu izolēt nav kristīga rīcība,” pauž Dženaps Aidins.

Savukārt islāma teologs no Tunisijas Adnane Mokrani norāda, ka ir vērojamas “nozīmīgas atvērtības pazīmes”.

Zaļās ceturtdienas rituālā kāju mazgāšana “bija ļoti skaists, cilvēcīgs žests,” atzīst teologs. “Pat es kā musulmanis sekoju līdzi Zaļās ceturtdienas rituālam, jo tas apliecina kristietības sludināšanas pamatbūtību.”

Vatikāna un musulmaņu pasaules attiecības pēdējos gados bijušas saspīlētas. Franciska priekštecis Benedikts XVI tika uzskatīts par musulmaņiem naidīgi noskaņotu pāvestu.

Sunnītu studiju centrs “Al Azhar” sarāva saites ar Vatikānu, kad Benedikts, reaģējot uz pašnāvnieka uzspridzināšanos Ēģiptes baznīcā, bija paudis aicinājumu aizstāvēt kristiešu minoritātes.

Savukārt vēl sava pontifikāta sākumā Benedikts XVI izpelnījās skarbu kritiku, kādā uzrunā citējot Bizantijas imperatora vārdus, ka musulmaņu pravietis Muhameds ir kara kurinātājs, kurš izplata ļaunas mācības.

Cerību, ka Franciska pontifikāta laikā musulmaņu un Vatikāna attiecības uzlabosies, paudis ne tikai “Al Azhar”, bet arī Islāma sadarbības organizācija (ISO), kurā ietilpst 57 valstis.

Tiekoties ar pasaules reliģiju līderiem un ārvalstu vēstniekiem, jaunais pāvests apliecinājis vēlmi nodibināt ciešākas attiecības.

“Ir svarīgi intensificēt dialogu starp dažādām reliģijām un, manuprāt, īpaši dialogu ar islāmu,” sacīja jaunais katoļu baznīcas galva. “Svarīgi arī intensificēt kontaktus ar neticīgajiem, lai pārsvaru negūtu domstarpības, kas mūs šķeļ un sāpina, bet gan drīzāk griba veidot patiesas draudzības saites.”

Tomēr, par spīti Benedikta pontifikāta laikā pieredzētajiem Vatikāna diplomātiskajiem centieniem, musulmaņu līderi joprojām ir “nedaudz vēsi”, uzskata Mokrani.

“Varbūt, ka ar šīm pārmaiņām kaut kas varētu mainīties,” piebilst teologs.

Turpretī Dženaps Aidins noskaņots skeptiskāk, norādot – lai gan jaunais pāvests musulmaņos raisījis interesi un entuziasmu, “oficiālajā līmenī tas nav atspoguļojies”.

Vatikāna eksperti savukārt aicina nepārspīlēt Zaļās ceturtdienas ceremonijas nozīmīgumu attiecībā uz islāmu, norādot, ka pāvests vēlējies vien apliecināt, ka kristietība nozīmē būt atvērtiem pret visiem.

“Tikpat labi tie būtu varējuši būt jauni budisti vai sikhi. Viņš mazgāja viņu kājas, jo viņi ir nošķirti, viņš nevēlējās izdarīt nekādus izņēmumus,” laikrakstā “La Stampa” skaidro Marko Tosati. “Nevar apgalvot, ka visi musulmaņi novērtēs šos žestus, jo imami ar piesardzību uztver ikvienu kristiešu centienu pievērst musulmaņus savai reliģijai.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+