Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. jūnijs, 2015
Drukāt

Saeima ievēl “jaunu un zaļu” prezidentu. “LA” reportāža (8)

Foto - Saeimas preses dienestsFoto - Saeimas preses dienests

Jauns un zaļš – Raimonds Vējonis ir viens no jaunākajiem Valsts prezidentiem Latvijas vēsturē. Viņam ir 48 gadi un tikpat bija arī Albertam Kviesim, kurš par prezidentu tika ievēlēts 1930. gadā.

Saeima vakar salīdzinoši gludi tikusi galā ar smago uzdevumu, tomēr kaunīgi zaglīgais veids, kā tas noticis, īsti nedara godu mūsu parlamentāriešiem.

Aptuveni pusstundu pirms Saeimas sēdes pie parlamenta ēkas Jēkaba ielā sāka pulcēties Levita atbalstītāji – ap 70 cilvēku, kuri turēja rokās bukletus ar Levita attēlu. Kādam bija arī plakāts “Deputāt, ieklausies savā sirdsapziņā!”, dažiem – krekliņi ar Levita portretu. Vairums tautas kalpu atbalsta akcijas dalībniekiem steidzās garām neapstājoties. Akcijas varonis gan pienāca parunāt ar saviem atbalstītājiem un solīja mainīt Latvijas iesīkstējušo politisko kultūru. Drīz pēc sēdes sākuma vairākums atbalsta akcijas dalībnieku izklīda.

Debates pirms prezidenta vēlēšanām gan šķita kā piespiedu formalitāte un kopumā ilga tikai nedaudz vairāk kā pusstundu. Runātāji uzteica visus četrus prezidenta kandidātus, īpaši paslavējot savējo. Garās runās vai diskusijās neviens neielaidās. Acīmredzot parlamentārieši labi saprata – šis nav tas jautājums, ko izdosies atrisināt debašu ceļā.

Lai starp četriem kandidātiem izvēlētos labāko, Saeimai bija nepieciešamas piecas balsojuma kārtas. Pirmajās trijās viss notika, gandrīz kā prognozēts – frakcijas atbalstīja pašu virzītos kandidātus, atskaitot dažus deputātus, kuriem bija atšķirīgs viedoklis. Kā pirmais no tālākas cīņas otrajā kārtā izkrita Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvis Mārtiņš Bondars, kuru atbalstīja tikai paša pārstāvētās partijas deputāti. Trešajā kārtā izstājās “Saskaņas” kandidāts Sergejs Dolgopolovs, kuru atbalstīja tikai 23 saskaņieši. Līdz ar to cīņu turpināja tikai valdošās koalīcijas virzītie kandidāti – Raimonds Vējonis un Egils Levits. Tomēr jau nākamajā balsojumā sākās pārsteigumi. Vējonis, kurš iepriekšējās kārtās bija saņēmis 34 – 35 balsis, pēkšņi “uzlēca” par 11 balsīm, saņemot 46 deputātu atbalstu. Līdz ar to no cīņas izstājās Levits, par kuru nobalsoja 26 deputāti. Pats par sevi šāds balsu pieaugums nebūtu nekas dīvains. Tieši tādēļ vismazāko atbalstu saņēmušie kandidāti no tālākas cīņas tiek izslēgti, lai viņu virzītāji varētu balsot par kādu no atlikušajiem. Taču šajā gadījumā visas opozīcijas frakcijas bija solījušās balsot “pret” visiem atlikušajiem kandidātiem. Tātad rezultāts liecināja, ka kāds melo saviem vēlētājiem un sabiedrībai.

Kamēr deputāti staigāja, aizpildīdami vēlēšanu biļetenus, mezdami tos urnās un skaitīdami balsis, Saeimā ne mazāk aktīvi darbojās viņu politisko spēku formālie un neformālie līderi, kā arī dažāda ranga “pelēkie kardināli”. Piemēram, Pēteris Viņķelis (“Vienotība”), Artis Stucka (ZZS), Indulis Emsis (ZZS), Nils Ušakovs (“Saskaņa”), Roberts Zīle (NA) un citi. Kuluāros notika aktīvas sarunas, un brīžiem Saeimas nams zumēja kā rosīgs bišu strops.

Pirms pēdējā balsojuma, kad Vējonis bija palicis vienīgais kandidāts, sēdē tika izsludināts pusotru stundu garš pārtraukums, lai NA kopā ar izkritušo Levitu varētu izlemt par tālāku rīcību – kopā ar “Vienotību” un ZZS balsot par Vējoni, nodrošinot viņam nepieciešamo 51 balsi, vai turpināt uzstāt uz Levita kandidatūru un balsot “pret” vienīgo atlikušo kandidātu, cerot uz labāku rezultātu jaunās vēlēšanās. Nacionāļi lielā vienprātībā izlēma par otro variantu. Tomēr ar to nepietika, jo ZZS un “Vienotības” aizkulišu spēlmaņi pa to laiku bija samedījuši iztrūkstošās balsis. Pēdējā kārtā Vējonis tika ievēlēts ar diezgan pārliecinošu rezultātu – 55 “par” un 42 “pret”. Tas ir pārsteidzoši, jo “Vienotībai” kopā ar ZZS ir tikai 44 balsis (pat ja nerēķinām “Vienotības” iekšējos opozicionārus), savukārt NA un visas opozīcijas partijas apgalvo, ka esot balsojušas “pret”. Jautājums, no kurienes nāca noslēpumainās “padsmit” balsis, visticamāk, tā arī paliks neatbildēts un tamdēļ metīs neglītu ēnu uz Vējoņa prezidentūras sākumu.

Pats jaunievēlētais prezidents savā pirmajā preses konferencē nemaz nešķita samulsis par šādu situāciju: “Visas vēlēšanas ir kaut kādā veidā matemātika. Protams, nebija labi, ka koalīcija nespēja vienoties par vienotu kandidātu. Man nav informācijas, ar kuru deputātu balsīm esmu ievēlēts. Taču tas, ka par mani balsojusi arī opozīcija, nozīmē tikai to, ka opozīcijā ir cilvēki, kas atbalsta mani un to virzienu, kurā strādāšu.” Vējonis arī solīja, kļūstot par prezidentu, apturēt savu darbību Latvijas Zaļajā partijā. Viņa galvenā prioritāte jaunajā amatā būšot drošība, tostarp bruņoto spēku stiprināšana un attīstība, kā arī NATO klātbūtnes pastiprināšana. Pēc sarunas ar latviešu žurnālistiem Vējonis krieviski sniedza atsevišķu interviju vietējiem krievu medijiem.

Vizītkarte. Raimonds Vējonis

* Dzimis: 1966. gada 15. jūnijā Pleskavas apgabalā, Krievijā, kur viņa tēvs dienēja Padomju armijā. Bērnību un skolas gadus pavadījis Madonas rajona Sarkaņos, mācījās Madonas 1. vidusskolā.

* Izglītība: Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes maģistrs (1995. g.);

Tamperes Tehniskās universitātes Ūdens un vides inženierijas institūts;

Tallinas Tehniskās universitātes Vides inženierijas departaments.

* Svešvalodas: angļu, krievu.

* Darba pieredze: aizsardzības ministrs (kopš 2014. g. 22. janvāra);

11. Saeimas deputāts (2011. g. oktobris – 2014. g. 22. janvāris);

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (2011. g. 6. janvāris – 2011. g. oktobris);

vides ministrs (2010. g. novembris – decembris);

10. Saeimas deputāts (2010. g. 2. novembris);

vides ministrs (2003. g. janvāris – 2010. g. novembris);

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs (2010. g. marts –maijs);

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (2002. g. novembris – 2003.g. janvāris);

Skultes pašvaldības Skultes ostas valdes loceklis (2000. – 2002. g.);

ES Asociēto valstu vides likumdošanas ieviešanas un kontroles struktūrvienības nacionālais koordinators (1998. g. – 2002. g.);

SIA “Getliņi Eko” valsts pārstāvis (1997. – 2002. g.);

Skultes ostas valdes loceklis (1997. – 1998. g.);

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors (1996. – 2002. g.);

Madonas pilsētas domes deputāts (1990. – 1993. g.);

Madonas reģionālā vides pārvaldes direktora vietnieks (1989. – 1996. g.)

Madonas 1. vidusskolas bioloģijas skolotājs (1987. – 1993. g.).

* Politiskā piederība: Latvijas Zaļā partija.

* Ģimenes stāvoklis: precējies, divi dēli. Sieva Iveta, pedagoģe.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Ļoti žēl, ka pie varas esošās koalīcijas partijas tā arī nespēja vienoties par vienu spēcīgu Valsts prezidenta kandidātu. Šoreiz atkal to veikli izmantoja Saskaņa, kura manipulācijas ceļā panāca, lai nenotiktu prezidenta vēlēšanu otrā kārta uz kuru savu piekrišanu bija izteicis Levits. Atkal kārtējo reizi ļoti pamācoši mums vēlētājiem, jo varas esošās partijas darbojās tikai un vienīgi savu šauro partejisko interešu vadītas. Un plaši organizētā prezidenta kandidātu diskusija un tautas aptauja, šķiet, tikai kārtējā “tvaika nolaišana”.

  2. Saeima ievēl “jaunu un zaļu” prezidentu, bet vecs un pārbriedis jau bijis…jaunais spēj lekt pār dzīves peļķēm, bet vecais domās – vai vispār vajag, pensija jau ir un siltas čības pie gultas…

  3. citāts iz Ozoliņa Atbildēt

    Prezidentam diezin vai būtu vērts tiražēt partijas biedra Ingmara Līdakas melodramatisko stāstu par «pirmo zaļo» prezidentu Eiropā. (Jo tad būtu jāatgādina vēl sensacionālāks stāsts, ka Latvijas «zaļie» ir vienīgie Eiropā, kuri apvienojušies ar lauksaimniecības lielražotājiem.) Daudz svarīgāka nekā «zaļo ideju» paušana, ko Vējonis vakarā pēc ievēlēšanas minēja līdztekus daudzām citām lietām, kuras vēlētos darīt, ir viņa prioritāšu loģiskā pēctecība, pārceļoties no Aizsardzības ministrijas uz Valsts prezidenta rezidenci.

  4. prezis-lempis, ar buču omu ir pārlaimīgi par mūžīgo kopābūšanu pie siles

  5. Žēl, ka ievēlēja ar Saskaņas balsīm: Vienotība= 23 -2 =21; ZZA= 21 un Saskaņa= 13. Kāpēc šīs 13 balsis nevarēja būt no NA un no Reģionu apvienības?

  6. Ar šo prezidentu beigsies VVF Madrides kluba masonu laiks, Zatlera aplokšņu un 2 vizīšu laiks kopā ar Dombrovski ASV privāti pie Sarosa( saņemt norādījumus), Bērziņa un RUNGAIŅU BANĶIERU LAIKS Raimonds Vejonis paredz, ka Latvijā tiks apsaimniekots katrs kvadrātmetrs, reģionos nedrīkst dzīvot sliktāk, kā tas ir CENTROS, dzert sliktāku ūdeni, brist lidz ceļiem pa dumliem.. Sākums jaunam atdzimšanas laikam. Levits== plānoja laikam ieviest Dievu izredzēto politisko kultūru!

  7. Cīņa jau bija ne tik daudz par prezidentu, kā par iespējamo reālo orientācijas maiņu Rietumu virzienā, ja prezidents kļūtu Levits. Brigmaņa-Lemberga kompānija nobijās ne pa jokam un tāpēc bloķējās ar Saskaņu, iespējams, baidot ar nacionālisma uzpļūdiem Latvijā. Bija jāizvēlas mazākais ļaunums un ar opozīcijas balsīm Vējoni arī ievēlēja. Kas liecina, ka tieši S izšķīra rezultātu? Tāpēc, ka Saeimā parādījās Ušakovs, tāpēc ka Vējonis tūlīt pēc ievēlēšanas apsolīja uzlabot attiecības ar Krieviju un sniedza interviju arī krievu valodā. Mesli jāmaksā! Bet varbūt es kļūdos? Tad padomājiet, kuras valsts politikā MELI ir pacelti valsts politikas līmenī un kura Maskavai draudzīga partija Latvijā prezidenta vēlēšanās izplatīja tos pašus MELUS, kA par Vējoni nebalsos? Secinājumus izdariet paši.

  8. Kaolīcija nespēja vienoties tas, protams, ir slikti, bet ir vienojies skaidrais prāts un tas ir daudz vērtīgāks. Būtu interesanti uzzināt, kurie tad piegādājuši izšķirošās balsis. Ceru, ka tā ir bijusi mūsu, respektīvi, ne “sociāldemokrātiska” opozīcija.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+