Anda Līce: Cieņa pret vājo 4
Līdz Latvijas 13. Saeimas vēlēšanām mūsu pastkastītēm būs ko turēt, jau tagad tajās parādās smaidīgu un daudz sološu deputātu kandidātu sejas. Kaut gan visi atkal ir pilni ar apņemšanos strādāt Latvijas labā, daudzi valsts pilsoņi nezina, kur ņemt ticību šiem solījumiem, jo pamainās jau tikai kučieri, rati ripo pa to pašu iebraukto sliedi, dažās vietās pietur retāk un pa dažiem ceļiem vispār nebrauc.
Ir taču acīmredzami, ka tehnoloģiju straujās attīstības un robotizācijas laikmetā, kad neapturami pieaug bezdarbs un nabadzība visā pasaulē, sociālie sprādzieni, kas savās galējās izpausmēs pārvēršas bruņotās revolūcijās, kļūst neizbēgami. Ir sācies pilnīgi jauns cilvēces attīstības laikmets, kurā ir jāmeklē jauni sociālie modeļi, jo vecie darbojas vairs tikai ar grūtībām. Jaunais sākumā vienmēr šķiet utopija.
Pavisam nesen Kijevā notika daudzos pasaules karstajos punktos pabijušā žurnālista, spilgtas personības un Krievijas pašreizējās politikas pretinieka Savika Šustera grāmatas “Vārda brīvība pret bailēm un pazemojumu” prezentācija. Tas ir neparasts pētījums, kurā ir salīdzināti valsts reģionu, paaudžu un dzimumu triju emociju izpausmes: pazemojums, bailes un cerība. Ir izveidota vienas valsts – Ukrainas – emociju karte. Pētījuma autors uzskata: “Mums ir jāiemācās cienīt vājākos, tad mēs kļūsim stipri.” Pētījumā ir piedalījušies apmēram 5000 cilvēku, un tā rezultāti pamatīgi atšķiras no dažādām socioloģiskām aptaujām. Šāds pētījums nepieciešams arī par Latviju, jo abu valstu problēmas ir tik līdzīgas. Pētījuma autors secina, ka stabila emocionāla situācija valstī iespējama vien tad, ja trīs no četriem iedzīvotājiem dzīvo cerībā par savu nākotni. Mums šajā jautājumā ir tumša bilde, tomēr līdzīgi kā Ukrainā milzīgi daudz cilvēku jūtas pazemoti un dzīvo bailēs par rītdienu. Līdz ar to pieaug ģimeņu nestabilitāte, savstarpējās agresijas līmenis, emigrācija un korupcija ne ar kādiem līdzekļiem nav apturama. Sabiedrība riņķo pa apburtu apli. Šī problēma jau tagad skar daudzas valstis, ir jāmeklē izeja.
Ar ideju par beznosacījuma universālu bāzes ienākumu nodrošināšanu katram, kas valstī dzīvo likumīgi, klajā ir nākuši Šveices zinātnieki. Pēc S. Šustera domām, Ukraina pašreizējos apstākļos varētu atļauties par bāzes ienākumu pieņemt divas minimālās algas. Tas palielinātu pilsoņu drošību, emocionālo saskaņu un stipri samazinātu korupciju. Viņš ir pārliecināts liberālais demokrāts un uzskata, ka demokrātija ir instruments, bet liberālisms – cieņa pret vājo. Šādu attieksmi nevar īstenot no augšas, taču to spēj pilsoniskās organizācijas. Un tieši tāpēc tik svarīga ir vārda brīvība.
