Mobilā versija
Brīdinājums +6.0°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
23. aprīlis, 2017
Drukāt

Jaunais saturs nebūs lupatdeķis: īsā laikā jārada uz skolēnu vērsta izglītības programma (15)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ieejot biroja telpās Aspazijas bulvārī, kur iekārtojušies jaunā, uz kompetencēm balstītā izglītības satura izstrādātāji, sajūta kā skudru pūznī: ļaužu grupiņas spriež un diskutē, sienas aplīmētas tabulām, kas palīdz pamazām veidot jauno izglītības saturu, kā arī saskaņot tēmas, kas jāapgūst dažādos mācību priekšmetos.

Te strādā 238 eksperti, kuru ziņā ir jaunais saturs. Ne visi ik dienas ir uz vietas, jo lielākā daļa turpina pedagoga darbu skolās un darbs pie satura ir nepilnas slodzes. Satura izstrāde šobrīd notiek septiņās tematiskajās grupās. Katru grupu vada vecākais eksperts, un katrai grupai ir sīkākas apakšgrupas.

 

Kā izvēlējās ekspertus

Kad marta beigās notika konference par kompetenču saturu, no zāles vairākkārt jautāja, kuri tad ir šie eksperti, bet skaidra atbilde neatskanēja.

Interese par līdzdarbošanos jaunā satura izstrādē bijusi liela, atzīst Valsts izglītības satura centra (VISC) projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” pārstāvji. Pieteicās vairāk nekā 600 cilvēku. Pieņemti 238 cilvēki. Ņemtu, iespējams, vairāk. Ja vien pietiktu naudas. 14 miljoni, kas no Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts budžeta naudas atvēlēta jaunā satura izstrādei, tikai izskatoties daudz. Ņemot vērā darba apjomu, summa nav liela, vērtē Dace Namsone, kura ir projekta mācību satura struktūrvienības vadītāja.

Šā paša projekta mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāja Zane Oliņa skaidro, ka, lai saprastu, kādi kritēriji bijuši noteicošie ekspertu izvēlē, jāzina, kā jaunais saturs tiek izstrādāts. Lielākā atšķirība no līdzšinējās pieredzes jaunā satura izstrādē ir tāda, ka iepriekš katras izglītības jomas eksperti saturu savā “lauciņā” izstrādāja autonomi. “Katrs gādāja par savu deķīša gabaliņu, bet nebija vienota pieeja bērnu izglītībai,” teic Z. Oliņa. Tagad satura izstrādātājiem jāsadarbojas, lai saturs būtu viengabalains. Pirmo reizi vienlaikus tiek izstrādāts izglītības saturs no pirmsskolas līdz pat vidusskolai. Turklāt uz saturu cenšas raudzīties no bērna viedokļa. Tāpēc projekta vadība meklējusi tādus ekspertus, kas spēj strādāt komandā un paraudzīties uz izglītības saturu kopumā, ne tikai uz savu tēmu, kā arī spēj radīt tādu saturu, kas būtu starpdisciplinārs, tātad redz saikni starp mācību priekšmetiem. Piemēram, lasītprasmes apguve vairs nebūs tikai latviešu valodas stundu saturā. Darbam ar tekstu jāiekļaujas visos mācību priekšmetos, jo šī prasme nepieciešama arī, piemēram, matemātikā, lai saprastu teksta uzdevumu. Saturs jāveido tā, lai katra skolēnam nepieciešamā prasme izvītos caur dažādiem mācību priekšmetiem. “Ekspertam jāspēj koncentrēties uz bērna vajadzību, nevis uz to, vai izdevies ielikt savu gabalu kopējā satura pīrāgā,” uzsver Z. Oliņa.

Potenciālie eksperti jau savā pieteikumā pauda vīziju par jauno mācību saturu. Pretendentu paustajam bija liela nozīme ekspertu izvēlē, jo daļa jaunā satura izstrādātāju izraudzīta, vadoties tikai pēc pieteikuma. Ar vēl daļu bijušas arī atlases intervijas. Svarīgi bijis, vai potenciālajam ekspertam vispār būs laiks piedalīties jaunā satura izstrādē. Ja skolotājs skolā strādā vairāk par vienu slodzi, skaidrs, ka dalībai ekspertu grupā laika nepietiks. Jāpiebilst gan, ka tikai desmit ekspertiem pie jaunā mācību satura izstrādes ir pilna laika darbs, pārējie lielākoties pie satura izstrādes darbojas vienu darba dienu nedēļā.

D. Namsone piemetina, ka speciālistu izvēli ietekmēja arī tas, ka vienā ekspertu grupā vajadzēja būt pārstāvjiem gan ar pieredzi dažādu izglītības saturu izstrādē, gan skolotājiem praktiķiem, gan arī jauniem cilvēkiem, piemēram, izglītības programmas “Iespējamā misija” vai citu valstu augstskolu absolventiem, kas “ienes jauna veida pieredzi”. “Izstrādājot jauno saturu, mērķis ir likt kopā visu valstī esošo pieredzi,” teic D. Namsone.

Ne visās zinātņu jomās skolotāji darbam pie jaunā satura pieteicās vienlīdz aktīvi. Liela konkurence bijusi dabaszinātņu un valodu jomā, taču, piemēram, sociālajās zinībās ekspertu grupu nav bijis viegli nokomplektēt.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. UN KA BUS AR SPECIALO IZGLITIBU,KAD BUS REFORMAS…….UN KADAS,CIK ILGI BERNUS LIKS KOPA AR DAZADAM DIAGNOZEM ATTISTIBAS LIMENIEM,VECUMU,PIEMERAM4 UN 7 KLASE KOPA…….

  2. Ko indes lējēji te grib pateikt? Kāds ir jūsu dzīves mērķis? Tikai gānīties?
    Jūs taču nezināt, kas tiek darīts! Darba ir daudz un cilvēki tiešām cenšas godprātīgi to veikt. Mums ir daudz lielisku skolotāju.

  3. Izejot no skolnieku viedokļa, viņiem nevajadzētu traucēt stundu laikā spaidīt mobilo vai plašetu podziņas. Skolotājiem gan būs zaļa dzīve. Ka tik to seksa revoluciju nenoguļ, ko tad geju un lesbeņu propagandisti darīs?

  4. Malači! Turam īkšķus lai politiķi šo nenograuj. Izskatās ļoti pret ierasto Latvijas reformu gaitu ar abstraktām stratēģijām, neaptveramām programmām, ierēdņu darba grupām – likumu maiņam un MK noteikumiem un čiku mainoties ministram.

  5. Nožēlojami! Nabaga mūsu bērni. Acīmredzami ir paredzēts nogremdēt vēl pēdējās gaišās galvas, lai LV cilvēki varētu būt tikai citiem par pakalpiņiem Eksperti skaitās… Ja tagad, atgriežoties no citām valstīm mājās, bērni vairs nespēj mācīties vecumam atbilstošā klasē, kāpēc mums ir jāmēģina piemērot savs mācību saturs zemākām prasībām? Mācīsim abstraktus jēdzienus vecumā, kad vēl nav attīstīta abstraktā domāšana, un brīnīsimies par rezultātu?

  6. Nu, jācer, ka aiz kompetencěm nepazudīs klasiskā izglītība. Jācer, ka nebūs kārtějais “stulbuma regormgrāvis”!

  7. Tukšas un nožēlojamas frāzes.

  8. Uz skolēnu vērsta izglītība! Kā jūs to domājat? Ja klasē ir 35 – 40 bērni, mācību stunda ir 40 minūtes – cik ilgu laiku var vērst stundas laikā uz skolēnu? Jaunā viela arī jāskaidro – cik tad laika paliek?
    Tad kāpēc tiražēt muļķības?

    • Manos skolas gados klasē arī bija līdz 40 skolēniem. Bet zināšanas visiem bija daudz labākas!!! Nebija neviena, kurš pilnībā neko nesaprata, piemēram, fizikā. Un lasīt mācēja visi. Bet tagad 6.klasē daudzi nemāk tekoši lasīt. Kas vainīgs?

  9. otraas atmodas laikaa jau visu laiku kko maina, bet kaa juuk un bruuk taa turpina brukt. varbuut nevajadzeja mainiit no pasha saakuma…

  10. 238 eksperti???Un visi vienosies?Ne múzam neticēsu.Vēl 10 gadi paies,kamēr ieviesís dzīvē un tad jau atkal būs novecojusi programma.

  11. Riebjas tā visaptverošā maucība, kad tas viss beigsies??
    Vai ir cerība, ka tie jaunkretīni pazudīs tuvākajā sausajā atejā?

  12. Ak Inese Bautre nu bīdīs veselību! 🙂 Kopā ar Papardes Ziedu un citām draugaļām! Tātad jaunais saturs būs stingri balstīts seksuālo kompetenču apguvē gender ideoloģijas mērcē! Galvenais, lai pēc Eiropas idiotisma standartiem! Pretīgi un nožēlojami!

  13. Ā, nu skaidrs – skolotājs runās ar seju pret klasi, nevis stāvēs ar muguru pret klasi (kad rakstīs uz tāfeles…)

  14. Atkal pseidoeksperti nodarbojas ar muļķībām un stulbuma izplatīšanu!
    Jārada uz ZINĀŠANĀM un GUDRĪBU vērsta izglītības programma!

Draugiem Facebook Twitter Google+