Latvijā
Politika

Jaunajā EP sasaukumā nepārvēlētie deputāti varēs saņemt pabalstu par katru nostrādāto gadu0

Foto: Pixabay.com

Jaunajā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumā nepārvēlētie deputāti varēs saņemt pabalstu mēnešalgas apmērā par katru institūcijā nostrādāto gadu.

Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu EP deputāta mēnešalga no 2018.gada jūlija pirms nodokļu nomaksas ir 8757,70 eiro.

Šī alga tiek maksāta no EP budžeta.

Visi EP deputāti maksā Eiropas Savienības (ES) nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas viņiem paliek 6824,85 eiro. Turklāt lielākā daļa ES dalībvalstu liek saviem deputātiem maksāt arī savas valsts nodokļus.

Tādēļ galīgā alga (alga pēc nodokļu nomaksas) katram deputātam ir atkarīga no nodokļu noteikumiem deputāta izcelsmes valstī.

EP deputātiem pēc pilnvaru laika beigām ir tiesības uz pārejas pabalstu. To piešķir vienas mēnešalgas apmērā par katru deputāta amatā pavadīto gadu. Maksimālais šā pabalsta izmaksāšanas ilgums ir divi gadi.

Ja bijušais EP deputāts uzņemas pilnvaras kādā citā parlamentā vai kādā valsts iestādē, pārejas pabalstu samazina tādā apmērā, kāda ir alga jaunajā amatā.

Ja EP deputātam vienlaikus pienākas arī vecuma vai invaliditātes pensija, viņš nevar saņemt abus pabalstus, un viņam ir jāizvēlas viens no tiem.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošajiem EP vēlēšanu neoficiālajiem rezultātiem, jaunajā EP sasaukumā no Latvijas pārvēlēti divi deputāti – Sandra Kalniete (JV) un Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), kā arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV), kurš gan lielāko daļu sasaukuma pavadīja komisāra, nevis EP deputāta amatā.

Ja Dombrovskis tiks virzīts Eirokomisāra amatam, viņa vietā par EP deputāti varētu kļūt Inese Vaidere (JV), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Līdz ar to, ja Vaidere saglabās EP deputāta amatu, pieciem līdzšinējiem EP deputātiem no Latvijas darbs institūcijā būs noslēdzies.

Taču ne visi no EP atkārtoti netikušajiem Latvijas politiķiem varēs cerēt uz pilnvaru laika beigu pabalstu.

Ilgāk par vienu gadu no jaunajā EP sasaukumā nepārstāvētajiem Latvijas politiķiem ir nostrādājuši Iveta Grigule-Pēterse (ZZS) un Andrejs Mamikins (LKS), kuri EP strādā no līdzšinējā sasaukuma sākuma.

Tādējādi viņi varēs saņemt pabalstu piecu mēnešalgu apmērā par pieciem EP nostrādātiem gadiem.

Tāpat nedaudz vairāk par gadu EP nostrādājis arī Miroslavs Mitrofanovs (LKS), kurš 2018.gada 5.martā amatā nomainīja partijas biedreni Tatjanu Ždanoku.

Līdz ar to Mitrofanovam izmaksājamais pabalsts varētu būt vienas mēnešalgas apmērā par vienu EP nostrādātu gadu.

Politiķi Aleksejs Loskutovs (JV) un Kārlis Šadurskis (JV) par EP deputātiem kļuva pēc 13.Saeimas vēlēšanām, kas notikušas pērn oktobrī, līdz ar to EP deputāta amatā viņi pilnu gadu nav nostrādājuši.

Kā ziņots, vislielāko atbalstu – ap 26,2% – EP vēlēšanās saņēmusi “Jaunā Vienotība”, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Par “Saskaņu” nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – ap 16,4% vēlētāju. Apvienību “Attīstībai/Par!” atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet partiju “Latvijas Krievu savienība” – ap 6,3% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, “Saskaņa” un VL-TB/LNNK varētu iegūt pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS – pa vienam.

Saistītie raksti

Zaļo un zemnieku savienība saņēmusi 5,3% vēlētāju atbalstu, taču varētu neiegūt mandātu EP. Tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija.

LA.lv