Viedokļi
Komentāri

Jaunajā izglītības satura modelī eksāmenu varbūt nemaz nebūs 12

Foto: shutterstock.com

Vāji centralizēto eksāmenu rezultāti, skolu tīkla optimizēšana, mācību gada pagarināšana… Daudzi no šīsvasaras apspriestajiem tematiem izglītības jomā ir mūžīgas “aktualitātes” un kļuvuši par rutīnu.

Šis gads atšķiras ar to, ka beidzot Latvijā ir sākta izglītības satura reforma, un tā ir galvenā aktualitāte tagad un būs vēl pāris turpmākos gadus. Izglītības profesionāļi to vērtē kā nozīmīgu soli izglītības kvalitātes paaugstināšanā. Bez šaubām, šis projekts līdzi nes daudzus jautājumus un neskaidrības, un Neatkarīgā izglītības biedrība (pārstāv skolotāju un pedagoģisko augstskolu mācībspēku viedokli) jau no paša sākuma ir aicinājusi Valsts izglītības satura centra (VISC) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) veidot dialogu ar sabiedrību par projekta gaitu.

Mainot izglītības saturu, būtu jāmainās arī daudziem saistītiem jautājumiem, kas skar izglītības sistēmas organizatorisko struktūru, skolotāju izglītību un tālākizglītību, vērtēšanas sistēmu, atbilstošas vides izveidi utt.

Izglītības reformas notiek visu laiku, taču tā īsti līdz galam nekas nav reformēts. Un centralizēto eksāmenu rezultāti jau trešo gadu slīd uz leju. Un jaunajā modelī varbūt eksāmenu nemaz nebūs… Pašreizējā satura reforma ir patiešām nepieciešama.

Kur kvalificētie skolotāji?

Skolas gadiem ilgi cīnās ar kvalificētu skolotāju trūkumu. Pastāv paradokss: Latvijā ir pārāk daudz skolotāju un vienlaikus nav kas strādā. Nav saprotams, kā atbildīgās institūcijas “atbildīgi” varēja pieņemt lēmumu par obligātajiem eksāmeniem fizikā un ķīmijā, zinot, ka katastrofāli trūkst eksakto priekšmetu skolotāju, ne tikai vienkārši skolotāju ar diplomu, bet tādu, kas ir mūsdienīgi domājoši un spēj strādāt ar bērniem atbilstoši sabiedrības izvirzītajām prasībām!

Masu medijos atkal un atkal izskan jautājums – kāpēc matemātikas eksāmenu rezultāti pasliktinās? Tie nevar kļūt labāki, ja pat valsts ģimnāzijas ar samērā augstu atalgojuma līmeni nespēj piesaistīt skolotājus! Tā pavisam noteikti ir IZM atbildība, ka pedagoģijas augstskolās budžeta vietās studē jaunieši, kuri pēc tam uz skolu nemaz negatavojas iet. Jāuzdod ministram Kārlim Šadurskim konkrēts jautājums – kādā veidā IZM nodrošinās skolām kvalificētus mācībspēkus?

Vai pagarināt mācību gadu?

Kā jau ierasts, tikko kāds ministrs vai ministrija nāk klajā ar drosmīgiem paziņojumiem par būtiskām pārmaiņām, sociālajos tīklos sākas vētra. Jautājumi, kas gadiem ilgi saceļ vislielākās vētras izglītības jomā, ir sešgadnieku sūtīšana uz skolu, mācību gada pagarināšana un skolu tīkla optimizēšana.

Pirms pāris nedēļām ministrs Šadurskis televīzijā izteicās, ka mācību gadu tomēr nāksies pagarināt. Arī Lietuvā tas nupat ir izdarīts. Izmantojot “Facebook” iespējas, veicām aptauju – ko cilvēki domā par mācību gada pagarināšanu? Aptaujā piedalījās divarpus tūkstoši respondentu, no kuriem 86% ir pret. Pirmajā mirklī var šķist – ir bezjēdzīgi vispār sākt skaidrošanu, ja sabiedrība ir tik kritiski noskaņota. Liela daļa izteikto “pret” ir emocionāla, bez argumentiem vai pretargumentiem. Daudzās anketās izskanēja sašutums par nepieņemamo veidu, kādā reformas tiek bīdītas. Tomēr pietiekami liela daļa aptaujāto izteikušies konstruktīvi, kopumā aptaujā iezīmējās šādi būtiskākie jautājumi:

* trūkst informācijas, pamatojuma, līdz ar to gaidāmās pārmaiņas šķiet bezjēdzīgas;

* skolēnu pašreizējā lielā slodze satrauc; daļa sabiedrības cer, ka tā samazināsies, pagarinot mācību gadu, tomēr ir arī bažas, ka slodze varētu pieaugt;

* pagarinot mācību gadu, skolēnu laiks varētu tikt pilnvērtīgāk aizpildīts, tomēr saruks ģimenes kopā būšanas laiks, reizē arī samazināsies vecāku atbildība, kā arī mazināsies iespēja vasarā strādāt;

* ir cerības uz labākām zināšanām un augstāku izglītības līmeni, bet ir arī bažas par pārgurušo bērnu nespēju gūt labas sekmes garā mācību gada noslēgumā;

* sagaidāmas būtiskas pārmaiņas mācību procesā – ar īsākām mācību dienām, bez mājas darbiem, pārskatot programmas un saturu, lietojot daudzveidīgas metodes, samazinot skolēnu skaitu klasēs, ar individuālu pieeju un konsultācijām.

(Pilnu anketu analīzi var lasīt www.izglitibasbiedriba.lv.)

Mūsu biedru domas par mācību gada pagarināšanu nebūt nebija kategoriski pret; profesionāļi ir gatavi spriest, diskutēt, izvērtēt, analizēt, taču sākumā ir nepieciešams ministrijas konkrēts plāns un aprēķini.

Izskanēja arī aicinājums aptaujāt cilvēkus, kuriem ir ārvalstu izglītības pieredze, tur noteikti parādītos daudz vairāk “par” viedokļu. Tāpat būtu iespējams sīkāk papētīt dažādu jomu cilvēkus, piemēram, darba devēju vai ārstu viedokļus. Veikt analīzi e-klasē – kad visvairāk slimo bērni. Varam minēt, ka garajā trešajā ceturksnī… Analizēt, kas ir labāk no bērnu veselības viedokļa – garš vasaras brīvlaiks vai sabalansēts mācību gads. Šāda pētījuma veikšana neprasītu pārāk daudz laika, it īpaši, ja iesaistītos pēc iespējas vairāk profesionāļu.

Pētījumi jau ir

Nesen kādā intervijā ministram Šadurskim vaicāja, vai savus lēmumus IZM pamato pētījumos. Uz to viņš atbildēja apmēram tā, ka nevienas pārmaiņas vispār nebūšot iespējams īstenot, ja visur ilgi gaidīsim pētījumu rezultātus. Kopumā atbalstot ministra stingro nostāju pārmaiņu īstenošanā, vēlos aicināt IZM reformēt arī savu nostāju: skaidrot savus lēmumus un diskutēt par tiem ar nevalstiskajām organizācijām, izveidot mājas lapā sadaļu par topošajiem vai sagatavotajiem MK noteikumu vai likumu grozījumiem, konstruktīvi atspoguļot pārmaiņu būtību un izmaksas utt.

Ministra teiktajam par pētījumiem piekrītu daļēji: pētījumi reizēm prasa ļoti daudz laika, taču ir iespējams izmantot jau esošus darbus, piemēram, eksistē visaptverošs pētījums par mazo skolu tīklu Latvijā, ko pasūtījusi IZM 2013. gadā, tas ir aktuāls joprojām. http://www.izm.gov.lv/images/statistika/petijumi/02.pdf

Šobrīd atkal tiek veikts šāds pētījums (http://izm.gov.lv/images/aktualitates/Optimālā_vispārējās_izglītības_iestāžu_tīkla_modeļa_izveide_Latvijā.pdf), aptverot arī pilsētu skolas, tomēr, manuprāt, lēmumus par skolu tīkla optimizāciju var veikt, arī balstoties uz iepriekšējiem datiem, jo būtiski nekas nav mainījies.

Skaidrs ir viens – skolu tīkla sakārtošanai nederēs viena formula, katrs gadījums tik un tā būs jāizskata atsevišķi, ņemot vērā visas kvalitātes, kas raksturo konkrētās skolas darbību. Pilnīgi noteikti ir jānošķir lauku skolu un pilsētu skolu izvērtējums. Un pilnīgi noteikti lauku skolu tīkls (skat. attēlā) nevarēs sakārtoties bez reģionālās reformas.

Ne jau pustukšās skolas ietekmē rezultātus

Pašreizējais IZM pētījums par skolu tīkla sakārtošanu lielā mērā balstīts uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tas parāda tendenci, īpaši pilsētu skolās. Medijos izskanēja ministra Šadurska un Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova savstarpējie pārmetumi par Rīgas pustukšo skolu un vājo rezultātu korelāciju.

Daļa atbildības par šo situāciju jāuzņemas IZM, jo bērniem, kuri nav piemēroti vidusskolai, būtu jāmācās arodvidusskolās, taču to piedāvājums joprojām ir vājš un skolēni labāk izvēlas kā nebūt pabeigt vidusskolu, jo vismaz būs diploms. Kurš gan vēlāk dzīvē skatīsies, kādas tur bijušas atzīmes…

Skaidrs ir arī tas, ka, sašķaidot izglītības budžetu pa daudzām pustukšām skolām, zaudē pilnīgi visi – bērni, skolotāji, vecāki, un šī atbildība jāuzņemas Rīgas domei. Šāda situācija vērojama arī citās Latvijas pilsētās, kur vietējai varai žēl aizslēgt pustukšu skolu.

Gaidīsim pētījuma gala variantu rudenī.

LA.lv