×
Mobilā versija
Brīdinājums -11.7°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
9. jūlijs, 2017
Drukāt

Jaunajā izglītības satura modelī eksāmenu varbūt nemaz nebūs (13)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Vāji centralizēto eksāmenu rezultāti, skolu tīkla optimizēšana, mācību gada pagarināšana… Daudzi no šīsvasaras apspriestajiem tematiem izglītības jomā ir mūžīgas “aktualitātes” un kļuvuši par rutīnu.

Šis gads atšķiras ar to, ka beidzot Latvijā ir sākta izglītības satura reforma, un tā ir galvenā aktualitāte tagad un būs vēl pāris turpmākos gadus. Izglītības profesionāļi to vērtē kā nozīmīgu soli izglītības kvalitātes paaugstināšanā. Bez šaubām, šis projekts līdzi nes daudzus jautājumus un neskaidrības, un Neatkarīgā izglītības biedrība (pārstāv skolotāju un pedagoģisko augstskolu mācībspēku viedokli) jau no paša sākuma ir aicinājusi Valsts izglītības satura centra (VISC) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) veidot dialogu ar sabiedrību par projekta gaitu.

Mainot izglītības saturu, būtu jāmainās arī daudziem saistītiem jautājumiem, kas skar izglītības sistēmas organizatorisko struktūru, skolotāju izglītību un tālākizglītību, vērtēšanas sistēmu, atbilstošas vides izveidi utt.

Izglītības reformas notiek visu laiku, taču tā īsti līdz galam nekas nav reformēts. Un centralizēto eksāmenu rezultāti jau trešo gadu slīd uz leju. Un jaunajā modelī varbūt eksāmenu nemaz nebūs… Pašreizējā satura reforma ir patiešām nepieciešama.

Kur kvalificētie skolotāji?

Skolas gadiem ilgi cīnās ar kvalificētu skolotāju trūkumu. Pastāv paradokss: Latvijā ir pārāk daudz skolotāju un vienlaikus nav kas strādā. Nav saprotams, kā atbildīgās institūcijas “atbildīgi” varēja pieņemt lēmumu par obligātajiem eksāmeniem fizikā un ķīmijā, zinot, ka katastrofāli trūkst eksakto priekšmetu skolotāju, ne tikai vienkārši skolotāju ar diplomu, bet tādu, kas ir mūsdienīgi domājoši un spēj strādāt ar bērniem atbilstoši sabiedrības izvirzītajām prasībām!

Masu medijos atkal un atkal izskan jautājums – kāpēc matemātikas eksāmenu rezultāti pasliktinās? Tie nevar kļūt labāki, ja pat valsts ģimnāzijas ar samērā augstu atalgojuma līmeni nespēj piesaistīt skolotājus! Tā pavisam noteikti ir IZM atbildība, ka pedagoģijas augstskolās budžeta vietās studē jaunieši, kuri pēc tam uz skolu nemaz negatavojas iet. Jāuzdod ministram Kārlim Šadurskim konkrēts jautājums – kādā veidā IZM nodrošinās skolām kvalificētus mācībspēkus?

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Taisns ceļš uz kretīnu pavairošanu.

  2. ļoti tālredzīgi Atbildēt

    tupos un debilos nevajag traumēt, lai tie labāk vairojas, tur ekšus nevajadzēs…

  3. Nav eksāmenu, nav zināšanu. Tāda ir tā demokrātiskā izglītības sistēma. Ja fiziku un ķīmiju sāk mācīties tikai pirms izlaiduma eksāmeniem, tad kāds kontingents tiek pasniegts augstskolām? Mums fiziku un ķīmiju sāka mācīt jau 6. klasē un katru gadu eksāmeni. Tad arī tos priekšmetus zināja un varēja lemt par tehniskām profesijām. Un uz ko tad Piebalgs un Im cerēja sagraujot veco sistēmu? Tagad nu stāvam piesasistas siles – ne skolotāju , ne zināšanu.

  4. Tā saucamos ”skolotājus” var atsijāt ar ar zināšanu pārbaudi pēc testa 100 jautājumiem … pareizām atbildēm testā uz jautājumiem ir jābūt vismaz 70% … ja zemāks, tad atalgojums mazāks … tāpat kā medmāsām … Tie varētu būt kā ”kvalifikācijas apzināšanas kursi”. Skolotājam ir ”jāvelk” vismaz uz atzīmi ”8” …

  5. Jūs ņirgājaties esmu skolniece esmu jau sen pamatskolā un zinu ko nozīmē eksāmeni un kontroldarbi jau pietiek kad mēnesī ir kadi 10 kontroldarbi ja tev ir kāds pūlciņš tev vispār nav brīva laika atpūsties es tā Pat kā daudzi citi skolēni tueku mājās ap 6 vakarā pietiek kraut mums virsū vēl eksāmenus pietiek jau ar diagnosticējošajiem Darbiem kas ir 3,6,8,9,…klasē!!!!! Jums jau viegli runāt

  6. Viss sākās, kad Šadurska iepriekšējā ministra ērā, sākumskolā noņēma 1 matemātikas stundu un pielika ētiku. Pašlaik šie skolēni liek eksāmenus. Ko tas deva – ētika, sociālās zinības un klases stunda – saturs praktiski tas pats, bet matemātikā zināšanas ir vājas, virspusējas. Nav jau laika nostiprināt. Sākumskolā ir vajadzīga matemātika, datorika, tad skolēnos parādīsies spējas loģiski domāt. Ir jādomā kā samazināt sociālā bloka priekšmetus, to saturu integrējot citos priekšmetos.

  7. Jocīgi, ka par gada pagarināšanu negrasās jautāt profesionāļiem, t.i., skolotājiem…

  8. Mūsu izglītības ministrija Atbildēt

    Ir varbūt vishaotiskākā un nesakārtotā no ministrijām kura nepārtraukti ceł iebildumus un met sprungułus pret sakarīgām reformām un tas ko ministrijas birokrāti alaž paši sauc par “reformām” nav nekas vairāk kā destruktīva rīcība, pat sabotāža. Skolas gadu ir noteikti jāpagarina. Tas nav nekas jauns citur pasaulē. Tāpat ar sešgadīgo bērnu sēdināšanu uz skolas sola. Citi to dara sen bez grūtībām.. Eksāmenu, atskaites, pārbaudijumu pamešana ir cełš uz akademisko izrūnīšanu kuru izdzīvos vienīgi vissgaišākie un no tiem, ne visi jo pārbaudijumi arī attīsta piespiešanos, fokusēšanu uz mērka sasniegšanu. Bet šajās dienās…. ne visiem mērka sasniegšana uzskatīta kā vajadzīga. Ir arī daudz kas cits nesakārtots…. savas valsts vēstures zināšana…. un vēl un vēl un vēl un vel.

  9. Eksaameniem JAABUUT daudz vairaak, nekaa pashlaik. Eksaamens – taa ir vieniigaa reaalaa iespeeja hiis slinkaas utis piespiest maaciities!

  10. Tās nu gan ir muļķības! Mēs no tās mežonīgās kontroles negribam atteikties. Eksāmeni iespējams, ka pat būs vēl vairāk, nevis mazāk. Oliņas kantoris mazāk neparedz.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. 5. pants šajā nozarē nedarbojas!

“Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai “AP” paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Rimšēvičs šos apgalvojumus kategoriski noliedz un uzskata, ka Guseļņikovs šādi cenšas ietekmēt Latvijas valsti, lai panāktu savu uzvaru starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtajā prasībā. Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola otrdien pauda viedokli, ka AS “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskatāmas par provokāciju un vēršanos pret valsti. Vakar “Norvik banka” izplatīja paziņojumu, kurā raksta: “Mēs noteikti nevēršamies pret Latvijas valsti kopumā, mēs tikai gribam vienlīdzīgu attieksmi.”

Jāpiebilst, ka janvāra beigās par “Norvik bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieku tika iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Paziņojumā presei viņš toreiz rakstīja: “Priecājos [..] atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā.”

Vai piekrītat, ka pret Latviju patlaban vērsta kampaņa no ārpuses?
Draugiem Facebook Twitter Google+