Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. augusts, 2013
Drukāt

Jaunajā mācību gadā eksāmeni būs ātrāk, tēriņu – mazāk

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Strauji tuvojošais 1. septembris līdzi nesīs vairākus praktiskus jaunumus skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem.

 

“LA” jau vēstījusi (sk. I. Kuzminas rakstu “Bez vecāku artavas var iztikt” 21. augustā), ka jaunajā mācību gadā vecākiem vairs nebūtu jāpērk darba burtnīcas un mācību grāmatas, bet pašiem jāiegādājas vienīgi individuālie mācību piederumi, priekšmeti un materiāli, kurus bērns izmantos kā mācību līdzekļus vai saistībā ar mācību procesu.

Viena no būtiskākajām citām pārmaiņām – 2013./2014. mācību gadā divpadsmito klašu beidzējiem centralizētie eksāmeni svešvalodās notiks pavasara brīvlaikā martā. IZM jau agrāk motivējusi šo dažādi vērtēto lēmumu ar nepieciešamību samazināt izglītojamo slodzi valsts pārbaudījumu laikā maija beigās un jūnijā. Pelnītajā pavasara brīvlaikā divpa-dsmitās klases skolēni varēs doties pēc svešvalodu eksāmenu nokārtošanas – no 2014. gada 24. līdz 28. martam. Toties jaunajā mācību gadā sertifikātus par centralizēto eksāmenu rezultātiem vidusskolēniem izsniegs jau jūlija pirmajās dienās – agrāk nekā šogad, kad pavasara brīvdienās notika tikai angļu valodas centralizētais eksāmens.

Pēc eksāmeniem skolotāji angļu valodas stundās varēs skolēniem palīdzēt atkārtot vismaz piecus tematus matemātikā, fizikā, ķīmijā vai bioloģijā, taču tam būs jānotiek angliski. Šādu stundu paraugus Valsts izglītības satura centrs iecerējis sagatavot vācu valodai un, iespējams, arī krievu valodai.

Jaunajā mācību gadā turpināsies arī diskusija par to, vai vidusskolās, it īpaši ģimnāzijās, kādu priekšmetu nevajadzētu mācīt svešvalodā, šādi uzlabojot tās lietošanas prasmi un zināšanas.

Beidzot trešo un sesto klasi, skolēniem vairs nebūs jākārto valsts pārbaudes darbi, bet viņu iegūtās zināšanas un prasmes novērtēs ar valsts diagnosticējošo darbu palīdzību. IZM norāda, ka diagnosticējošie darbi ir bērniem draudzīgāki, savukārt pedagogiem sniedz iespēju padziļināti izpētīt bērna sasniegumus. Trešās klases diagnosticējošā darba rezultāti arī neietekmēs skolēna sasniegumu gala vērtējumu mācību gadā. IZM sola arī turpināt darbu, lai beidzot kļūtu iespējama informātikas eksāmena norise tiešsaistē.

Grozījumi Izglītības likumā jaunajā mācību gadā paredz plašāku kompetenci skolu padomēm, kurām būs tiesības lemt arī par papildu mācību līdzekļu iegādi. Arī pašām skolām būs lielāka autonomija – tiesības izlemt, kā papildināms mācību stundu skaits, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā. Jaunums būs tas, ka tagad projektu nedēļas laiku un izkārtojumu visa gada garumā skolas varēs noteikt pašas. Līdz šim projektu nedēļu tika noteikts organizēt otrajā semestrī.

Tiem skolotājiem, kas apguvuši pedagogu profesionālās pilnveides B programmu, būs atļauts pasniegt vairākus mācību priekšmetus gan pamatizglītībā, gan vispārējā vidējā izglītībā. Līdz šim bez atbilstošas izglītības tas nebija atļauts, lai gan bija ļoti aktuāli.

Skolotājiem būs iespēja izglītoties kādā no 39 jaunajām profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmām, kas izstrādātas ESF projekta “Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” gaitā. No septembra Latvijas skolām būs arī iespēja saņemt datorprogrammu “Symwriter” – tā ir simbolu valoda, atbilstoša latviešu valodas gramatikas likumiem. Šī programma, kas tapusi ESF projekta “Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide” gaitā, būs īpaši noderīga skolēniem, kuriem grūti saprast izlasīto un gausi veicas ar lasītprasmes apgūšanu. Paralēli tā izstrādāta arī angļu valodā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+