Jaunajā mājoklī, bet bez bērniem 0
Pirms nepilniem trim mēnešiem Auces novada Vītiņu pagastā tika piedzīvota traģiska ugunsnelaime. Tā izpostīja Zigrīdas un Andra Balanžu desmit bērnu ģimenes vienīgo mājvietu – nelielu divistabu dzīvokli.
Ugunsgrēka laikā pēkšņi nomira šīs ģimenes dzīvokļa kaimiņš pensionārs, kura veselība neizturēja pēkšņo pārdzīvojumu. Šo nelaimi desmit bērnu ģimenes tēvs An dris pārdzīvo ne mazāk.
Izglābj brāļus un māsu
Ugunsgrēks izcēlās brīdī, kad neviena pieaugušā mājās nebija. Tēvs darbā, vecākie bērni skolā, bet mamma izgājusi, lai palīdzētu kaimiņiem gadījuma darbos patālāk no mājām.
Dzīvoklī ar trim mazākiem brāļiem un māsu palicis desmitgadīgais Ainārs. Todien viņš neaizgāja uz skolu. Laiku kavējuši, skatoties televīziju, bet tad sajutis dūmu smaku. Izrādījies, ka virtuvē zem vecā ledusskapja jau bija redzamas liesmas. Pēc vecāku vārdiem, kārtējo reizi aizdegušies vecie, nolietotie elektroinstalācijas vadi. Tomēr zēns neapjuka, pat mēģināja apslāpēt ugunsmēles, uzlejot tām spaiņos esošo šķidrumu. Viena tāda trauka saturs izraisījis pretēju efektu – uzšāvušās spēcīgas liesmas. To karstums izkausējis zēna sintētisko sporta kreklu, un puisēns apdedzinājies.
Tomēr Ainārs, neskatoties uz savu vecumu, rīkojās ļoti savaldīgi un pārdomāti. Viņš izrāvis bērnus no degošā dzīvokļa, turklāt pirms tam ietinis segā vismazāko, tobrīd mēnesi veco Jurīti. Tikmēr kaimiņi jau bija izsaukuši ugunsdzēsējus. Aināra atjautības un izveicības dēļ viņa brāļi un māsa palika dzīvi un ugunsgrēkā necieta.
Zēns guva 2% ķermeņa apdegumus un nonāca slimnīcā, kur viņam tika sniegta medicīniskā palīdzība. Patlaban puisēns jau ir atveseļojies. Kad viņu nosaucu par varoni, zēns tikai smaida un kautrīgi paiet malā.
Remontam atvēl 5000 latu
Auces novada pašvaldība, uzzinot par ugunsnelaimi, nekavējoties sniedza ģimenei atbalstu. Tika nolemts ģimeni izmitināt Galātos, kas ir netālu no iepriekšējās dzīvesvietas “Bungās”, kur notika ugunsgrēks. Galāti ir kādreizējā lopkopēju māja, tās pirmajā stāvā tika izremontēti divi blakus dzīvokļi – trīs istabu un vienistabas, ko vajadzības gadījumā varētu arī apvienot, stāsta novada domes saimnieciskās daļas vadītājs Guntis Šēfers. Mamma Zigrīda gan domā, ka vienistabas dzīvoklī turpmāk varētu mitināties abi vecākie dēli – Igors jau ir pilngadīgs, bet Jānim drīzumā paliks 18 gadu. Ēdienreizes gan abiem būs kopā ar pārējo ģimeni.
Stāstot par paveiktajiem darbiem, G. Šēfers uzsver, ka faktiski telpās veikts kapitālais remonts – tika nojauktas starpsienas, vietā izbūvējot citas, iztrupējušo koka logu vietā ielikti pakešlogi, iekārtotas divas tualetes ar jauniem klozetpodiem, ievilkts ūdensvads, kanalizācija, bet visbūtiskākais – abos šajos dzīvokļos ierīkota kopēja apkures sistēma ar apkures katlu virtuvē un mūsdienīgiem radiatoriem visās telpās.
Kopumā daudzbērnu ģimenes jaunā mājokļa remonts un iekārtošana Auces novada pašvaldībai izmaksājusi vairāk nekā piecus tūkstošus latu. No tiem 1800 lati izlietoti apkures ierīkošanai, bet par pakešlogiem kopā ar apdari samaksāti 1200 latu. Guntis Šēfers atzīst, remonts veikts operatīvi, turklāt izmantojot bezdarbniekus, kas iesaistīti algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmā. Tobrīd steidzās, jo bija zināms, ka pēc ugunsgrēka mamma ar nepilngadīgajiem bērniem mēnesi pavadīs ģimeņu atbalsta centrā Dobelē, lai atgūtos pēc nelaimes. Vēlāk gan izrādījās, ka bērniem nebūs lemts tūlīt atgriezties mājās, jo Auces novada bāriņtiesa abiem vecākiem pārtrauca aprūpes tiesības un visus bērnus, pat pāris mēnešus veco Jurīti ievietoja ārpusģimenes aprūpes iestādēs.
Ziedo pat dzīvokļa iekārtu
Jaunā gada pirmajā darbdienā, apciemojot kuplo ģimeni, kas gadu mijā uz trim dienām atkal apvienojusies, redzams paveiktais – īsā laikā, var teikt, triecientempā, gadiem neapdzīvotie, neapkurinātie, nekoptie dzīvokļi ieguvuši jaunu izskatu. Istabas ir gaiši krāsotas un šobrīd tik siltas, ka mamma un daži bērni dzīvojas basām kājām. Lielākajā telpā iekārtota vecāku guļamistaba, ko ļoti iemīļojuši mazākie bērni. “Visi grib gulēt kopā ar mums,” skaidro Zigrīda. Mazākas istabas sadalītas – viena zēniem, otra meitenēm. Vecāku guļamistaba tik plaša, ka tajā ievietojas gan laulības gulta, gan bērnu gultiņa un dīvāns, kā arī sekcija, kur plauktos rindojas grāmatas. “Arī tās ir labu cilvēku saziedotas,” teic Zigrīda.
Pirmā atsaukusies Auces bērnu invalīdu biedrība “Māriņa”.
Nākamajā dienā pēc ugunsgrēka “Māriņas” valdes priekšsēdētāja Māra Hincenberga telefonsarunā man sacīja: “Tikai tas, kas pats piedzīvojis ugunsnelaimi, saprot to izmisumu, traģiku, ko pārdzīvo cilvēks, kas vienā mirklī zaudē visu – gan jumtu virs galvas, gan gadiem krāto iedzīvi.”
Kāda sieviete no Rīgas Balanžu ģimenei ziedoja trīsistabu dzīvokļa iekārtu. No Zantes atvestas bērnu gultiņas un gultas veļa. Citi labvēļi sagādāja arī citas mēbeles, saimniecības priekšmetus un sadzīves lietas. Kāds labdaris ugunsgrēkā cietušajiem atvēlēja 300 latus.
Arī pats Guntis Šēfers un sociālā dienesta vadītājs Ivars Rozentāls pievienojuši savu artavu kopējiem ziedojumiem – 30 latus. Tieši tik daudz pietrūcis jauna ledusskapja iegādei. Pilnīgi jauna ir automātiskā veļasmašīna, arī elektriskā plīts. Pašlaik vēl vajadzīgs apkures boilers, vanna un gāzes plīts.
Bāriņtiesas lēmumu pārsūdzēs
Lai gan visi apstākļi jaunajā miteklī nodrošināti, pagaidām lielā ģimene dzīvo šķirti. Bāriņtiesas lēmums par nepilngadīgo ievietošanu bērnunamā arī daudzos cilvēkos izraisījis neizpratni un sašutumu. Ja līdz šim viss bija kārtībā, kāpēc tieši pēc ugunsgrēka ģimeni nolemts tik varmācīgi izšķirt, jautā ne viens vien aucenieks. Latvijas lauku sieviešu apvienība nolēmusi aizstāvēt Balanžu ģimenes tiesības. Apvienības valdes līdzpriekšsēdētāja juriste Inese Kurzemniece stāsta, ka viņa tagad esot šīs ģimenes pilnvarota persona un rīkosies, lai bērni pēc iespējas ātrāk atgrieztos mājās. Vecāki jau vērsušies rajona administratīvajā tiesā, lai pārsūdzētu bāriņtiesas lēmumu.
To, ka ģimenē iepriekš bijušas problēmas, atzīst gan Auces novada sociālā dienesta un bāriņtiesas speciālisti, gan paši vecāki.
Runājot par bērniem, Zigrīdas acīs sariešas asaras – viņa savējos mīl, tāpēc iespējami ātrāk vēloties bērnus atgūt. Sākumā negribīgi, bet nu šķiet, ka abi vecāki sapratuši, ka tādā gadījumā jāpiedalās līdzdarbības pasākumos, jāapmeklē psihologa konsultācijas, nodarbības par bērnu emocionālo audzināšanu, bet tēvam jāiekļaujas Minesotas programmā, kas sniedz palīdzību cilvēkiem ar alkoholisma atkarību.
Jānorāda, ka šī ģimene pēdējā laikā sevi nodrošināja saviem spēkiem – tēvs Andris strādāja zemnieku saimniecībā “Druvas”, kur saņēma labu atalgojumu, par kuru darba devējs nomaksā arī visus nodokļus. Pat par ārstēšanos Minesotas programmā nepieciešamos 148 latus “Druvu” īpašnieks Vidmants Krapauskis samaksāšot, lai tikai Andris pārstātu “draudzēties” ar aliņiem un uzņemtos pilnu atbildību par savu ģimeni un bērniem.
Viedokļi
Ivars Rozentāls, Auces novada sociālā dienesta vadītājs: “Daudzbērnu ģimenēm visbiežāk pietrūkst dažādas sadzīves prasmes un iemaņas, ko varētu sniegt, piemēram, ģimeņu asistenti. Tiesa, profesiju klasifikatorā tādas profesijas pagaidām nav, bet vajadzētu. Labāk novadā pieci seši ģimenes asistenti, nekā ievietojam bērnus bērnunamā, par ko pašvaldība iestādei maksā visai lielu summu.”
Iveta Fišere, Auces novada bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece: “Galvenais, lai vecāki šajā laikā nezaudētu saikni ar bērniem, lai viņi tiktu morāli un materiāli atbalstīti. Diemžēl mazais bērniņš ne reizi nav apciemots. Ir ļoti svarīga pašu vecāku attieksme, viņu ziņā ir turpmākais bērnu liktenis. Par daudz ko viņiem nav sapratnes, arī par to, kāpēc bērni izņemti no ģimenes. Mēs gaidām lielāku pretimnākšanu.”
Inese Kurzemniece, Latvijas lauku sieviešu apvienības līdzpriekšsēdētāja, juriste: “Pašlaik izveidojusies situācija, kad dažādu institūciju pārstāvji uztiepj savu taisnību, ignorējot vecāku viedokli. Mūsu apvienība nolēma sniegt morālu un arī juridisku atbalstu. Mūsu viedoklis, ka bērnu ievietošana bērnunamā ir nelikumīga. Tāpat esam iecerējuši projektu, kas paredz dažādu sociālo prasmju apgūšanu, un tajā būs iespēja iesaistīties arī šis daudzbērnu ģimenes mammai.”
