Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. jūnijs, 2012
Drukāt

Jaunajiem juristiem draud ar eksāmenu

Foto - Toms Grīnbergs/LUFoto - Toms Grīnbergs/LU

Jurisprudenci Latvijā var apgūt 12 augstākās izglītības iestādēs, taču studiju programmu izvērtēšanā tajās atrasts daudz nepilnību.
 Studiju programmu vērtētāji secinājuši, ka ievērojami jāsamazina augstskolu skaits, kas sniedz juridisko izglītību, un jāievieš centralizēts valsts eksāmens juridisko studiju programmu absolventiem.

 

Ekspertu parakstītajā ziņojumā, kas nonācis “Latvijas Avīzes” rīcībā, atzīts, ka triju augstākās izglītības iestāžu piedāvāto tiesību zinātņu studiju programmu pastāvēšana ir uz lielas jautājuma zīmes. Viskritiskāk eksperti vērtējuši augstskolas EIHSEBA, Sociālo tehnoloģiju augstskolas un Biznesa vadības koledžas piedāvātās tiesību zinātņu programmas.

Kā uzlabot topošo juristu sagatavotību, kā celt juridiskās izglītības kvalitāti, vai nepieciešams pirms jurista diploma saņemšanas kārtot vienotu eksāmenu? Par to žurnāla “Jurista Vārds” rīkotajā diskusijā sprieda augstskolu pārstāvji, kā arī valsts amatpersonas. Vairākkārt izskanēja, ka jurista darbs ir gandrīz tikpat nopietns kā mediķa amats. Taču, kamēr ārsta diplomu var iegūt, studējot tikai divās universitātēs, juristus gatavo pārāk daudzās augstskolās. Savukārt Eiropā ir valsts – Vācija –, kur tiesību zinātni iespējams studēt tikai universitātēs.

 

Izglītība kā komercpakalpojums

“Pie mums jebkurš komersants var piedāvāt juridisko izglītību kā komercpakalpojumu, turklāt konkurēt nevis ar kvalitāti, bet gan ar zemāko cenu,” teica jurists Arvīds Dravnieks, kurš piedalījies studiju programmu izvērtēšanā. “Visjocīgākās augstskolas izdomā visskaļākos reklāmas saukļus.”

Lai arī Latvijā tiesību zinātni studē daudzi (pērn augstskolas “izlaida” 2000 jaunu juristu), valstī joprojām trūkst kvalificētu juristu. Arī tas norāda uz nepietiekamo izglītības kvalitāti. Par laimi, esot arī jauni juristi, kam tepat Latvijā izdevies iegūt labu juridisko izglītību.

Juridiskās studiju programmas vērtēja arī eksperts no Vācijas Kristofs Šēve, kurš atzina, ka ārvalstu eksperti bijuši ļoti pārsteigti par lielo augstskolu skaitu samērā nelielajā Latvijā, kā arī par to, ka augstskolu piedāvātās izglītības kvalitāte bijusi ļoti atšķirīga, un to, ka vieni un tie paši lektori strādā vairākās augstskolās.

 

“Jūsu valstī trūkst caurspīdīguma jurista kvalifikācijas iegūšanā; turklāt absolventi bieži vien nezina, ko tālāk ar šo kvalifikāciju darīt. Radās iespaids, ka augstskolām pirmajā vietā ir nevis izglītības kvalitāte, bet gan komercija,” tā K. Šēve.

 

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga uzskata, ka problēma ir studiju saturā, ko piedāvā daļa no augstskolām. Piemēram, dažviet studentiem piedāvā zināšanas kādā konkrētā tiesību jomā, kamēr nav apgūtas pamatzināšanas jurisprudencē. Studiju programmu akreditācija problēmas nerisina, jo uz tās brīdi augstskola piedāvā visus nepieciešamos studiju kursus, taču pēc tam vairs ne.

 

Eksāmenos daudz caurkritušo

Patlaban kvalifikācijas eksāmens jākārto tiem, kuri pabeidz maģistrantūru LU. Šajā eksāmenā ik gadu ir liels caurkritušo skaits. Piemēram, šogad no 180 maģistra grāda pretendentiem eksāmenu izturēja tikai 68. Caurkritēji sūdzoties, ka lekcijās mācot vienu, bet eksāmenos prasot ko citu, toties K. Strada-Rozenberga saka: “Mēs neesam gatavi dalīt diplomus, gribam pārbaudīt absolventu spējas pirms viņu palaišanas profesionālajā dzīvē.” Eksāmenā neprasot atstāstīt lekcijās dzirdēto, bet gan risināt kāzusus, proti, konkrētas juridiskas problēmas. Taču esot gadījumi, kad eksāmenā caurkritušie maģistra grādu tomēr iegūst. To piešķir citas augstskolas, pamatojoties uz noklausītajiem kursiem un aizstāvēto maģistra darbu.

To, cik labi no augstskolām izlaistie juristi sagatavoti profesionālajai dzīvei, parāda arī eksāmeni, kas jānokārto, lai stātos tiesneša, prokurora, advokāta vai notāra amatā. Taču tiem juristiem, kuri strādā, piemēram, dažādos amatos iestādēs vai uzņēmumos, nav jāliek nekāds kvalifikācijas eksāmens.

Notāra eksāmenu diezgan daudzi diplomētie juristi nemaz nav spējīgi nokārtot. Savukārt neseno prokuroru eksāmenu no 134 amata kandidātiem nokārtoja tikai 46. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka eksāmens bijis smags. Interesanti, ka likvidētās Policijas akadēmijas absolventi procentuāli biežāk neizkrita šajā eksāmenā nekā LU beigušie. Ē. Kalnmeiers gan uzsvēra: pētot, kuru augstskolu absolventi izkrituši eksāmenā un kuru ne, nevarot pateikt, ka “kaut kur māca labi un kaut kur slikti”. Viņš arī atgādināja, ka pirmstiesas izmeklēšanas izmeklētājam vispār neprasa juridisko izglītību.

 

No tiesneša amata pretendentiem testu nokārto aptuveni 30 procenti. Augstākās tiesas senatore Veronika Krūmiņa, kura piedalās tiesnešu eksaminācijā, novērojusi, ka labi tajā klājas LU absolventiem, bet, ja “spīdoši atbild kāds mazas augstskolas absolvents, esmu pārsteigta”.

 

Topošie advokāti un viņu palīgi gan lielākoties uz eksāmenu nāk labi sagatavojušies, atzina Zvērinātu advokātu biedrības priekšsēdētāja vietniece Gunta Kaminska. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, LU profesore Ilma Čepāne sacīja, ka “advokatūra nosmeļ krējumu, kamēr citiem jāiztiek ar vājpienu”.

G. Kaminska uzskata – bez vienota juristu kvalifikācijas eksāmena varētu iztikt. Vairāk jādomā par to, kā panākt, lai studenti izietu reālu, nevis formālu praksi.

Tam, ka prakses prasībām jābūt stingrākām, piekrita arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

“Tiesās praktikantus labprātāk redz ejam nekā nākam,” piebilda I. Čepāne.

“Vienots eksāmens ir nepieciešams, jo tieši juristi veido tiesisko apziņu sabiedrībā, tāpēc viņiem pašiem jābūt ļoti kvalificētiem,” sacīja Notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

Vienotu valsts eksāmenu atbalstītu arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Augstākās tiesas senators un LU profesors Kalvis Torgāns, kurš teica, ka “dot jurista diplomu nepietiekami sagatavotajiem ir bīstami, jo viņi nodara lielu sociālo ļaunumu, ražojot papīrus”.

 

“Tie sliņķi dažkārt ir tādi caursitēji, ka ieņem visaugstākos amatus,” viņš novērojis.

 

A. Dravnieks uzskata – 
jo vēlāk ieviesīs vienotu eksāmenu visās augstskolās sagatavotajiem juristiem, jo vairāk problēmu valstī radīs nepietiekami sagatavotie šīs jomas speciālisti.

 

Brīnumnūjiņas nav

Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits uzskata, ka eksāmens dotu ne tikai pozitīvu, bet arī negatīvu efektu – juridiskās izglītības programmas vienādotos, samazinātos specializācijas iespējas. Turklāt kopējā izglītības kvalitāte varētu pat kristies, jo studenti mācītos “tikai uz eksāmenu”. Iespējams, rastos komersanti, kuri piedāvātu samērā īsā laikā sagatavot tieši eksāmenam.

M. Mits uzskata – augstskolās jāuzlabo mācībspēku kvalitāte, jo “augstskolas ir tik stipras, cik stipri ir to mācībspēki”.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes Tiesību zinātņu fakultātes dekāns Andris Vilks sprieda, ka eksāmens nav panaceja, kas atnesīs kvalitāti: “Jāsakārto studiju saturs, prasības studentiem; tad arī būs pietiekami augsta kvalitāte.”

V. Krūmiņa piekrita: vispirms jāsaprot, kas nestrādā sistēmā, un tad jādomā, vai eksāmens kaut ko var labot.

 

Eiropā vienots eksāmens ieviests tikai Vācijā. Tur noteikts, ka šo eksāmenu drīkst kārtot tikai divas reizes. Tātad, ja divreiz izgāžas, tad pie jurista diploma vairs vispār netikt. Tāpēc tie, kuri slinkojuši augstskolā, pirms eksāmena kārtošanas spiesti maksāt par privātstundām pie pasniedzējiem.

 

Zināms, ka Latvijas bijušais tieslietu ministrs Egils Levits savulaik veiksmīgi nokārtojis gana sarežģīto Vācijas eksāmenu.

K. Šēve neuzskata, ka vienīgais veids kvalitātes uzlabošanai būtu vienots eksāmens – pietiktu arī ar objektīvu, vienādu vērtēšanas kritēriju ieviešanu visās augstskolās. Viņš atzīst – nebūtu iespējams uz Latviju pārcelt Vācijas pieredzi, taču iedvesmu savu problēmu risināšanai gan latvieši Vāczemē var gūt.

Par to, kādas sekas varētu radīt studiju programmu izvērtēšanā secinātais, diskusijā daudz runāts netika. Iespējams tāpēc, ka oficiāli šie dati nav publiskoti. Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Načisčionis gan vaicāja – vai nu vairs nebūs vajadzīgi juriskonsulti, jurista palīgi, kas gatavoti par neilgtspējīgām atzītās juridiskajās studiju programmās?

 

Viedoklis

Kāda ir Latvijā iegūstamās juridiskās izglītības kvalitāte?

Edvards Ratnieks, Latvijas Studentu apvienības prezidents, šogad ieguvis tiesību maģistra grādu Latvijas Universitātē: “Augstskolas, kuras piedāvā juridisko izglītību, ir ļoti dažādas, tāpēc nevar vispārināt. Savā studiju procesā LU esmu saskāries arī ar ne tik profesionālu pasniedzēju rīcību, taču fakultātes vadība uz sūdzībām vienmēr ir reaģējusi un centusies problēmas risināt. Ir gan gadījumi, kad no LU atlaists pasniedzējs viegli atrod darbu citur tāpēc vien, ka viņam ir doktora grāds. LU maģistra eksāmens tiešām ir ļoti grūts, jo augstā līmenī jāzina visas tiesību nozares, kaut katrs maģistrantūras students ir specializējies tikai vienā no tām. Piekrītu tiem, kas uzskata, ka jurista kvalifikāciju nedrīkst piešķirt uz katra stūra. Ir augstskolas, kur pat nopietnas bibliotēkas nav, bet tur piešķir jurista kvalifikāciju!”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+