Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. aprīlis, 2012
Drukāt

Jaunajiem koknesiešiem – pārdomu laiks

klase_km_15

“Gribētu spēt atrast tādu darbu, kur varētu daudz nopelnīt. Tad varētu ieguldīt naudu Latvijas laukos, lai tie attīstās, lai tur atgrieztos dzīvība,” tik skaistu ieceri lolo Zane Maševska, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas 11.a klases skolniece. 


Ar viņu un meitenes klasesbiedriem tikos “Latvijas Avīzes” dienā Koknesē. Manu sarunas biedru vidū nebija neviena, kas grasītos aizbraukt no Latvijas.

Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Koknesē.

 

Uzņēmīgam visur veiksies

“Man būtu grūti ārzemēs, pat nezinu, vai to varētu izturēt – visu laiku gribētos mājās,” spriež Zane. Meitenes mērķis – saglabāt un attīstīt vismaz savas dzimtas mājas Neretas pusē un pēc iespējas iedvest dzīvību arī tuvākai apkārtnei – daudziem gan šķietot naivs un muļķīgs. Zane teic: būtu nepieciešams kāds stratēģisks redzējums, kā attīstīt laukus, lai no tiem neaizbrauc visi jaunieši, taču viens cilvēks šādu plānu nespētu radīt.

Anna Bērziņa piebilst: “Daudzi jau ir aizbraukuši, mans brālis arī ir prom jau vairākus gadus. Zinu, kā viņam tur iet, un saprotu, ka arī ārzemēs nav nekāda zelta dzīve. Domāju, ka labāk ir censties izcīnīt savu vietu Latvijā. Tas, vai dzīvē ko sasniegsi, nav ļoti atkarīgs no vietas, kur dzīvo. Svarīgāka ir paša cilvēka personība. Ja cilvēks ir uzņēmīgs, arī Latvijā var labi dzīvot. Katrā valstī ir kādas problēmas, nekur nav tā, ka viss būtu ideāli.”

Lāsma Ungure saka: “Protams, Latvijā dzīve nav perfekta. Ir cilvēki, kuriem vienmēr viss būs slikti. No gaušanās nekas labāk nebūs, jāmēģina pašiem dzīvi uzlabot.”

 

“Ja man būs grūti, Latvijā vienmēr būs cilvēki, kas palīdzēs,” saka Lāsmas dvīņumāsa Madara Ungure. “Mani biedētu doma, ka jābrauc prom no Latvijas,” teic Līva Lazdiņa. “Kādreiz nākotnē tomēr gribētos kaut dažus mēnešus papildināt zināšanas kādā ārzemju augstskolā.”

 

Nodzīvot savu mūžu tepat, Koknesē, jaunieši gan nevēlas – neesot attīstības un darba iespēju. Tajā pašā laikā dzīve ārpus pilsētas viņiem patiktu. “Būtu ļoti jauki, ja būtu iespējams apvienot labu darbu un dzīvi laukos, bet diemžēl Latvijā vēl krietnu laiku tas nebūs iespējams un lauki paliks tikai kā brīvdienu variants,” teic Līva. Savukārt Lāsma saka: “Varbūt tieši mūsu paaudze panāks, ka attieksme pret laukiem mainīsies un mūsu mazbērniem varbūt dzīve laukos nešķitīs nekas īpaši grūts.”

 

Kaitina bezatbildība

Politiķiem būtu jādomā, kā panākt, lai aizvien vairāk jauniešu gribētu dzīvot Latvijā, teica koknesieši. Piemēram, jāgādā par bezmaksas studiju iespējām, tad jaunieši nebrauks uz valstīm, kur bezmaksas augstākā izglītība ir pieejamāka.

Tomēr daudz par Latvijas politiku un tajā maināmo jaunie koknesieši nerunāja – kad kļūšot pilngadīgi un varēšot vēlēt, tad centīšoties ko vairāk uzzināt par šīm tēmām. Pagaidām 18 gadu vecumu sasniegusi tikai Anna – viņai jau bijusi iespēja balsot referendumā. Tajā izvēle bijusi viegla, grūtāk ies, kad nāksies izvēlēties, kurai partijai uzticēties.

 

“Taču izvēli izdarīt nāksies. Mani kaitina tie cilvēki, kuri čīkst, ka viss ir slikti, bet paši ir tik bezatbildīgi, ka pat nepiedalās vēlēšanās,” saka Anna. Tikai tad, ja pats esi balsojis, vari kaut ko prasīt no politiķiem.

 

Jaunie koknesieši uzskata, ka samazināt balsošanas vecumu un ļaut vēlēt jau no 16 gadiem gan nebūtu pareizi. 16 gados jaunieši tomēr vēl neesot tik nobrieduši, lai balsotu referendumā.

 

Mērķis – 
budžeta grupa

Jaunieši atzīst, ka vidusskolā dažkārt jūtas kā uzgaidāmajā telpā pirms lielās dzīves un mācīties dažbrīd apnīk, jo jāapgūst tik daudzi mācību priekšmeti. Viņiem šķiet, ka augstskolā būs interesantāk, jo tur varēs gūt zināšanas vienā konkrētā, sev īpaši interesējošā jomā.

Jaunā sportiste soļotāja Evita Skruļa izlēmusi studēt medicīnu. Stāšoties gan Latvijas Universitātē (LU), gan Rīgas Stradiņa universitātē, cerot, ka vismaz vienā mācību iestādē izdosies pārvarēt lielo konkurenci un iekļūt budžeta grupā. Jau tagad meitene pastiprināti mācās bioloģiju un brauc uz nodarbībām LU Jauno mediķu skolā. “Šo profesiju esmu izvēlējusies tāpēc, ka man šāds darbs varētu patikt. Nedomāju arī par to, cik šajā darbā varēšu nopelnīt, jo svarīgāk ir, lai darbs man patiktu,” teic Evita.

Taču no maniem sarunas biedriem Evita ir vienīgā ar tik skaidru mērķi. Citi atzīst, ka pēdējie gadi vidusskolā aizrit grūtās pārdomās par to, ko darīt pēc tam. Taču arī viņi saka – vissvarīgākais izraudzīties fakultāti, kur studijas šķitīs tiešām interesantas, nevis domāt tikai par to, kura profesija būs perspektīvāka un kur varēs vairāk nopelnīt. Nav jēgas studēt to, kas neinteresē.

Tomēr izšķirties par interesantāko jomu ir grūti. Līva, domājot, kur studēt, vispirms atmet netīkamās nozares. Lāsma teic – vieglāk izšķirties tiem, kuriem skolā padodas viens mācību priekšmets. Ja padodas viss, nākotnes vēlmes svārstās starp ļoti radošiem un pat ļoti tehniskiem darbiem, kur nepieciešams pedantisms. Līvai, piemēram, patīk gan matemātika, gan gleznot. Ar vecākiem spriedusi, ka labāk sākumā apgūt kādu stabilāku profesiju, bet “māksla nekur nepazudīs”.

 

Jaunieši neslēpj – lielākajai daļai, domājot, kur studēt, svarīgs faktors būs, vai noskatītajā fakultātē ir cerības iekļūt budžeta vietā. “Neiešu studēt tur, kur nav budžeta vietu, jo vecākiem nav iespējas samaksāt par mācībām,” uzsver Madara. Viņu uztrauc arī tas, ka daudzās fakultātēs uz budžeta vietām ir liels konkurss.

 

Līva Lazdiņa gan klasesbiedreni uzmundrina: “Tik labi mācoties, budžeta grupā jātiek un viss.” Viņa arī teic – pirmajā vietā tomēr jāliek savas vēlmes. Labi, ja tās var piepildīt, studējot bez maksas. Bet, ja ne, jācenšas rast līdzekļus studiju maksai. Līvai paveicies – vecāki gatavi kaut mežu pārdot, lai tikai meita varētu studēt to, ko vēlas.

Mācoties vidusskolā, skolēni jau centušies brīvdienās rast peļņas iespējas. Viņi gan stāsta, ka pastāvīgu darbu, piemēram, veikalā, var atrast tikai caur pazīšanos. Kam “blata” nav, tam jāiet ravēt vai uz mežu ogās. Līva uzskata, ka viens no labākajiem darbiem ir melleņu lasīšana. Jo pats var izvēlēties, cik ilgi un kad ogot. Turklāt ātri redzams darba rezultāts – tikko ogas nodotas, var saņemt naudu. Par desmit litriem ogu kādā brīdī pat varēja dabūt 15 latus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+