Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. janvāris, 2012
Drukāt

Jaunākās daudzgadīgo stiebrzāļu šķirnes

122
Pļavas auzene ir graudzāļu dzimtas spēcīgi cerojoša virszāle ar bagātīgu aplapojumu un piemērota zālaugu maisījumiem gan pļaušanai, gan ganīšanai. Tā ātri ataug un veido biezu un blīvu zelmeni. Labvēlīgos augšanas apstākļos pļavas auzene pēc sēšanas attīstās ātri, spēcīgi cero, un jau sējas gadā var sagaidīt lielu ražu. Tai ir labas ataugšanas spējas, kas ir viena no vērtīgākajām ganību zāles īpašībām.
Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautas trīs Latvijā selekcionētās pļavas auzenes šķirnes: ‘Arita’, ‘Patra’, ‘Silva’. Pļavas auzene ‘Arita’ ir visizplatītākā šķirne. Tā ir tipiska virszāle ar stāvu un blīvu ceru, piemērota zālaugu maisījumos pļavās un tīrumos, sekmīgi to var izmantot arī ganību ierīkošanai. Tetraploīdā pļavas auzene ‘Patra’ izveidota, sevišķu uzmanību veltot zāles un sēklu ražai un izturībai pret lapu rūsu.
Pavasarī ‘Patra’ attīstās apmēram nedēļu vēlāk nekā ‘Arita’. Augs veido līdz 120–130 cm spēcīga auguma cerus, lapas ir platas, sulīgas, tumši zaļas, stiebri samērā resni, sulīgi. Ļoti rupjas sēklas, 1000 sēklu svars ir 4 g un vairāk. Šķirne piemērota ilggadīgo pļavu un ganību zelmeņa ierīkošanai gan kūdras, gan minerālaugsnēs. Rupjo un sulīgo stiebru dēļ zāle piemērota skābbarības un skābsiena gatavošanai. Ieteicams sēt maisījumos ar agro tetraploīdo sarkano āboliņu, piemēram ‘Skrīveru tetra’, ‘Kaive’.
Intensīvai saimniekošanai
Šķirne ‘Silva’ izveidota Zemkopības institūtā Skrīveros, atlasot ilggadīgi zelmenī saglabājušās pļavas auzenes formas no daudzām Eiropas šķirnēm. Vairākkārt atlasot un savstarpēji krustojot ilggadīgās formas, nostiprināta ilggadība, ražība, izturība pret lapu rūsu un applūšanu.
Sausnas ražas šai šķirnei ir 8–9 t/ha. Ražības priekšrocības un īpatsvars zelmenī sāk izpausties otrajā gadā, ar laiku atšķirības pieaug. Pirms četriem gadiem (2006. gadā) sētajā izmēģinājumā Skrīveros 2010. gadā standartšķirne ‘Arita’ zelmenī aizņēma 40–60% platības, bet šķirne ‘Silva’ zelmenī bija vēl saglabājusies 70–80% no platības, līdz ar to arī iegūtā auzenes raža par 25–30% vēlākajos gados pārsniedz ‘Aritas’ ražību.
Pavasarī pļavas auzene ‘Silva’ attīstās straujāk, plaukst trīs līdz piecas dienas agrāk par standartšķirni ‘Arita’, līdz ar to var iegūt agrāku zelmeni. Pēc nopļaušanas vai noganīšanas ataug ļoti labi, piemērota intensīvai izmantošanai. Šīs šķirnes augums ir stāvāks, stiebri smalkāki, tādēļ relatīvi labāk piemērota izžāvēšanai sienā. Raksturīga pazīme – ļoti laba izturība pret slimībām, sevišķi auzeņu rūsām. Ilggadības dēļ labi piemērota izsēšanai vidēji agriem zelmeņiem pļavās un ganībās gan minerālaugsnēs, gan kūdras augsnēs. Ziemcietība laba, sevišķi pļavas auzene ‘Silva’ ir izturīga pret ilgstošu applūšanu.
Tā kā šķirne ir stāvāku augumu, smalkākiem stiebriem un atālā stiebrus neveido, to var izmantot arī dekoratīvo mauriņu sējumos nelabvēlīgos apstākļos – mitrās, applūstošās vietās, ziemā zem bieza, ilgstoša sniega seguma vai ledus.
Sēklaudzēšana
Pļavas auzene jāsēj tā, lai līdz rudenim attīstītos četras piecas īstās lapiņas. Labākais sējas laiks ir pavasarī, kad augsne pietiekami mitra un tiek nodrošināta vienmērīga sēklu uzdīgšana. Taču, ja nav sagatavots piemērots lauks, droši var sēt līdz augustam. Ļoti vēlu sētai pļavas auzenei ‘Silva’ nākamajā pavasarī neattīstīsies pietiekami daudz ģeneratīvo dzinumu un sēklu raža būs mazāka.
Izsējas norma – 10 kg/ha sertificētas sēklas. Ieteicama sēja parastajā rindsējā,  iestrādājot sēklas 1–2 cm dziļumā un pēc apsēšanas nekavējoties pieveļot lauku ar gludajiem veltņiem. Izvēloties pļavas auzeni sēt zem virsauga, izsējas normu palielina līdz 12–13 kg/ha, jo lauka apstākļos daļa augu var iznīkt.
Sējas gadā ļoti svarīga ir sēklu lauka kopšana un nezāļu apkarošana. Labvēlīgos apstākļos apmēram pēc divām nedēļām, kad pļavas auzene ir sadīgusi un nezāles sāk to nomākt, ieteicams veikt pirmo smidzināšanu ar herbicīdiem. Apstrādi veic nezāļu cerošanas  fāzē ar herbicīdiem Kemera MCPA 750 š.k 1,5 l/ha vai Ariane Se.k 1,5 l/ha. Daudzgadīgās nezāles, ko nevar apkarot ar smidzināšanu un kuru sēklas ir grūti nošķirojamas no pļavas auzenes sēklām, ieteicams izravēt. Tā ka pļavas auzene ‘Silva’ ir diploīda šķirne un sēklas ir nelielas, tad nav pieļaujams, ka sēklu laukā ieviešas sarkanā auzene, aitu auzene, kamolzāle, ganību airene, jo šīs sēklas ir ļoti grūti nošķirot.
Agri pavasarī sētajam zelmenim nedrīkst ļaut pāraugt un sastiebrot, tas regulāri jāappļauj. Pēdējo pļāvumu atkarībā no laika apstākļiem veic septembra beigās, lai pļavas auzene spētu ataugt un uzkrāt barības vielas. Sējas gadā pēc sadīgšanas  sēklu lauku var mēslot ar 30–40 kg/ha N atkarībā no barības vielu daudzuma augsnē. Rudenī var dot tikai kālija un fosfora mēslojumu.
Pavasarī, atsākoties veģetācijai, pļavas auzenes ‘Silva’ sēklu laukiem jādod   virsmēslojums. Aptuvenās devas ir N – 60, P2O5 un K2O – 90 kg/ha, bet, ja rudenī dots kālija un fosfora mēslojums, pavasarī var dot tikai N – 60 kg/ha. Mēslojums jāizsēj vienmērīgi. Lielas slāpekļa devas veicinās lauka saveldrēšanos, apgrūtinās novākšanu. Pļavas auzenei ‘Silva’ veldre ir pieļaujama pēc ziedēšanas, jo sēklas nogatavojas strauji un sēklas no stāvošajiem stiebriem viegli birst.
Pavasarī svarīgi ir nenokavēt nezāļu iznīcināšanu ar herbicīdiem. Ieteicams smidzināšanu veikt cerošanas beigu fāzē, izsmidzinot Kemera MCPA 750 š.k 1,5–1,8 l/ha vai Ariane Se.k 3,5 l/ha piemērotos laika apstākļos. Lai herbicīdu ietekme būtu labāka un noturīgāka, ieteicams pievienot virsmas aktīvās vielas.
Pļavas auzene ‘Silva’ zied jūnija vidū, ziedēšana noris samērā vienlaikus un divas nedēļas pēc ziedēšanas lauks regulāri jāapskata. Saulainā, karstā laikā sēklas nogatavojas ļoti strauji. Sēklu gatavību var noteikt, skaras saspiežot plaukstā un atlaižot – ja saujā ir sēklas, lauks ir jākuļ. Vējainā laikā pļavas auzenes ‘Silva’ sēklas var izbirt vienā divās dienās, tāpēc, ja uz lauka redzat izbirušas sēklas, jākuļ nekavējoties.
Kuļot ar kombainu, kulšanas trumuļa apgriezienu skaits jānoregulē uz 800–900 apgriezieniem minūtē, ja apgriezienu ir vairāk, veidojas kailās sēklas – sēklas, kurām nav sēklu apvalka. Novācot par agru, sēklas ir grūtāk izžavēt un tām var būt pazemināta dīdzība. Kombaina bunkurā nav pieļaujama vārsmas sakaršana virs 50 0C, tādēļ tas laikus jāiztukšo un sēklas jānogādā uz ventilācijas iekārtām.
Ja sēklas žāvē ar silto gaisu, tā temperatūra nedrīkst pārsniegt 40 0C, jo augstāka temperatūra izraisa dīdzības pazemināšanos. Vislabāk pļavas auzenei sēklas kaltēt ar aktīvo ventilāciju, gaisa temperatūra nepārsniedzot 25–30 0C, tad sēklu mitrums samazinās lēni un pakāpeniski, labvēlīgi ietekmējot pēcbriedes procesus sēklās un dīgtspēju. Pēc kaltēšanas sēklas tīra sēklu šķirojamās mašīnās, fasē maisos un veic sertifikāciju. Vidējā sēklu raža 600–700 kg/ha. Par sertificētas pļavas auzenes ‘Silva’ sēklas iegādi interesēties Skrīveros, Zemkopības zinātniskajā institūtā.
Maisījumu veidošana
Jauno šķirni ieteicams iekļaut daudzkomponentu zālāju maisījumos ganību un pļaujamo platību ierīkošanai kopā ar citām stiebrzālēm un tauriņziežiem. Tā kā pļavas auzene ‘Silva’ ir agra šķirne, tad maisījumos jāapvieno agrīnās šķirnes – sarkanais āboliņš ‘Skrīveru tetra’, ‘Kaive’, ‘Skrīveru agrais’ un diploīdais agrais timotiņš ‘Teicis’, ganību airene ‘Spīdola’. Labvēlīgos klimatiskajos apstākļos ar pietiekamu mitrumu un nepieciešamo siltumu sējas gadā šāds maisījums ātri sadīgst un attīstās, apmēram 45 dienas pēc sējas var veikt pirmo pļāvumu. Otrais pļāvums varētu būtu pēc 70 dienām, tas ir septembra vidū. Ieteicams maisījuma sastāvā iekļaut 8–12 kg/ha pļavas auzeni. Šādi maisījumi būs ražīgi, ilggadīgi un piemēroti dažādiem mājdzīvniekiem – govīm, zirgiem, aitām, kazām.
Pļavas auzene ‘Silva’ ir ļoti piemērota pašreizējā ekonomiskajā situācijā – tā ir ilggadīga, ražīga, slimību izturīga. Ilggadību var novērot ne tikai pļavās un ganībās, bet arī sēklu laukos, jo, kā liecina Zemkopības zinātniskā institūta izmēģinājumi, labu sēklu ražu var ievākt četrus piecus gadus.
Pļavas auzene ir graudzāļu dzimtas spēcīgi cerojoša virszāle ar bagātīgu aplapojumu un piemērota zālaugu maisījumiem gan pļaušanai, gan ganīšanai. Tā ātri ataug un veido biezu un blīvu zelmeni. Labvēlīgos augšanas apstākļos pļavas auzene pēc sēšanas attīstās ātri, spēcīgi cero, un jau sējas gadā var sagaidīt lielu ražu. Tai ir labas ataugšanas spējas, kas ir viena no vērtīgākajām ganību zāles īpašībām.

Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautas trīs Latvijā selekcionētās pļavas auzenes šķirnes: ‘Arita’, ‘Patra’, ‘Silva’. Pļavas auzene ‘Arita’ ir visizplatītākā šķirne. Tā ir tipiska virszāle ar stāvu un blīvu ceru, piemērota zālaugu maisījumos pļavās un tīrumos, sekmīgi to var izmantot arī ganību ierīkošanai. Tetraploīdā pļavas auzene ‘Patra’ izveidota, sevišķu uzmanību veltot zāles un sēklu ražai un izturībai pret lapu rūsu. Pavasarī ‘Patra’ attīstās apmēram nedēļu vēlāk nekā ‘Arita’. Augs veido līdz 120–130 cm spēcīga auguma cerus, lapas ir platas, sulīgas, tumši zaļas, stiebri samērā resni, sulīgi. Ļoti rupjas sēklas, 1000 sēklu svars ir 4 g un vairāk. Šķirne piemērota ilggadīgo pļavu un ganību zelmeņa ierīkošanai gan kūdras, gan minerālaugsnēs.
Rupjo un sulīgo stiebru dēļ zāle piemērota skābbarības un skābsiena gatavošanai. Ieteicams sēt maisījumos ar agro tetraploīdo sarkano āboliņu, piemēram ‘Skrīveru tetra’, ‘Kaive’. Intensīvai saimniekošanaiŠķirne ‘Silva’ izveidota Zemkopības institūtā Skrīveros, atlasot ilggadīgi zelmenī saglabājušās pļavas auzenes formas no daudzām Eiropas šķirnēm. Vairākkārt atlasot un savstarpēji krustojot ilggadīgās formas, nostiprināta ilggadība, ražība, izturība pret lapu rūsu un applūšanu.Sausnas ražas šai šķirnei ir 8–9 t/ha.
Ražības priekšrocības un īpatsvars zelmenī sāk izpausties otrajā gadā, ar laiku atšķirības pieaug. Pirms četriem gadiem (2006. gadā) sētajā izmēģinājumā Skrīveros 2010. gadā standartšķirne ‘Arita’ zelmenī aizņēma 40–60% platības, bet šķirne ‘Silva’ zelmenī bija vēl saglabājusies 70–80% no platības, līdz ar to arī iegūtā auzenes raža par 25–30% vēlākajos gados pārsniedz ‘Aritas’ ražību.
Pavasarī pļavas auzene ‘Silva’ attīstās straujāk, plaukst trīs līdz piecas dienas agrāk par standartšķirni ‘Arita’, līdz ar to var iegūt agrāku zelmeni. Pēc nopļaušanas vai noganīšanas ataug ļoti labi, piemērota intensīvai izmantošanai. Šīs šķirnes augums ir stāvāks, stiebri smalkāki, tādēļ relatīvi labāk piemērota izžāvēšanai sienā. Raksturīga pazīme – ļoti laba izturība pret slimībām, sevišķi auzeņu rūsām. Ilggadības dēļ labi piemērota izsēšanai vidēji agriem zelmeņiem pļavās un ganībās gan minerālaugsnēs, gan kūdras augsnēs.
Ziemcietība laba, sevišķi pļavas auzene ‘Silva’ ir izturīga pret ilgstošu applūšanu.Tā kā šķirne ir stāvāku augumu, smalkākiem stiebriem un atālā stiebrus neveido, to var izmantot arī dekoratīvo mauriņu sējumos nelabvēlīgos apstākļos – mitrās, applūstošās vietās, ziemā zem bieza, ilgstoša sniega seguma vai ledus.
Sēklaudzēšana
Pļavas auzene jāsēj tā, lai līdz rudenim attīstītos četras piecas īstās lapiņas. Labākais sējas laiks ir pavasarī, kad augsne pietiekami mitra un tiek nodrošināta vienmērīga sēklu uzdīgšana. Taču, ja nav sagatavots piemērots lauks, droši var sēt līdz augustam. Ļoti vēlu sētai pļavas auzenei ‘Silva’ nākamajā pavasarī neattīstīsies pietiekami daudz ģeneratīvo dzinumu un sēklu raža būs mazāka.Izsējas norma – 10 kg/ha sertificētas sēklas. Ieteicama sēja parastajā rindsējā,  iestrādājot sēklas 1–2 cm dziļumā un pēc apsēšanas nekavējoties pieveļot lauku ar gludajiem veltņiem. Izvēloties pļavas auzeni sēt zem virsauga, izsējas normu palielina līdz 12–13 kg/ha, jo lauka apstākļos daļa augu var iznīkt.Sējas gadā ļoti svarīga ir sēklu lauka kopšana un nezāļu apkarošana. Labvēlīgos apstākļos apmēram pēc divām nedēļām, kad pļavas auzene ir sadīgusi un nezāles sāk to nomākt, ieteicams veikt pirmo smidzināšanu ar herbicīdiem.
Apstrādi veic nezāļu cerošanas  fāzē ar herbicīdiem Kemera MCPA 750 š.k 1,5 l/ha vai Ariane Se.k 1,5 l/ha. Daudzgadīgās nezāles, ko nevar apkarot ar smidzināšanu un kuru sēklas ir grūti nošķirojamas no pļavas auzenes sēklām, ieteicams izravēt. Tā ka pļavas auzene ‘Silva’ ir diploīda šķirne un sēklas ir nelielas, tad nav pieļaujams, ka sēklu laukā ieviešas sarkanā auzene, aitu auzene, kamolzāle, ganību airene, jo šīs sēklas ir ļoti grūti nošķirot.Agri pavasarī sētajam zelmenim nedrīkst ļaut pāraugt un sastiebrot, tas regulāri jāappļauj. Pēdējo pļāvumu atkarībā no laika apstākļiem veic septembra beigās, lai pļavas auzene spētu ataugt un uzkrāt barības vielas. Sējas gadā pēc sadīgšanas  sēklu lauku var mēslot ar 30–40 kg/ha N atkarībā no barības vielu daudzuma augsnē.
Rudenī var dot tikai kālija un fosfora mēslojumu. Pavasarī, atsākoties veģetācijai, pļavas auzenes ‘Silva’ sēklu laukiem jādod  virsmēslojums. Aptuvenās devas ir N – 60, P2O5 un K2O – 90 kg/ha, bet, ja rudenī dots kālija un fosfora mēslojums, pavasarī var dot tikai N – 60 kg/ha. Mēslojums jāizsēj vienmērīgi. Lielas slāpekļa devas veicinās lauka saveldrēšanos, apgrūtinās novākšanu. Pļavas auzenei ‘Silva’ veldre ir pieļaujama pēc ziedēšanas, jo sēklas nogatavojas strauji un sēklas no stāvošajiem stiebriem viegli birst.
Pavasarī svarīgi ir nenokavēt nezāļu iznīcināšanu ar herbicīdiem. Ieteicams smidzināšanu veikt cerošanas beigu fāzē, izsmidzinot Kemera MCPA 750 š.k 1,5–1,8 l/ha vai Ariane Se.k 3,5 l/ha piemērotos laika apstākļos. Lai herbicīdu ietekme būtu labāka un noturīgāka, ieteicams pievienot virsmas aktīvās vielas. Pļavas auzene ‘Silva’ zied jūnija vidū, ziedēšana noris samērā vienlaikus un divas nedēļas pēc ziedēšanas lauks regulāri jāapskata.
Saulainā, karstā laikā sēklas nogatavojas ļoti strauji. Sēklu gatavību var noteikt, skaras saspiežot plaukstā un atlaižot – ja saujā ir sēklas, lauks ir jākuļ. Vējainā laikā pļavas auzenes ‘Silva’ sēklas var izbirt vienā divās dienās, tāpēc, ja uz lauka redzat izbirušas sēklas, jākuļ nekavējoties. Kuļot ar kombainu, kulšanas trumuļa apgriezienu skaits jānoregulē uz 800–900 apgriezieniem minūtē, ja apgriezienu ir vairāk, veidojas kailās sēklas – sēklas, kurām nav sēklu apvalka.
Novācot par agru, sēklas ir grūtāk izžavēt un tām var būt pazemināta dīdzība. Kombaina bunkurā nav pieļaujama vārsmas sakaršana virs 50 0C, tādēļ tas laikus jāiztukšo un sēklas jānogādā uz ventilācijas iekārtām. Ja sēklas žāvē ar silto gaisu, tā temperatūra nedrīkst pārsniegt 40 0C, jo augstāka temperatūra izraisa dīdzības pazemināšanos. Vislabāk pļavas auzenei sēklas kaltēt ar aktīvo ventilāciju, gaisa temperatūra nepārsniedzot 25–30 0C, tad sēklu mitrums samazinās lēni un pakāpeniski, labvēlīgi ietekmējot pēcbriedes procesus sēklās un dīgtspēju. Pēc kaltēšanas sēklas tīra sēklu šķirojamās mašīnās, fasē maisos un veic sertifikāciju. Vidējā sēklu raža 600–700 kg/ha. Par sertificētas pļavas auzenes ‘Silva’ sēklas iegādi interesēties Skrīveros, Zemkopības zinātniskajā institūtā.
Maisījumu veidošana
Jauno šķirni ieteicams iekļaut daudzkomponentu zālāju maisījumos ganību un pļaujamo platību ierīkošanai kopā ar citām stiebrzālēm un tauriņziežiem. Tā kā pļavas auzene ‘Silva’ ir agra šķirne, tad maisījumos jāapvieno agrīnās šķirnes – sarkanais āboliņš ‘Skrīveru tetra’, ‘Kaive’, ‘Skrīveru agrais’ un diploīdais agrais timotiņš ‘Teicis’, ganību airene ‘Spīdola’.
Labvēlīgos klimatiskajos apstākļos ar pietiekamu mitrumu un nepieciešamo siltumu sējas gadā šāds maisījums ātri sadīgst un attīstās, apmēram 45 dienas pēc sējas var veikt pirmo pļāvumu. Otrais pļāvums varētu būtu pēc 70 dienām, tas ir septembra vidū. Ieteicams maisījuma sastāvā iekļaut 8–12 kg/ha pļavas auzeni. Šādi maisījumi būs ražīgi, ilggadīgi un piemēroti dažādiem mājdzīvniekiem – govīm, zirgiem, aitām, kazām.Pļavas auzene ‘Silva’ ir ļoti piemērota pašreizējā ekonomiskajā situācijā – tā ir ilggadīga, ražīga, slimību izturīga. Ilggadību var novērot ne tikai pļavās un ganībās, bet arī sēklu laukos, jo, kā liecina Zemkopības zinātniskā institūta izmēģinājumi, labu sēklu ražu var ievākt četrus piecus gadus.
Raksts publicēts žurnālā “Agro Tops”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+