Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. maijs, 2012
Drukāt

Jaunākās hemoroīdu ārstēšanas metodes arī Latvijā

Sēdošs darbs, uzturā daudz lietoti miltu izstrādājumi, bet maz – šķiedrvielām bagātu produktu, mazkustīgs dzīvesveids vai – pretēji – pārspīlēta aizraušanās ar fizisku slodzi ir faktori, kas veicina hemoroīdu veidošanos. Neārstēti tie cilvēkam var radīt arvien nepatīkamākas sajūtas.

Par laimi, mūsdienās hemoroīdu ārstēšanā ir pieejamas pacientam saudzīgas metodes un lāzeroperācijas, teic “Lāzermedicīnas klīnikas” proktoloģijas nodaļas vadītājs, sertificēts ķirurgs proktologs Dr. med. AIGARS MARTINSONS.

 

– Pastāstiet, vai no tā, ka izveidojušies hemoroīdi, pacientam ļoti jābaidās.

– Vispirms jāuzsver, ka hemoroīdi nav vēzis un atšķirībā no polipiem tie arī nevar kļūt par vēzi. Tātad hemoroīdi nav jāizoperē pilnīgi visiem cilvēkiem, kuriem tie ir (un kuram gan to nav?), bet tikai tiem, kam kļuvuši par traucējošu veselības problēmu – iekaisuši, asiņo, izkrituši ārā, berzējas gar apakšveļu utt.

Mūsdienās par svarīgāku uzskatāma nevis hemoroīdu izgriešana, bet gan pacienta stāvokļa atvieglošana.

– Kas tad īsti ir hemoroīdi?

– Tas ir ap taisno zarnu visiem cilvēkiem esošs pinums, kas sastāv no asinsvadiem – sīka kalibra vēnām (vairāk) un artērijām (mazāk) un kam ir blīves funkcijas. Taču grūtniecības, dzemdību, pastāvīgu aizcietējumu, nepareiza uztura, mazkustīguma un citu iemeslu dēļ šajā pinumā var rasties izmaiņas un izveidoties iekšējie un no tiem arī ārējie hemoroīdi. Mūsdienās šī veselības problēma vienlīdz daudz skar gan vīriešus, gan sievietes.

– Kas notiek, ja šai veselības problēmai nepievērš uzmanību?

– Tad hemoroīdi var būt jūtami jau kā traucējoši bumbuļi, fēcēs var būt asinis, nieze un apkārtējo audu iekaisums. Vēl vēlākās stadijās hemoroīdi jau var krist ārā, cilvēkam paspiežoties vai fiziskas slodzes laikā, var būt izdalījumi (veļas smērēšanās), jo blīvīte, kurai fēces jānotur zarniņā, vairs īsti labi nefunkcionē. Ir arī citi simptomi.

Sāpes parasti nav raksturīga hemoroīdu pazīme. Sāp tikai tad, kad tie ir iekaisuši un bumbuļos izveidojies asins receklis, kas sabrūk. Ja sāpes ir ļoti stipras, visticamāk, plīsusi zarnas gļotāda vai ir kāda cita kaite. Plīsuma izraisītājs numur viens ir cieta vēdera izeja.

Pacientam, kam ir kāda no iepriekš minētajām veselības problēmām, noteikti jāatnāk pie ārsta uz pārbaudi.

– Vai pacientam pirms izmeklējuma ir kā īpaši jāsagatavojas?

– Nē, īpaša sagatavošanās nav nepieciešama (ja pacients vēlas, viņš iepriekš var veikt mikroklizmu). Ir pieejams bidē un citas ērtības sevis savešanai kārtībā pirms un pēc izmeklējuma.

Vispirms proktologs sarunā ar pacientu izzina viņa problēmas, sūdzības u. c. Pēc tam seko taisnās zarnas izmeklēšana – vispirms to veicam ar pirkstu (protams, lietojam cimdus un speciālu gelu) un vairākumā gadījumu arī ar apmēram pirksta izmēra un vienreizlietojamu instrumentu (5 – 7 cm garumā) jeb veicam t. s. proktoskopiju. Tās laikā ļoti labi varam konstatēt arī zarnas gļotādas plīsumus, polipus. Nepieciešamības gadījumā pacientu nosūtīsim uz papildu izmeklējumiem (kolonoskopiju u. c.).

Ja būs vainojami tikai hemoroīdi, tad ārsts ar pacientu saskaņos ārstēšanas plānu – ieteikumus dzīvesveida un diētas sakārtošanai, medikamentu lietošanu (iekšķīgu un lokālu – ziedes vai svecītes) vai mazinvazīvu ķirurģisku ārstēšanu.

– Kādās situācijās pacientam ieteiksit lāzeroperāciju?

– Lāzeroperācija varētu būt nākamais solis, ja ārstēšanas rezultāti nav bijuši apmierinoši. Piemēram, cilvēks sakārtojis savu dzīvesveidu, aizcietējumu nav, tomēr sēdošā darba dēļ hemoroīdi nedaudz traucē. Tad iesakām veikt vieglu lāzeroperāciju – hemoroidālo artēriju lāzerkoagulāciju. Nereti to arī piedāvājam pacientiem, kam hemoroīdi ir lielākā stadijā, taču viņi ieinteresēti minimālā invazīvā procedūrā un ātrā rehabilitācijā. Pēc hemoroidālo artēriju lāzerkoagulācijas, kas ir 10 – 15 minūtes ilga procedūra un kad lietojam vien pretsāpju gelu, cilvēks jau nākamajā dienā var atgriezties darbā.

Ja hemoroīdi ielaisti, lāzerkoagulācijai varētu nebūt ilgs efekts.

– Ko varat piedāvāt pacientiem, kam hemoroīdi jau ir ielaistā stadijā?

– Pacientiem, kam tie ielaisti, piemēram, hemoroīdu mezgli jau krīt ārā vai pastāvīgi karājās ārā, varam lietot hemoroidālo mezglu lāzerkoagulāciju, kad ar lāzeru piededzinām pašu hemoroīdu, panākot tā sarukšanu un pieplakšanu zarnas sieniņai. Pacienta atsāpināšanai izmantojam vai nu speciālu lokālo anestēziju (t. s. presakrālo blokādi), vai spinālo anestēziju, vai kādu citu “miedziņu”, ko nodrošina ārsts anesteziologs.

Atšķirībā no pirmās metodes pacientam jārēķinās ar vismaz dažu stundu pavadīšanu stacionārā, nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja pacients dzīvo tālu, piedāvāsim stacionārā pavadīt nakti. Arī pēcoperācijas periodā pacientam jārēķinās ar zināmu diskomfortu, dažreiz sāpēm taisnās zarnas apvidū dažas dienas. Protams, tiks nozīmēta attiecīga ārstēšana.

Minētā lāzeroperācijas metode, kas izgudrota tikai pirms kādiem diviem gadiem, Latvijā pieejama tikai mūsu lāzerklīnikā.

 

Par ārstu Aigaru Martinsonu

Medicīnas doktors. Rīgas Stradiņa universitātes docents. Stažējies daudzās ārvalstu klīnikās, izgājis apmācību Sv. Marksa hospitālī Londonā (koloproktoloģijā). Vācu ķirurgu asociācijas Millera–Ostena stipendijas ieguvējs. Latvijas Ķirurgu asociācijas, Eiropas Endoskopiskās ķirurģijas asociācijas, Pasaules Universitāšu koloproktologu asociācijas un Eiropas Koloproktologu asociācijas biedrs. Latvijas Ķirurgu asociācijas valdes loceklis. Latvijas Ķirurgu asociācijas koloproktologu sekcijas priekšsēdētājs. 2009. gadā pirmais Baltijā un Austrumeiropā (ceturtais Eiropā) sācis hemoroīdu lāzeroperācijas.

A. Martinsons: “Mūsu lāzerklīnikā veicam hemoroīdu ārstēšanu ar visjaunākajām metodēm.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+