Ministrijas un citas institūcijas jaunām politikas iniciatīvām nākamgad no valsts budžeta pieprasījušas 567,028 miljonus eiro, 2016.gadā – 941,31 miljonu eiro, bet 2017.gadā – 1,199 miljardus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotie dati.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Visvairāk līdzekļu nākamā gada budžetā papildus vēlētos saņemt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – 111,209 miljonus eiro. 2015.gadā IZM grib papildus saņemt 160,118 miljonus eiro, bet 2017.gadā – 176,664 miljonus eiro.

Apjomīgu papildu finansējumu nākamo gadu budžetos pieprasījusi arī Veselības ministrija, kura nākamgad papildus vēlas iegūt 110,173 miljonus eiro, aiznākamgad – 223,622 miljonus eiro, bet 2017.gadā – 373,339 miljonus eiro.

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

Satiksmes ministrija 2015.gadā vēlas saņemt papildu 91,131 miljonu eiro, 2016.gadā – 143,104 miljonus eiro, bet 2017.gadā – 172,024 miljonus eiro.

Arī Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka tās pārraudzītās nozares vajadzībām nākamgad papildu būtu vajadzīgi desmit miljoni, bet tālākajos gados – vairāk nekā 100 miljoni eiro. 2015.gada budžetā ministrija papildu prasa 56,006 miljonus eiro, 2016.gada budžetā – 105,273 miljonus eiro, 2017.gadā – 100,143 miljonus eiro.

Aizsardzības ministrija nākamgad vēlas saņemt papildu 39,319 miljonus eiro, 2016.gadā ministrija pieprasījusi jaunām politikas iniciatīvām 107,916 miljonus eiro, bet 2017.gadā – 146,377 miljonus eiro.

Kultūras ministrija nākamgad jaunām politikas iniciatīvām ieprasījusi 34,141 miljonu eiro, 2016.gadā – 41,473 miljonus eiro, 2017.gadā – 42,901 miljonu eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos saņemt papildu 30,99 miljonus eiro, 2016.gadā – 35,685 miljonus eiro, 2017.gadā – 38,484 miljonus eiro.

Zemkopības ministrija nākamā gada valsts budžetā savas pārraudzītās nozares vajadzībām papildu vēlētos saņemt 25,299 miljonus eiro, 2016.gadā – 24,781 miljonu eiro, 2017.gadā – 24,737 miljonus eiro.

Labklājības ministrija (LM) nākamgad no valsts pamatbudžeta papildus vēlas saņemt 18,278 miljonus eiro, bet no valsts speciālā budžeta – 2,399 miljonus eiro. 2016.gadā LM papildus būtu nepieciešami 25,087 miljoni eiro no valsts pamatbudžeta un 4,441 miljons eiro no valsts speciālā budžeta. Savukārt 2017.gadā LM no valsts pamatbudžeta papildus vēlas saņemt 36,004 miljonus eiro, bet no valsts speciālā budžeta – 6,579 miljonus eiro.

Citas ministrijas un iestādes pieprasījušas mazākas summas. Vairākas institūcijas – Valsts prezidenta kanceleja, Saeima, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Pārresoru koordinācijas centrs – nav iesnieguši nekādus papildu finanšu pieprasījumus nākamajiem trim gadiem.

Jau ziņots, ka diskusijas par valsts budžeta jaunām politikas iniciatīvām vai optimizācijas pasākumiem nākamajiem trim gadiem Ministru kabinetā paredzētas pēc Saeimas vēlēšanām.

• Finanšu ministrija