Foto – LETA

Egils Līcītis: Nav kas valdošajām partijām elpotu pakausī 8

Žagas rauj, iedomājoties vien, cik garu sūdzību grāmatu pilsoņi varētu sarakstīt par Latvijas politiskajām partijām, kas atgādina skolēnus, nevis pieaugušo auditoriju. Pat tās, kas piepūtušās aiz lepnības par iekļūšanu Saeimā, ir kleķa konstrukcijas, salipinātas no māliem, smiltīm, koku sūnām, sodrējiem un avotūdens. Daži tā saucamie spēki ir ja ne gluži mēris, tad vieglāks sērgas paveids, citi pēc popularitātes augstākā punkta sasniegšanas nīkulīgi velk kailo dzīvību, un partijnieku attiecības ar sabiedrību ieciklējušās par nekūstošu, platu ledāju, kur atbalsojas – viņi nedomā par tautu!

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Agrāk varēja sūdzēties par politiska tirgus kropļošanu, bez jēgas mākslīgi taisot neskaitāmas partijiņas, toties tagad partiju gandrīz sāk trūkt, jaunrades entuziasms noplacis uz nulli. Apstākļos bez konkurences pašreizējie varas vīri jūtas pietiekami ērti, jo nav elpas pakausī, nav vērā ņemamu rezervju, lai veidotu kaut cik konkurētspējīgus spēkus. No kādas olas lai izšķiltos cālēns, ja iztīrīts pat Šķēles atstātais mantojums, bijušie tautpartijieši, un pie apvāršņa nerēgojas neviens Eifeļa tornim līdzīgs mesija, apgarota persona, kā savlaik Sudraba vai kristālskaidrais Repšes kungs. Skaidrs, ka jaunas, talantiem puslīdz bagātas partijas dibināšana ne tuvu neizraisīs tādu publikas ažiotāžu kā amerikāņu fritēto cāļu ēdnīcas atklāšana.

Pēdējā laikā no vēlētājiem atsvešinājusies pat varenākā partija “Vienotība” un reitingā noslīdējusi uz līderībai nepiedienīgi zemu 4. numura vietu. Kaut man patīk Solvita, atklāti tiek spriests, ka viņas vadībā jaunas “Vienotības” viktorijas vēlēšanās nav gaidāmas. Iekšējās domstarpībās partija vājējot un lēnām noasiņojot. Tā atzīst paši biedri. Nemaz nerunāsim par kolēģu nelabvēļu uzmesto ļauno aci, kuri sakās debesīs redzējuši nepārprotamas zīmes par “Vienotības” bojāeju. Viņi ar žulti atceras, kā 2002. gadā zosu gājienā “Jaunā laika” biedri, caurmērā dievbijīgi cilvēki, devās uz baznīcu, bet pēc sagrēkošanas 13 gadu garumā drīz būs pāri palikušās regālijas – burciņa ar “Vienotības” svētajo pīšļiem, medaljons ar ugunīgi rudu matu šķipsnu, ērkšķi, kas ieurbās un caurdūra Sv. Aigaru un Sv. Ģirtu tieši krūtīs, stikla pudelīte ar Dzintara asrām, Kalnietes apmetnis, kas padara neredzamu, Viņķeles līkais nags un citas par pēdējo piemiņu glabājamas mantiņas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kaut ar jaunām asinīm politikā ir bezcerīgi, “Vienotībai” pašai sevi aiz cekula jāvelk ārā no purvaines, kā prata Minhauzens. Tas būtu ekstrēmi piedāvāt atņemt mantību bagātniekiem un izdalīt pensionāriem, bet ar iedvesmojošu programmu dzīve varbūt arī rādītos košākās krāsās un nākotne nebūtu tik nespodra. Cilvēki gaida no partijām paškritiskus izvērtējumus, kļūdu labojumus un tikšanu vaļā no dalībniekiem, kas blamierējušies. “Vienotība” tapināšot piedāvājumu un drīzumā to varēšot pataustīt. Raudzīsim, vai tas priecēs aci, vai atšķirsies no kārtējās partiju makulatūras. Vai “Vienotības” ēka tiks nostiprināta, vai iztiks tikai ar logu nomaiņu un puķainu aizkariņu pielikšanu. Ja nu izrādās, ka “Vienotība” iekritusi tikai bedrītē un nevis bezdibenīgā bedrē?