Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. jūlijs, 2012
Drukāt

Jaunas HES būvniecība uz Daugavas Latgalē vēl ir padziļināti jāpēta

Foto-LETAFoto-LETA

Jaunas hidroelektrostacijas (HES) būvniecība uz Daugavas Latgales reģionā vēl ir padziļināti jāpēta, 11.jūlijā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem pavēstīja koalīcijas deputāti.

Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Inese Laizāne norādīja, ka HES būvniecības iecere ir padziļināti jāizpēta. “Mēs ar prezidentu pārrunājām HES iespējamo būvniecību uz Daugavas Latgalē un kopīgi vienojāmies, ka tas ir jautājums, kas ir padziļināti jāpēta. Idejai pašlaik ir ļoti daudz nezināmo, un tas ir tā vērts, lai mēs rudenī atgrieztos pie šā jautājuma,” sacīja Laizāne un piebilda, ka ieceri nevajadzētu noraidīt, to neizpētot. “Mūsu emocionālā atmiņa ir ļoti skarba šajā jautājumā… Ja tā tieši jautā – vai būvēt HES –, domāju, ka katrs Latvijas iedzīvotājs droši vien šausmās teiktu, ka nekādā gadījumā. Bet jautājums ir par to, kāds tagad izskatītos HES, ja to būvētu. Varbūt tehnoloģijas tomēr ir attīstījušās, un tādēļ nevajadzētu pilnīgi nomest ideju, par kuru mēs neko nezinām, kā tas varētu izskatīties, un varbūt ka tas varētu nākt par labu ekonomiski un varbūt pat nostiprinātu Daugavas krastus,” teica Laizāne.

Arī “Vienotības” frakcijas deputāts Jānis Lāčplēsis atzina, ka HES būvniecība ir jāizpēta. “Jautājums par HES būvniecības iespējām ir jāpēta. Kad mēs runājam par Daugavas HES, nezinu, kāpēc zemapziņā atgriežamies pie Daugavpils HES astoņdesmito gadu projekta, taču tas projekts sen ir aizgājis. Tāpēc pašlaik dot kaut kādus konkrētus ekonomiskos vērtējumus projektiem bez veiktas izpētes nav iespējams. Atteikties no izpētēm, lai rezultāti būtu pieejami valdības līmenī, izstrādājot un pieņemot lēmumus par enerģētisko politiku, būtu nepareizi,” uzsvēra Lāčplēsis un piemetināja, ka izpēte būtu jāveic, lai jautājumā par HES būvniecību iegūtu pragmatisku atbildi. “Noteikti ir biznesmeņi, kam ir vairāk informācijas, varbūt kāds ir veicis pastāvīgus pētījumus, tāpēc būtu jādod zaļā gaisma kaut vai pašiem rast konkrētu atbildi uz jautājumu, cik tas ir izdevīgi, cik tas ir reāli, un tādēļ lai uz šo jautājumu sniegtu mierīgu un pragmatisku atbildi,” paskaidroja “Vienotības” deputāts.

Tāpat viņš norādīja, ka izpētes veikšanai vajadzētu paredzēt struktūrfondu līdzekļus. “Es domāju, ka šīs izpētes veikšanai vajag paredzēt līdzekļus no struktūrfondiem, no nākamā plānošanas perioda līdzekļiem. Ja valsts līmenī būtu iespēja politiski lemt par to, ka pozitīvas izpētes veikšanas gadījumā būtu noteikts, ka projektu var turpināt, esmu pārliecināts, ka arī privātie investori ieguldītu līdzekļus izpētē,” klāstīja Lāčplēsis un piebilda, ka nevajadzētu ierobežot izpētes veicēju loku un jautājumu varētu pētīt gan Latvijas energokompānija “Latvenergo”, gan privātās kompānijas.

Reformu partijas deputāts Gunārs Igaunis pastāstīja, ka būtu jāizvērtē tehnoloģijas, kuras tiktu izmantotas HES. “Izvērtējot tagadējos sasniegumus, ka ir tehnoloģijas, kuras uz trīs reizes mazākas upes var ielikt iekšā kā guļošu turbīnu un tā neatsāj nekādu ietekmi uz apkārtējo vidi, bet apkārtējiem zemniekiem ir iespēja iegūt enerģiju, un ja kaut kas līdzīgs ir iespējams šajā projektā, neradot nekādus īpašus šķēršļus vai ietekmi uz dabu, tad es domāju, ka ieceri noliegt nevajadzētu,” sacīja Igaunis.

Savukārt Reformu partijas deputāts Juris Viļums norādīja, ka skeptiski vērtē HES būvniecības uz Daugavas ieceri. “Neizslēdzot projekta ekonomisko izdevīgumu, es esmu tomēr diezgan skeptisks par šo ideju un, ja pētījumus veiks tie, kas to pēc tam arī būvēs, tad man zūd ticamība, ka tas pētījums būs pieteikami objektīvs. Es esmu aprunājies ar dažiem cilvēkiem, kas dzīvo Latgalē, un, protams, ir daļa, kas atzīst, ka ir nepieciešams ekonomiskais grūdiens, bet ir tomēr jābūt līdzsvaram ar vides aizsardzību,” uzsvēra Viļums.

Valsts prezidenta kancelejas preses dienestā aģentūrai BNS pavēstīja, ka, pārrunājot hidroelektrostacijas būvniecības iespējas Latgales reģionā, izmantojot Daugavas ūdens resursus, Bērziņš pastāstīja, ka sākotnēji priekšlikums izvērtēt šādu iespēju nācis no sarunas ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā. “Ārvalstu investoru tikšanās laikā izskanēja viedoklis, ka hidroresursu izmantošanai Latvijā ir ļoti labas rezerves, taču te nevar būt runa par veco projektu. Tas nav nedz apspriežams, nedz iespējams,” atzina Bērziņš un ar deputātiem vienojās par regulāru domu apmaiņu, kā arī sadarbību šā jautājuma vērtēšanā, tiklīdz radīsies pamats konkrētai diskusijai.

Prezidenta kancelejā norādīja, ka Lāčplēsis tikšanās laikā esot sacījis, ka hidroelektrostacijas būvniecības jautājums vienmēr ir bijis Daugavpils novada redzeslokā, lai gan tas konceptuāli arī būtu jāuzskata par visas Latgales ekonomiskās attīstības jautājumu. Deputāts arī pateicās prezidentam par līdzšinējām aktivitātēm Latgales reģiona ekonomikas attīstības veicināšanas pasākumos, vienlaikus paužot bažas par to, ka Nacionālajā attīstības plānā, kas pašlaik tiek izstrādāts, reģionālais aspekts nav pietiekami ņemts vērā.

Paužot viedokli par reģionālās attīstības perspektīvām, Bērziņš atzina, ka pamatuzdevumu saskata ilgtermiņā attīstīties spējīgu pašvaldību veidošanā, lai novērstu administratīvo sadrumstalotību. Tas ļautu daudz veiksmīgāk uzturēt infrastruktūru, saglabāt lauku skolas, kā arī radīt darbavietas, veicinot uzņēmējdarbību savā administratīvajā teritorijā, pavēstīja Preses dienestā.

Bērziņš arī uzsvēra, ka Latgales nākotnes izaugsmes perspektīvas ir ļoti labas, ņemot vērā reģiona ģeogrāfisko novietojumu Eiropas Savienības (ES) ārējā robežā, kas dod vairākas priekšrocības tieši ekonomiskai attīstībai un uzņēmējdarbībai. Valsts prezidents noraidīja uzskatu, ka Latgale ir nomale bez jebkādām izredzēm kļūt par veiksmīgu reģionu ne tikai Latvijā, bet arī ES mērogā.

Jau ziņots, ka Bērziņš Visaginas AES projekta diskusijas ietvaros aicinājis apsvērt iespējas celt jaunu HES uz Daugavas. Viņš teica, ka Latvijai pirmām kārtām elektroenerģijas nodrošināšanā būtu jāizmanto vietējie resursi. HES būve, pēc Bērziņa domām, būtu ekonomiski pamatota.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+