Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. februāris, 2016
Drukāt

Jaunās valdības “vēlmju saraksts” (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Māra Kučinska valdības deklarācijas 135 punkti nesatilpst pat desmit lapās. Par dokumenta lielo apjomu degunu rauc pat koalīcijas partneri, bet opozīcijas pārstāvji to izsmej. Attēlā M. Kučinskis (no kreisās) un Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks deklarācijas veidošanas gaitā.

Sākot darbu pie topošās valdības deklarācijas, Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis solīja, ka tas būšot kodolīgs četru punktu dokuments. Taču katram tā rakstīšanā iesaistītajam tik ļoti gribējās atzīmēties vismaz ar kādu teikumu, ka rezultātā sanācis 135 punktu teksta blāķis uz vairāk nekā 10 lapām, par ko degunu rauc pat topošās koalīcijas partneri, bet opozīcijas pārstāvji atklāti izsmej.

Darbs pie deklarācijas principiem patiesībā sākās, pirms vēl Valsts prezidents bija uzticējis Kučinskim kabineta sastādīšanu. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kopā ar Nacionālo apvienību (NA) aizkulisēs bija jau sarunājušas būtiskākos punktus un ieskicējušas valdības aprises. Šī vienošanās paredzēja, ka deklarācijā tiks iekļautas vairākas “nacionāļiem” principiāli svarīgas apņemšanās – sākt pāreju uz latviešu valodu valsts finansētās skolās, paredzēt papildus atbalstu demogrāfijas pasākumiem un paust stingrus iebildumus pret papildu bēgļu uzņemšanu obligātā kārtā. Šie punkti dokumentā arī iestrādāti, kaut arī ne gluži tādā redakcijā, kā sākotnēji vēlējās NA. Savukārt ZZS pretim saņēma ne vien “nacionāļu” atbalstu Kučin­skim premjera amatā, bet arī garantijas, ka NA kontrolētā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija netracinās sabiedrību ar runām par jaunu administratīvi teritoriālo reformu. Deklarācijā noteikts, ka novadu apvienošanas vietā tiks strādāts pie pašvaldību sadarbības teritoriju izveides.

“Nacionāļi” neslēpj, ka sākotnēji vēlējušies panākt stingrāku regulējumu attiecībā uz mācībām tikai valsts valodā, paredzot arī konkrētu pārejas termiņu. Tāpat arī demogrāfijas sadaļā NA cerēja uz lielāku atbalstu ģimenēm, bet sarunu gaitā nācies piekāpties. “Šī ir koalīcijas valdība, un mums jāmeklē kompromisi, lai realizētu mūsu politiku, cik vien iespējams pie šāda spēku sadalījuma,” man teica NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Tomēr kopumā dokumentu viņš vērtēja kā cerīgu jaunās valdības sākumu.

Uz vēl lielākiem kompromisiem nācās iet “Vienotībai”, kurai vajadzēja vispār atteikties no vairākām iecerēm. Līdz šim valdošā partija vēlējās jaunajā deklarācijā paredzēt straujāku minimālās algas palielināšanu, bet dokumenta gala versijā šis jautājums vispār nav pieminēts. “Taču tas, ka šie vai citi jautājumi nav pieminēti deklarācijā, nenozīmē, ka neturpināsim pie tiem strādāt,” uzsvēra “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa. Viņa arī norādīja, ka deklarācijā iekļauti vairāki punkti no “Vienotības” “Simtgades plāna” – galvenokārt izglītības, drošības, veselības un tieslietu jomā. Āboltiņa arī izteica nožēlu, ka nav izdevies īstenot Kučinska sākotnējo apņemšanos par īsu un kodolīgu deklarāciju. “Rezultātā ir tapis dokuments, kurā iekļautas vēlmes un solījumi vismaz triju budžetu apmērā,” nopūtās “Vienotības” priekšsēdētāja.

NA un “Vienotībai” nācās piekāpties, taču ZZS vēlmes deklarācijas sastādīšanas laikā ņemtas vērā gandrīz pilnībā. Apvienības priekšsēdētājs Armands Krauze pat nedaudz samulsa, kad jautāju viņam, vai no kaut kā nācās atteikties: “Šķiet, nekā tāda nebija. Ja arī kaut kas no mūsu prioritātēm neparādās deklarācijā, tad tas tika iekļauts valdības rīcības plānā, kur konkrētāk runāts par darāmajiem darbiem.”

Opozīcijas partijas par jaunās koalīcijas deklarāciju tikai pasmīkņā. “Šo vēlmju sarakstu nemaz neesmu lasījis un arī jums neiesaku tērēt tam laiku. Saprotiet, lūdzu, ka jaunā valdība darāmos darbus nebalstīs ne uz deklarācijām, ne koalīcijas līgumiem, ne citiem dokumentiem. Tā darīs tikai to, ko vēlas Aivars Lembergs!” teica “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Savukārt “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba pauda, ka deklarācijas autori sākotnēji centušies izveidot loģisku dokumentu, bet drīz vien dokuments pāraudzis par nekontrolējamu solījumu apkopojumu.

 

Ko teiks Mūrniece?

Saeima šodien lemj par uzticības izteikšanu Kučinska sastādītajam Ministru kabinetam. Jau no paša rīta pirms Saeimas sēdes topošās koalīcijas pārstāvji no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Nacionālās apvienības (NA) un “Vienotības” pulcēsies uz koalīcijas līguma un deklarācijas parakstīšanu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš pašlaik atgūst veselību P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, deputātu debatēm seko līdzi tiešraidē. Valdības apstiprināšanas gadījumā uz tās pirmo sēdi Vējonis veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties, bet savus ceļavārdus nodos pastarpināti. Vakar prezidents slimnīcā ticies ar Kučinski un sarunā viņam norādījis, ka jaunajai valdībai jāstrādā tā, lai Latvijā uzlabotos dzīves kvalitāte un to izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Pirmajā jaunās valdības sēdē klātienē piedalīsies Valsts prezidenta pienākumu izpildītāja – Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kas arī gatavojas teikt uzrunu. Zinot spīkeres aso dabu, visticamāk, ministriem nāksies uzklausīt ne vien apsveikumus, bet arī skarbākus vārdus. Atminēsimies kaut vai Mūrnieces 18. novembra svinīgo uzrunu Saeimā, kur viņa kritizēja iekšlietu dienestu neizdarību un nekautrējās daudzu ārvalstu diplomātu klātbūtnē runāt par padomju okupācijas laikā piekopto kolonizācijas politiku, par ko diplomātiskais korpuss izvairīgi klusē. Visticamāk, arī rīt Saeimas priekšsēdētāja norādīs ministriem par iepriekšējā kabineta neizdarītajiem darbiem un atgādinās, ka Latvija ir parlamentāra republika, ko daži valdības locekļi reizēm piemirst.

Saeimas ārkārtas sēde par uzticības izteikšanu Māra Kučinska sastādītajai valdībai plānota rīt pulksten 12.00. Ja negadīsies kādi negaidīti šķēršļi un kabinets tiks apstiprināts, tad pulksten 14.00 līdzšinējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) nodos amata pilnvaras jaunajam premjerministram Kučinskim. Viņa piestiprinās pie sienas savu fotoportretu līdzās citu bijušo valdības vadītāju attēliem, kā arī iedzīs simbolisko naglu Ministru prezidenta karoga kātā.

 

Tikai divi “jauniņie”

Kučinska vadītajā valdībā strādās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”), finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”), izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), kultūras ministre Dace Melbārde (NA), labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA), veselības ministrs Guntis Belē­vičs­­­­ (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kučinska valdībā darbu turpinās 11 ministri no iepriekšējā Ministru kabineta. Astoņi no viņiem saglabās līdzšinējos amatus, savukārt trīs ministri vadīs citas ministrijas. Vienīgie valdības jaunpienācēji ir premjers Kučinskis un ekonomikas ministrs Ašeradens. Šis būs Latvijas valsts 39. Ministru kabinets.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Saprotiet, lūdzu, ka jaunā valdība darāmos darbus nebalstīs ne uz deklarācijām, ne koalīcijas līgumiem, ne citiem dokumentiem. Tā darīs tikai to, ko vēlas Aivars Lembergs!” teica “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
    ————-
    Lai nu kā man nepatīk kangars urbis, bet te par ZZS un lembergu viņam ir taisnība!!!

  2. shit happens!

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+