Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. aprīlis, 2014
Drukāt

Jaunaudžu kopšanai papildu miljoni (1)

Foto - Inta PuriņaFoto - Inta Puriņa

Pēdējā izsludinātajā kārtā jaunaudžu kopšanai Lauku atbalsta dienestā tika iesniegti 1270 projekti par kopējo summu 1,8 miljoni eiro. Tā kā publiskā finansējuma pietika tikai 329 projektiem, aiz strīpas palika 941 iesniedzējs. Vērojot strauji augošo interesi, meža īpašnieki šādu situāciju bija paredzējuši un jau pagājušā gada decembrī iesnieguši Zemkopības ministrijai vēstuli, kurā aicināja trūkstošo naudu pārdalīt no citiem pasākumiem atvēlētā un neizmantotā finansējuma. Latvijas meža īpašnieku sanāksmē 2. aprīlī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs solīja, ka atbilde tiks sniegta tuvākajās dienās un ka tā, visticamāk, būs pozitīva. Viņš arī stāstīja, ka Latvija ir pati pirmā, kas Eiropas Komisijai saskaņošanai iesniegusi savus priekšlikumus par maksājumiem jaunajā atbalsta periodā. J. Dūklavs: “Esam pirmrindnieki. Dažreiz pret pirmrindniekiem izturas ļoti labi, bet dažreiz tos eksaminē kārtīgi. Mums jāprot pierādīt, ka ieguldītai naudai būs atdeve. Domāju, ka maksājumi jaunajā atbalsta periodā sāksies 2015. gada vidū.”

Mazinās birokrātija


Ja Eiropas Komisija Latvijas iesniegtos priekšlikumus apstiprinās, meža īpašniekiem gaidāmas labas ziņas. To, vai jaunaudze atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem, turpmāk vērtēs, mērot nevis tās augstumu, bet gan vecumu. Kopt par Eiropas naudu varēs līdz 10 gadus vecas baltalkšņu un līdz 20 gadus vecas pārējo koku sugu jaunaudzes, ja to augstums nepārsniedz desmit metrus.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “Lai mazinātu birokrātiju, vēlamies, lai turpmāk izkoptas jaunaudzes atbilstību atbalsta saņemšanai noteiktu nevis pēc tā, cik tajā gari koki, bet gan pēc tās vecuma. Tā arī Valsts meža dienestam būs vieglāk visu to kontrolēt un būs mazāk strīdu par to, cik koki bija gari kopšanas laikā un cik tad, kad saņemts atbalsts. Ja vēl pieslēdzas pārbaudītāji no Eiropas, tad nav viegli iestāstīt, ka Latvijā jaunais mežs sezonā pastiepjas par metru un vairāk.”

Rudzus vai papeles?


Plānots, ka jaunajā atbalsta periodā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem saņems arī tie meža īpašnieki, kuru mežos ir biotopi. Arī tad, ja tie atrodas ārpus “Natura 2000” teritorijām. Šajā sakarā meža īpašnieki no Rojas solīja cīnīties par to, lai pašvaldība maksātu kompensāciju par to, ka aizliegusi kailcirti privātajos mežos, kas atrodas ciema teritorijā. Sistēmai jābūt taisnīgai, ja nosaka aprobežojumus, tie ir jākompensē.

Runājot par jaunā perioda nosacījumiem, priekšlikumi paredz, ka viens pretendents plānošanas perioda laikā atbalstu varēs saņemt ne vairāk kā par piecu hektāru neizmantotas lauksaimniecības zemes apmežošanu. Tas meža īpašniekus neapmierina.

“Latvijā joprojām ir daudz aizlaistu, neražojošu platību, ko sava novietojuma, erozijas riska, mazauglības vai akmeņainības dēļ ir vērts pārvērst par mežaudzēm, jo pārredzamā nākotnē šādām platībām nav perspektīvas kļūt par lauksaimniecības zemēm,” argumentēja A. Muižnieks. Meža un lauksaimniecības zemju īpašnieks Artis Vaivods norādīja, ka nesaprot hekt­āru ierobežojuma jēgu, jo ir noteikti stingri kritēriji, kādas zemes nedrīkst apmežot un ka mērķis ir apmežot mazauglīgas zemes, un, ja vienuviet sanāk deviņi hektāri, tad tie arī jāpārvērš par ražojošu platību.

Meža īpašnieki izteica vēlmi, lai apmežot varētu vismaz desmit hektārus pamestas lauksaimniecības zemes, arī kūdrājus. Izskanēja doma, ka auglīgās zemes Zemgalē varētu arī atmežot – atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Meža īpašnieku sapulcē zemkopības ministram nācās uzklausīt jautājumus arī par to, vai likumi, kas paredz ierobežot lauksaimniecības zemes pārdošanu ārzemniekiem, nenāk par vēlu un vai beidzot nav laiks Latvijai izstrādāt savu enerģētikas programmu.

Šajā sakarā meža īpašnieks Lars Hedlunds, kurš jau daudzus gadus dzīvo Latvijā, iepazīstināja kolēģus ar sava tautieša zviedra Torbjorna Bergmaņa pieredzi, kurš audzē papeles 20 hektāros bijušās lauksaimniecības zemes. Pēc ES likumiem, ja īpašnieks stādījis plantāciju uz lauksaimniecības zemes, viņam katru gadu pienākas tādi paši atbalsta maksājumi kā lauksaimniekam. Lūk, arī Bergmaņa kunga filozofija: “Ja es audzēju enerģētisko mežu, es ražoju enerģiju, turpretim, audzējot labību, enerģija tiek patērēta. Tā kā es ticu, ka enerģijas cena nākotnē kāps, es izvēlos enerģijas ražošanu.”

Uzziņa


Paredzētais atbalsts


Par hektāra mistraudzes ierīkošanu neizmantotā lauksaimniecības zemē 1085 eiro

Par meža papildināšanu 627 eiro

Par jaunaudzes kopšanu 205 eiro

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ārzemnieku lobētaji!Fui, kauns!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+