Foto – Valdis Semjonovs

Jaunaudžu vecumā koptu mežu var pārdot četras reizes dārgāk
 0

Dzintars Laivenieks, kuram Ziemeļkurzemē pieder 200 hektāri meža, pēdējo trīs gadu laikā, izmantojot Eiropas un valsts atbalstu, izkopis 30 hektārus jaunaudžu. Viņaprāt, uzrakstīt projektu jaunaudžu kopšanai neesot grūti un šodien to varot pat vidusskolēns. 


Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Kopš atcelts dīvainais noteikums, kas aizliedza saņemt atbalstu, ja saimnieks savu mežu kopj pats, meža īpašnieki kļuvuši krietni aktīvāki un apguvuši jau gandrīz septiņdesmit procentus meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai atvēlētās naudas. Dz. Laivenieks: “To var redzēt pat no ceļa – koptu mežu kļuvis krietni vairāk. Gribētos, lai meža īpašnieki pasteidzas, jo šis ir pēdējais gads, kad šādu iespēju var izmantot, citādi neapgūtā nauda tiks pārdalīta. Taču es esmu kopis jaunaudzes arī bez Eiropas naudas. Priežu stādījumi jaunībā jākopj katru gadu, bet Eiropa dod naudu tikai reizi trīs gados.”

Dzintars Laivenieks regulāri pieraksta, kādus darbus un kad mežā veicis. Tā kā meža īpašnieku vidū konkurences nav un viņi priecājoties, ja mežs aug labi arī kaimiņam, tad pieredze, kas krāta gadu desmitiem, noder ne tikai pašam, bet arī citiem. Dz. Laivenieks: “Es parasti pierakstu, ko mežā esmu darījis, jo cilvēka atmiņa ir īsa. Pēdējie septiņi gadi mežam bijuši ļoti labvēlīgi, un egles jaunaudzēs gadā paaugušās pa metram, bet gadskārtas briestaudzēs pieaugušas par centimetru.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Mežsaimnieks uzsver, ka kopšana ir meža audzēšanas pamats. Ja tikai iestādīs un domās, ka būs, var arī nekas prātīgs nesanākt. Bet, ja jaunaudzes vairākas reizes izkops, tad var gaidīt, ka krāja būs lielāka par vidējo un zāģbaļķiem būs pavisam cita kvalitāte. Dz. Laivenieks:

“Man bija iespēja pamērīt un salīdzināt krāju, ko ieguva no kopta un nekopta meža. Tā bija aptuveni vienāda, taču naudas ziņā no kopta meža īpašnieks ieguva trīs četras reizes vairāk. Savulaik Uldis Gavrilovs, kurš vadīja mežsaimniecību Rīgai piederošajos mežos, stāstīja, ka astoņdesmitgadīgās priežu audzēs starpība starp koptu un nekoptu mežu naudas izteiksmē atšķīrusies pat septiņas reizes.”

Zemnieku saimniecībā “Aizļoļas” mežu zāģē ziemā un produkciju pārdod galdniekiem. Tie labprāt ņemot ziemas baļķus, jo tad koksne mazāk plaisājot. Galdnieki saka, ka tā esot pavisam cita smarža, cita kvalitāte, kādu varot dabūt no ziemas baļķiem. Esot arī svarīgi, vai koki gāzti jaunā vai vecā mēnesī. Tas attiecas arī uz jaunaudžu kopšanu. Vispiemērotākais šim darbam esot augusta sākums, kad mēness dilst. Tad neaugot atvases. Taču meža īpašnieks novērojis, ka tad, ja trāpot pareizajā mēness fāzē, atvases neaug arī ziemā koptajās jaunaudzēs. Tomēr pamatā saimnieks savas jaunaudzes kopj rudenī, kad mežam labāk varot redzēt cauri un saplānot, kā notiks meža izstrāde un izvešana.

Dzintars Laivenieks atceras, ka savulaik nav sapratis, ko iesākt ar zemi, ko iegādājies par sertifikātiem un kur pamatā augušas apses. Bijis arī pa kādam bērzam un eglītes pašā apakšā. Tad sācis pamazām un uzmanīgi kopt, izzāģējot arī lazdas, kas citādi neļauj ieaugt eglītēm. Un nu jau šajā vietā esot bērzaudze, kuru pēc pieciem gadiem varēšot nocirst. Tad palikšot divdesmitgadīga egļu audze.

Reklāma
Reklāma