Jaungada pārsteigums no privātā bērnudārza 2
Gada pirmajos mēnešos nepatīkamus pārsteigumus piedzīvojuši daudzi vecāki, kuru mazuļi apmeklē privātos bērnudārzus. Pagājušā gada nogalē valdība mainīja metodiku, saskaņā ar kuru pašvaldības aprēķina līdzmaksājumu privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm. Tika noteikts, ka atsevišķi jārēķina līdzmaksājums par bērniem līdz pirmsskolas obligātās sagatavošanas vecumam un par piecus un sešus gadus veciem bērniem. Par pirmsskolas sagatavošanu skolai algas pedagogiem sedz valsts – par katru šāda vecuma bērnu ik mēnesi maksājot 51 eiro, taču pašvaldības līdz šim par topošajiem skolēniem maksāja tikpat lielu līdzmaksājumu kā par mazākiem bērniem.
Rezultātā pašvaldības līdzmaksājums par piecus līdz sešus gadus veciem bērniem samazinājies, kā dēļ privātie bērnudārzi izsniedza lielākus rēķinus vecākiem. Dažviet vecāku līdzmaksājums pieaudzis minimāli – par 10 līdz 20 eiro, taču citur pat par 70 eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts paudis viedokli, ka mainītās līdzmaksājuma metodikas aprēķināšanas dēļ bērnudārzu izmaksām nevajadzēja pieaugt: “Vecāku saņemtie rēķini skaidri apliecina, ka privātie bērnudārzi ir būtiski pacēluši savu pakalpojumu cenas un tam nav nekādas saistības ar metodiku!”
Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa gan apgalvo, ka metodikas izmaiņām ir visciešākais sakars ar līdzmaksājuma pieaugumu. Iepriekš par piecus un sešus gadus veciem bērniem bērnudārzi saņēma vairāk naudas, jo pašvaldības līdzmaksājums par šiem bērniem bija tāds pats kā par mazajiem, bet klāt nāca vēl valsts finansējums pedagogu algām par sagatavošanu skolai. Tagad metodika izveidota tā, ka pašvaldībām nācies samazināt savu līdzfinansējumu par vecākajiem bērnudārzniekiem par to daļu, ko piemaksā valsts. Tas esot biežākais iemesls, kāpēc daudzviet pieaugusi maksa par privāto bērnudārzu apmeklēšanu. Daļā pirmsskolu izmaksu pieaugumu jūt tikai piecus un sešus gadus veco bērnu vecāki, bet citos ir jauktās grupas, bērnudārzi nevēlas rēķināt izmaksas par katru bērnu atsevišķi, tāpēc līdzmaksājums pieaudzis visiem.
J. Eglīts norāda, ka tik un tā nav saprotams, kāpēc vecākiem jāmaksā par to, par ko valsts jau samaksājusi. Tomēr fakts, ka pašvaldības līdzmaksājumu samazinājušas tieši topošajiem skolēniem, ir neapstrīdams.
Situācijas dažādās pirmsskolās un dažādās pašvaldībās atšķiras. Piemēram, Rīgā šogad bērniem līdz četru gadu vecumam līdzmaksājums pieaudzis no 173,10 līdz 197,43 eiro, bet vecākiem bērniem līdzmaksājums sarucis līdz 145,90 eiro. Savukārt Saulkrastos abām vecuma grupām līdzmaksājumā ir pamatīgs kritums. Pērn pašvaldība visiem bērniem, kas apmeklē privātos bērnudārzus, līdzfinansēja 249 eiro mēnesī, bet šogad mazajiem “sekos” 206,36 eiro, bet lielajiem – 144,22 eiro.”
Protams, ka vecākiem ir nepatīkami, ja pēkšņi ir tāds līdzfinansējuma kritums, taču šādu metodiku valsts ir izveidojusi,” saka Saulkrastu domes pārstāve Marika Grasmane. “Pērn aprēķinos bija iekļautas remonta izmaksas, ko veicām pašvaldību bērnudārzos. Šogad šādu remontu nebūs, tāpēc līdzmaksājums samazinājās.”
Vēl viens iemesls izmaksu pieaugumam esot algu pieaugums bērnudārzu pedagogiem. “Ja algas ceļ pašvaldību pirmsskolas iestādēs, atalgojumam privātajos bērnudārzos ir jāiet līdzi,” saka D. Kājiņa. Jāpiebilst gan, ka saskaņā ar pedagogu atalgojuma modeli algas jau pieaugušas tikai pedagogiem, kas apmāca piecus un sešus gadus vecos bērnus, bet pārējiem tām vajadzētu paaugstināties šā gada septembrī.
Pagājušā gada nogalē Tiesībsarga birojā pabeigta pārbaudes lieta par “Rīgas pilsētas pašvaldības noteiktajām vienam izglītojamam nepieciešamajām vidējām izmaksām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē”, par ko tiesībsargs bija saņēmis biedrības “Vecāki par izglītību” iesniegumu. Kā zināms, kaut arī pašvaldībām ir pienākums nodrošināt bērnus ar pirmsskolas izglītību, Rīgā ir visgarākās rindas uz pašvaldības bērnudārziem. Bērni, kuri tajos nav iekļuvuši, var apmeklēt privātās pirmsskolas, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu. Tam būtu jābūt tikpat lielam, cik vietējā vara tērē par vienu bērnu, kas apmeklē pašvaldības dārziņu. Taču privāto izglītības iestāžu izmaksas ir krietni lielākas un vecākiem, kuru bērni iet privātajos bērnudārzos, arī pašiem jāmaksā salīdzinoši lielas summas. Tiesībsargs, analizējot dažādu pašvaldību līdzmaksājumus privātajiem bērnudārziem, secināja, ka tie ir ļoti atšķirīgi. D. Kājiņa pieļauj: šādas atšķirības ir tāpēc, ka valdības noteiktā metodika pieļauj diezgan lielu interpretāciju līdzmaksājuma aprēķinā. Piemēram, ja pašvaldība veic kapitālieguldījumus bērnudārzos, viena vietējā vara tos ierēķina summā, kas “seko” bērnam, bet cita ne.
Dažādo līdzmaksājumu dēļ būtiski atšķiras summas, kas no savas kabatas jāmaksā vecākiem, kuri izmanto privāto bērnudārzu pakalpojumus. Tā, piemēram, ja pērn vidējas cenas – 260 eiro mēnesī – pirmsskolas iestādi “Dūda” apmeklēja rīdzinieks, vecākiem bija jāpiemaksā 86,90 eiro, salaspilietis šķīrās tikai no 25,52 eiro. Savukārt par Ķekavas bērnu bija jāpiemaksā 90,67. Summas minētas bez ēdināšanas maksas, kas privātajos bērnudārzos arī bieži vien ir augstākas nekā pašvaldību bērnudārzos.
Tiesībsargs secinājis, ka dažādās izmaksas, kas vecākiem rodas atkarībā no tā, vai atvases apmeklē privāto vai pašvaldības bērnudārzu, ir vienlīdzības principa pārkāpums. Lai to novērstu, viņš rosina mainīt Izglītības likumu, uzliekot pašvaldībai pienākumu segt pilnībā privātā dārziņa izmaksas, ja tā nespēj nodrošināt visiem vietas savos bērnudārzos.
Jāsaka gan, ka paša tiesībsarga pētījums liecina, ka izmaksas privātajās pirmsskolās ir ļoti dažādas. Piemēram, bērnudārzs “Maziņš kā jūra” par katru audzēkni pieprasa 381 eiro mēnesī, “Brīnumpupa” prasa 350 eiro, taču daudzas privātās pirmsskolas ir par simts eiro lētākas, bet privātie dārziņi Tukumā un Jelgavā pieņem bērnu pat par 190 un 196 eiro. Tāpēc pienākums pašvaldībai pilnībā apmaksāt jebkādas dārdzības privāto pirmsskolu šķiet apšaubāms. J. Eglīts norāda: nebūtu godīgi, ja no nodokļu maksātāju naudas tiktu apmaksāti neierobežoti lieli bērnudārzu rēķini. Tāpēc VARAM šādas izmaiņas likumos negrasās ierosināt vai atbalstīt.
Šāds privāto biznesu tik ļoti atbalstošs ierosinājums samulsina pat D. Kājiņu: “Grūti komentēt šādu priekšlikumu. Pareizāk būtu atrast risinājumu, kas liktu pašvaldībai korekti aprēķināt līdzmaksājumu.”
J. Eglīts sola, ka tuvākajos mēnešos VARAM atkal lems, kā uzlabot metodiku. “Nav noslēpums, ka pašvaldības uz līdzmaksājuma rēķina sola ietaupīt,” viņš norāda.
Jāpiebilst, ka vecāki, kam jāapmaksā privāto bērnudārzu rēķini, pērn bija sūdzējušies arī Satversmes tiesā, taču tā atteicās ierosināt lietu. Vecāki bija apstrīdējuši normatīvos aktus, kas nosaka to, ka uz privāto bērnudārzu “seko” tikpat daudz pašvaldības naudas kā uz privāto. Izvērtējot sūdzību, Satversmes tiesa secināja, ka tajā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams lietas ierosinasanai.
