Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. novembris, 2012
Drukāt

Jauni groži politiskajai aģitācijai


Foto - LETAFoto - LETA

Turpmāk veselu mēnesi pirms vēlēšanām televīzijā būs miers no politiskajām reklāmām. To paredz vakar Saeimā pieņemtais jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums. 


Jaunais likums noteiks aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kas līdz šim bija atrunātas vairākos atsevišķos normatīvajos aktos. Būtiskākās izmaiņas jaunajā kārtībā ir priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām. Šis ierobežojums gan neattieksies uz sludinājumiem par deputātu kandidātu tikšanos ar vēlētājiem, kā arī uz partijām piešķirto bezmaksas raidlaiku sabiedriskajā televīzijā un radio.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā saglabāta līdzšinējā kārtība, kas ļauj partijām bezmaksas aģitācijai izmantot četras reizes pa piecām raidlaika minūtēm 25 dienu laikā pirms vēlēšanām. Papildus valsts nodrošinātajam bezmaksas raidlaikam katrs vēlēšanām pieteiktais saraksts varēs piedalīties priekšvēlēšanu raidījumos elektronisko plašsaziņas līdzekļu un komerctelevīziju pro-
grammās. Finansējumu šādiem raidījumiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros plānos Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Likumā precizēta arī aģitācijas veikšana dažādās sabiedriskās vietās. Piemēram, ārtelpās (laukumos, skvēros, parkos, uz ielām, ceļiem un tiltiem, tuneļos un tamlīdzīgi) aģitatoriem atļauts uzrunāt vēlētājus, dalīt bukletus, avīzes un citus materiālus, to nesaskaņojot ar pašvaldību vai konkrētās vietas īpašnieku. Savukārt tad, ja līdzīgas darbības aģitators vēlēsies veikt kādās telpās, tas būs jāsaskaņo ar telpu īpašnieku.

Gadījumos, ja aģitācijas veicējs sabiedriskās vietās ārtelpās plānos novietot galdus, uzsliet teltis, pārvietojamas nojumes, tad par to jāinformē pašvaldība. Vietējā vara vismaz 120 dienas pirms vēlēšanām varēs noteikt vietas, kur to nedrīkstēs darīt.

Jaunais likums stin-grāk iestāsies pret administratīvo resursu izmantošanu un nevienlīdzīgu attieksmi priekšvēlēšanu cīņās. Piemēram, valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību preses izdevumos nedrīkstēs izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, bet 30 dienas pirms vēlēšanām tajos arī nedrīkstēs publicēt intervijas un rakstus par deputātu kandidātiem, personām, kas saistītas ar partijām. Ja valsts/pašvaldības institūcijas vai uzņēmumi atvēlēs savas telpas kāda politiskā spēka aģitācijai, tad līdzīgas tiesības būs jādod arī citiem politiskajiem spēkiem ar tādiem pašiem noteikumiem. Administratīvo resursu izmantošanu aģitācijā kontrolēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un vainīgajai amatpersonai saskaņā ar Administratīvā procesa likumu būs jāatlīdzina visi nodarītie zaudējumi.

Jauno regulējumu apsveic “Vienotības” deputāti, jo, viņuprāt, tas politisko partiju saziņu ar vēlētājiem padarīs tiešāku un kvalitatīvāku un veicinās neatkarību no sponsoru naudas. Partijām par vēlētāju balsīm būšot jāsacenšas savstarpējās argumentētās diskusijās, nevis ar dārgu un košu reklāmu palīdzību. “Tas ir dārgs priekšvēlēšanu saziņas veids, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. Līdz ar jaunajiem nosacījumiem priekšvēlēšanu aģitācijā Latvija līdzīgi Zviedrijai, Norvēģijai, Šveicei, Vācijai un Lielbritānijai ir atzinusi, ka politiskās TV reklāmas pēc būtības nav piemērotas, lai saturīgi runātu par politiku,” uzskata deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”).

Krietni piesardzīgāki ir ZZS pārstāvji. Kā debatēs norādīja deputāte Dana Reizniece-Ozola, bezmaksas raidlaika sadalījums pirms pašvaldību vēlēšanām varētu būt nelabvēlīgs mazajām reģionu partijām. Tomēr balsojumā jauno likumu galīgajā lasījumā atbalstīja visi klātesošie deputāti. Tas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+