Horoskopi un mistika
Pasaulē

Jauni minējumi par faraonu lāstu – kapenes apstrādātas ar radioaktīvām vielām 16

Foto – Shutterstock

Kaps atveras. Un soda

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Par kapiem ir daudz dažādu briesmu stāstu. Daži patiešām ir šausmīgi. Tomēr, šķiet, viens no iespaidīgākajiem saistīts ar Senās Ēģiptes valdītāju kapeņu lāstu, kam tās jāpasargā no izlaupītājiem un jebkuriem citiem nevēlamiem faraonu mūžīgās atdusas vietas traucētājiem. Dīvainākais šķiet tas, ka šis lāsts turpina darboties jau vairākas tūkstošgades. Tiesa, ne gluži visos gadījumos, jo lielākā daļa kapeņu tomēr ir izlaupītas. Taču, šķiet, vismaz vienā gadījumā tas savu spēku paudis visā pilnībā, žurnālā “Planētas Noslēpumi” raksta Guntars Pļavinskis.

Galerijas nosaukums

1922. gada 26. novembrī atgadījās patiešām ekstraordinārs notikums: angļu eģiptologa un kolekcionāra lorda Karnarvona nolīgtais Hovards Kārters Ēģiptes Faraonu ielejā Nīlas rietumu krastā, iepretim savulaik leģendārajām Tēbām, atrada agri mirušā faraona Tutanhamona kapenes. Jau iepriekš senu hieroglifu izpēte bija vēstījusi, ka Tutanhamons bijis valdnieces Nefertiti un faraona Ehnatona, kuru dēvē arī par ķeceri un “revolucionāru”, znots.

Jāpiebilst, ka atslēgas figūra šajā kombinācijā ir tieši faraons Ehnatons, kurš pirmais cilvēces vēsturē viendievību (šajā gadījumā vienīgais dievs – Saule) pasludināja par valsts reliģiju jeb tātad politizēja to. Zīgmunds Freids no daudzām citām līdzīgām senatnes “mācībām” sakonstruēto kristietību uzskatīja par tiešu Ehnatona ticības turpinājumu.

Liktenis bija lēmis, ka Tutanhamonam tronī bija jākāpj desmit gadu vecumā un tūlīt pat jāapprec Nefertiti 12 gadus vecā meita, bet jau 19 gadu vecumā viņš pameta šo pasauli. Līdz Kārtera atklājumam eģiptologu rīcībā bija tikai daži atrastie spiedogi ar Tutanhamona vārdu.

Patiesību sakot, lielākā daļa pētnieku šaubījās par to, vai šāds jauneklis faraons vispār jebkad bijis. Tagad zināms, ka jau aptuveni desmit gadus pēc Tutanhamona apglabāšanas viņa apbedījuma vieta pirmo reizi izlaupīta. Zagļi iekļuvuši kapeņu priekšējā kamerā, taču viss liecina, ka kaut kas viņus pamatīgi izbiedējis, jo viņi visu jau sagrābto haotiski pametuši un aizbēguši. Nav izslēdzams arī variants, ka viņus tomēr aizdzinusi atsteigusies apsardze. Katrā ziņā mirušo pilsētas sargātāji atkal aizzīmogoja kapenes un tagad jau speciāli nomaskēja. Tieši tāpēc apbedījums palika “iekonservēts” veselus 3282 gadus! Savukārt visi citi zināmie Faraonu ielejas apbedījumi pilnībā un nesaudzīgi izlaupīti jau līdz pirmajai tūkstošgadei pirms mūsu ēras.

Kārters deviņus gadus pacietīgi ar rokām notrausa gadsimtiem krājušos putekļus, restaurēja un kataloģizēja savus Tutanhamona kapenēs veiktos atradumus. Iepriekš eģiptoloģija vēl nebija piedzīvojusi neko tamlīdzīgu. To bagātību ziņā, kas uz viņpasauli pavadījušas Tutanhamonu, par kaut ko apmēram līdzīgu var uzskatīt tikai mūsdienās gluži nesen Sudānas ziemeļu teritorijā atrasto Nūbijas valdnieka apbedījumu.

Pašam Karnarvonam tā arī neizdevās no sirds izbaudīt sava palīga atklājumu, jo jau piecus mēnešus pēc pirmās kapeņu apmeklēšanas reizes viņš pēkšņi nomira ar kaut kādu neizskaidrojamu “asins saindēšanos”, ko tā laika ārsti piedēvēja kāda noslēpumaina insekta kodumam. Pirms nāves viņu pārņēma aukstums un drebuļi, uz ādas parādījās sīki sarkani izsitumi, viņš sūdzējies par spēcīgiem galvas reiboņiem un aizvien lielāku vājumu.

Mistiskāk noskaņoti prāti šo noslēpumaino nāvi nekavējoties saistīja ar “faraonu lāstu”, kas, raugi, vēl labāk par jebkuru cementu un zīmogiem sargājis faraona kapenes no nelūgtiem viesiem, kuri atļaujas traucēt dusētāju mūžīgo mieru. Lords Karnarvons bija pirmais noslēpumaini mirušais no tiem cilvēkiem, kuri iegāja atklātajās Tutanhamona kapenēs. Dažādā laikā un dažādos veidos, bet vienmēr noslēpumaini un pēkšņi viņam sekoja lielākā daļa arī pārējo “nelūgto viesu”.

Patiešām – kapenēs atrada arī draudīga satura uzrakstu, izpildītu ar hieroglifu rakstu zīmēm, kas sūtīja lāstu visiem potenciālajiem laupītājiem un vispār ikvienam, kurš pārkāps šo svēto slieksni. Protams, grūti iedomāties, ka senie ēģiptieši cerējuši savu lāstu sūtīt cauri tūkstošgadēm, tā, lai tas sasniegtu un skartu arī rūpīgus un godprātīgus mūsdienu zinātniekus. Taču tādus pašus uzrakstus arheologi atrod arī citās, galvenokārt – izlaupītās kapenēs. Tiesa, mums nav zināms seno izlaupītāju liktenis…

Mīklaino nāvju sērija

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Foto – Shutterstock
Karnarvona “mantojuma” liktenis veidojies patiešām neapskaužams. Vispirms piecpadsmit gadus ilga tiesvedība saistībā ar tiesībām angļu pētniekiem ņemt laukā no Tutanhamona kapenēm nenovērtējamos mākslas un zinātnes dārgumus un vest kaut kur prom. Rezultātā lieta nonāca starptautiskajā tiesā, kas lēma, ka viss jāatdod atpakaļ Ēģiptei. Tutanhamona leģendārā maska un viņa sarkofāgs jau bija nodoti Kairas muzejam, savukārt atlikušos priekšmetus Karnarvona dēls drudžainā steigā pārdeva Metropolitēna muzejam Ņujorkā, kas slavens tieši ar savām unikālajām dārgumu kolekcijām.

Šīs noslēpumainās nāves allaž liek runāt par kaut kādu īpašu “faraonu lāstu”. Lai arī cik nenopietni tas izklausītos, tomēr ir virkne vērā ņemamu zinātnieku, kuri centušies un cenšas rast izskaidrojumu šai mīklaino nāvju ķēdītei. Proti, vai tam ir vai nav racionāla pamatojuma, vai arī tas ir kārtējais patiešām veiksmīgi saražotais mīts, kas palīdz pelnīt maizīti īpašai žurnālistu kategorijai, kuri tikai no tā vien pārtiek.

Dažas dienas pēc Karnarvona nāves mira viņa finansētās grupas arheologs Arturs Meiss. Drīz gāja bojā rentgenologs Ārčijs Reids. Dažus mēnešus vēlāk smagos karsoņa murgos nomira amerikānis Džordžs Goulds, kurš arī pabija Tutanhamona kapenēs. Bet pēc pieciem gadiem faktiski vienas stundas laikā pilnībā neizskaidrojamos apstākļos pēkšņās mokās nomira Kārtera sekretārs Ričards Bārtels. Vēl pēc diviem gadiem pēkšņi nomira Karnarvona audžubrālis. Drīz sekoja vēl viena neizskaidrojama nāve – no šīs dzīves šķīrās tobrīd 61 gadu vecā lorda atraitne, kurai arī, kā secinājuši ārsti, “iekodis kaut kāds nenoskaidrots insekts”.

Atbilstoši dažādiem avotiem par “faraonu lāsta” upuriem kļuvuši 11 atklāto Tutanhamona kapeņu tiešie apmeklētāji, bet, ja vēl pieskaita ne mazāk mīklainu un vēl joprojām neizskaidrotu viņu tuvinieku nāvi, tad sanākot vismaz 22 mirušie.

Daži skeptiskāk noskaņoti pētnieki gan veikuši arī visnotaļ savdabīgus aprēķinus. Piemēram, Helmuts Heflings savā sacerējumā “Visi “brīnumi” vienā grāmatā” pauž, ka pusei tiešajā darbā iesaistīto zinātnieku (kopumā divpadsmit) vidējais vecums ir 74,4 gadi. Jāpiebilst, arī mūsdienās tas jau ir visnotaļ solīds vecums, it īpaši vīriešiem. Ja ir runa par drebuļiem, galvas reiboņiem un citiem simptomiem, tad tas viss esot ārkārtīgi līdzīgs drudzim, kas pagājušā gadsimta 20. gados plosījies visā Ēģiptē. Turklāt visi šie arheologi ikdienā strādājuši smagos klimatiskos apstākļos, kuriem grūti pielāgoties arī gados salīdzinoši jaunākiem viņu kolēģiem.

Īpaši grūti bijis pārciest neizbēgami sekojošo karstā Ēģiptes klimata nomaiņu ar mēreno Eiropas klimatu. Un nevar izslēgt arī psiholoģisko efektu, ko izraisīja preses uzturētā histērija par ekspedīcijas dalībnieku nolemtību, sak, tas jau ir tikai laika jautājums – kurš būs nākamais? Iespējams, tādā atmosfērā arī pietiekami vesels, bet viegli iespaidojams cilvēks var smagi saslimt un pēkšņi nomirt…

Tostarp interesants ir arī šāds jautājums: kāpēc gan Hovards Kārters, kurš pats pirmais iztraucēja Tutanhamona atlieku dusēšanu, palika lāsta neskarts. Viņš nomira 1939. gadā 66 gadu vecumā, un viņa nāvē nebija itin nekā mīklaina, ko spiesti apstiprināt arī viskarstasinīgākie “faraonu lāsta” idejas piekritēji. It kā taču būtu gluži loģiski pieņemt, ka tieši Kārteram vajadzēja kļūt par pirmo upuri, vai ne?

Ar lāstu pret izlaupītājiem

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Foto – Shutterstock
Šeit gan jāpiebilst, ka “faraonu lāsta” sensācija radās ne gluži saistībā ar lorda Karnarvona mīklaino nāvi, bet gan ceturtdaļgadsimtu agrāk, proti, kad pirmo reizi izdevās atšifrēt seno ēģiptiešu hieroglifu tekstus. Un šim nolūkam arheologi arī atvēra kapenes, ne mirkli nebažījoties par to, ka iztraucētie miroņi viņiem varētu kaut kādā veidā atriebties. Raugi, un tieši tāpat no iespējamā lāsta nenieka nebijās arī kapeņu izlaupītāji. Zināms, ka faktiski veseli ēģiptiešu ciemati gadsimtiem ilgi sekmīgi un mierīgi pārtikuši tikai no senatnes apbedījumu vietu izlaupīšanas. Šo jautājumu īpaši pētījis Peters Elebrahts, grāmatas “Piramīdu traģēdijas” autors, kas nav atklājis nekā īpaši noslēpumaina. Visam pāri tā pati visparastākā alkatība, nekas vairāk…

Tāpēc sanāk, ka, visdrīzāk, “šaušalīgo noslēpumu” radījuši tikai žurnālisti un citas personiski ieinteresētas personas. Lūk, piemērs. Pēc lorda Karnarvona nāves slavenais tā laika mistiķis grāfs Heimons paziņojis, ka lords savulaik vērsies pie viņa pēc padoma – vai viņam vajadzētu ieiet Kārtera atrastajās kapenēs. Grāfs esot kategoriski iebildis, sakot, ka tas ir ārkārtīgi bīstami, un, ja lords neņemšot vērā šo brīdinājumu, viņš saslimšot un vairs neatlabšot. Turklāt nāve lordu panākšot tieši Ēģiptē. Izklausās, protams, efektīgi, taču diemžēl nav pat neviena dokumenta fragmenta, kas apliecinātu, ka Karnarvons vispār jebkad mūžā būtu saticis mistiķi grāfu. Tomēr attiecīgās ievirzes žurnālistiem šī versija ārkārtīgi iepatikās, un viņi “meklēja” līdzīgus atgadījumus.

Ātri vien noskaidrojās, ka līdzīgam lāstam vajadzēja skart ikvienu, kurš iekāros apmeklēt galveno Babilonijas templi nolūkā piesavināties to vainagojošo dieva Marduka statuju. Un tā arī noticis – visi iekarotāji gājuši bojā vardarbīgā nāvē. No tā nav spējis izvairīties arī Maķedonijas Aleksandrs, neraugoties uz to, ka statuja bija nolaupīta jau pirms tam, kad viņš iegāja Babilonijā. Toties tieši Aleksandrs lika līdz ar zemi nolīdzināt tempļa paliekas, lai tajā vietā uzbūvētu savas impērijas galveno dievnamu…

Pagājušā gadsimta 40. gados uzradās vēl viena mistiskā paralēle. Kad krievpadomju arheologi izlēma atvērt Tamerlāna kapenes, viņi arī ignorēja brīdinošo uzrakstu, kas vēstīja, ka tajā dienā, kad notiks kapavietas apgānīšana, sāksies tāds karš, kādu cilvēce vēl nav piedzīvojusi. Kapenes atvēra… 1941. gada 22. jūnijā.

Nāvējošās baktērijas

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Tomēr jāpiebilst, ka viss iepriekš uzskaitītais eleganti ierakstās “varbūtības teorijas” rāmjos un var būt arī vistīrākās raudzes sakritība. Bet ir arī tādi speciālisti, kuri uzskata, ka savulaik patiešām eksistējis (un, iespējams, kaut kur glabājas arī šobaltdien) no Tutanhamona kapenēm paņemts amulets, uz kura esot iegravēti šādi vārdi: “Bēdas un nelaimes piemeklēs to, kurš iztraucēs mana saimnieka mieru.” Un šī pārliecība ir spēkā, arī neskatoties uz to, ka neviens nekad nav redzējis ne pašu amuletu, ne tā fotogrāfiju un pat ne zīmējumu! Tiesa, nav arī pamatota iemesla nepieļaut, ka seno ēģiptiešu priesteri izmantojuši jebkādus paņēmienus, lai pasargātu mūmiju no dažādiem nevēlamiem tīkojumiem, tostarp arī psiholoģiskiem. Katrā ziņā tos laupītājus, kuri ielauzušies Tutanhamona kapenēs vēl krietni pirms Kārtera un pēkšņi metušies bēgt, kaut kas ir atbaidījis. Tas varētu būt bijis arī šāds amulets.

Bet saistībā ar lāstu vēl jāpiebilst, ka daļa pētnieku uzskata – kapenēs bijušas iemūrētas indīgas vielas. Atomfizikas profesors Luiss Bulgarīni izteicis pieņēmumu, ka senie ēģiptieši svēto apbedījumu vietu aizsargāšanas nolūkā izmantojuši arī radioaktīvus materiālus. Bet Filips Vandenburgs grāmatā “Faraonu lāsts” apgalvo, ka piramīdas un faraonu kapenes bijušas lieliska augsne baktērijām, kas veido konkrēta veida vīrusu, un tas tad arī skāris leģendārās ekspedīcijas dalībniekus. Tiesa, citi pētnieki, bruņojušies ar tomogrāfiem, optiskās šķiedras endoskopiem un citu aparatūru, kurā izmantotas bioķīmiskās metodes, nav spējuši šīm hipotēzēm rast apstiprinājumu. Toties viņi pamanās veikt citus atklājumus.

Polimerāzes ķēdes reakcija ļāvusi pavairot Tutanhamona mūmijā saglabājušās mikroorganismu DNS atliekas, kas, iespējams, izraisījušas slimību, kuras rezultātā jaunais faraons nomiris. Bet vācu pētnieki mūmijas plaušās atraduši tuberkulozes nūjiņu DNS fragmentus. Tas vispār ir pirmais apliecinājums tam, ka arī senie ēģiptieši slimojuši ar tuberkulozi. Bet, neskatoties uz visu to, 1991. gadā Tutanhamona kapenes slēdza, kā iemeslu minot tieši virtulento sēnīšveida veidojumu, ko, kā uzskata pētnieki, radījusi miljonos skaitāmo apmeklētāju elpošana. Bet laikam jau patiesais iemesls tomēr būs kaut kas cits, jo, raugi, kapenes jau atkal sen ir atvērtas apmeklētājiem un uzņem jaunas miljonu tūristu masas…

Faraona dārgumi Anglijas pils sienās

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Savukārt Karnarvona mazdēls grāfs Henrijs Herberts vēl līdz gluži nesenam laikam bija pilnībā nodevies otrai savas dzimtas raksturīgajai kaislībai, proti – zirgu audzēšanai. Arhitekta Č. Barija 1842. gadā būvētajā dzimtas Haiklēras pilī (Barijs slavens ar to, ka uzbūvējis arī Parlamenta ēku Londonā) ierīkotie zirgu staļļi piegādā zirgus Britānijas karalienes galmam.

Saistītie raksti

1987. gadā grāfs izlēma savu pili atvērt arī apmeklētājiem – interesentu kļuva aizvien vairāk, jo pils atrodas faktiski tikai nieka 80 kilometru attālumā no Londonas. Par godu šim faktam no bēniņiem nonesa seno senču portretus, notīrītus un atjaunotus ģerboņus, nomainīja krēslu apšuvumu un iztīrīja gigantisku paklāju, kas klāj salona grīdu. Apmeklētāju ērtībām izlēma izveidot durvis, kas savieno smēķētavu un salonam blakus esošo zīmēšanas zāli. Bet, ak, cik liels bija pils īpašnieku pārsteigums, kad uzlauztās sienas slepenajās nišās atrada veselu dārglietu krājumu, ko veidoja sīki seno ēģiptiešu mākslas darbi un juvelierizstrādājumi. Šim atradumam sekoja nākamie, turklāt teju vai visās senatnīgās pils sienās un nostūros!

Jaunatgūto dārgumu klāstā ir, piemēram, faraona Amenhotepa III marmora galva un dažādas statuetes, dievietes–govs Hatoras maska, kas izgatavota no spīdīga zilā fajansa, nūbietes terakotas galva, faraona Ramzesa apbedījumu kompleksa gaiši zili fajansa krāsns podiņi un dakstiņi, zelta un sudraba amuleti, lotosa zieda formas vāzes, nīlzirga statuete, ornamentēta un ar perlamutru izdaiļota lādīte, zelta un fajansa krelles, kā arī granāta un citu pusdārgakmeņu krellītes. Tostarp arī zeltā izšūtā pārvalkā ietīta sieviešu mūmija un kastītes, kurās glabāta “kosmētika”, ko Tutanhamona laikā sejas uzlabošanai lietoja aristokrātes.

Un, kā smejies, nevienam nekas nav noticis – visi sveiki un veseli…

LA.lv