Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. janvāris, 2014
Drukāt

Jauni minējumi par faraonu lāstu – kapenes apstrādātas ar radioaktīvām vielām

tutanhamons

Kaps atveras. Un soda


Par kapiem ir daudz dažādu briesmu stāstu. Daži patiešām ir šausmīgi. Tomēr, šķiet, viens no iespaidīgākajiem saistīts ar Senās Ēģiptes valdītāju kapeņu lāstu, kam tās jāpasargā no izlaupītājiem un jebkuriem citiem nevēlamiem faraonu mūžīgās atdusas vietas traucētājiem. Dīvainākais šķiet tas, ka šis lāsts turpina darboties jau vairākas tūkstošgades. Tiesa, ne gluži visos gadījumos, jo lielākā daļa kapeņu tomēr ir izlaupītas. Taču, šķiet, vismaz vienā gadījumā tas savu spēku paudis visā pilnībā, žurnālā “Planētas Noslēpumi” raksta Guntars Pļavinskis.

1922. gada 26. novembrī atgadījās patiešām ekstraordinārs notikums: angļu eģiptologa un kolekcionāra lorda Karnarvona nolīgtais Hovards Kārters Ēģiptes Faraonu ielejā Nīlas rietumu krastā, iepretim savulaik leģendārajām Tēbām, atrada agri mirušā faraona Tutanhamona kapenes. Jau iepriekš senu hieroglifu izpēte bija vēstījusi, ka Tutanhamons bijis valdnieces Nefertiti un faraona Ehnatona, kuru dēvē arī par ķeceri un “revolucionāru”, znots.

Jāpiebilst, ka atslēgas figūra šajā kombinācijā ir tieši faraons Ehnatons, kurš pirmais cilvēces vēsturē viendievību (šajā gadījumā vienīgais dievs – Saule) pasludināja par valsts reliģiju jeb tātad politizēja to. Zīgmunds Freids no daudzām citām līdzīgām senatnes “mācībām” sakonstruēto kristietību uzskatīja par tiešu Ehnatona ticības turpinājumu.

Liktenis bija lēmis, ka Tutanhamonam tronī bija jākāpj desmit gadu vecumā un tūlīt pat jāapprec Nefertiti 12 gadus vecā meita, bet jau 19 gadu vecumā viņš pameta šo pasauli. Līdz Kārtera atklājumam eģiptologu rīcībā bija tikai daži atrastie spiedogi ar Tutanhamona vārdu.

Patiesību sakot, lielākā daļa pētnieku šaubījās par to, vai šāds jauneklis faraons vispār jebkad bijis. Tagad zināms, ka jau aptuveni desmit gadus pēc Tutanhamona apglabāšanas viņa apbedījuma vieta pirmo reizi izlaupīta. Zagļi iekļuvuši kapeņu priekšējā kamerā, taču viss liecina, ka kaut kas viņus pamatīgi izbiedējis, jo viņi visu jau sagrābto haotiski pametuši un aizbēguši. Nav izslēdzams arī variants, ka viņus tomēr aizdzinusi atsteigusies apsardze. Katrā ziņā mirušo pilsētas sargātāji atkal aizzīmogoja kapenes un tagad jau speciāli nomaskēja. Tieši tāpēc apbedījums palika “iekonservēts” veselus 3282 gadus! Savukārt visi citi zināmie Faraonu ielejas apbedījumi pilnībā un nesaudzīgi izlaupīti jau līdz pirmajai tūkstošgadei pirms mūsu ēras.

Kārters deviņus gadus pacietīgi ar rokām notrausa gadsimtiem krājušos putekļus, restaurēja un kataloģizēja savus Tutanhamona kapenēs veiktos atradumus. Iepriekš eģiptoloģija vēl nebija piedzīvojusi neko tamlīdzīgu. To bagātību ziņā, kas uz viņpasauli pavadījušas Tutanhamonu, par kaut ko apmēram līdzīgu var uzskatīt tikai mūsdienās gluži nesen Sudānas ziemeļu teritorijā atrasto Nūbijas valdnieka apbedījumu.

Pašam Karnarvonam tā arī neizdevās no sirds izbaudīt sava palīga atklājumu, jo jau piecus mēnešus pēc pirmās kapeņu apmeklēšanas reizes viņš pēkšņi nomira ar kaut kādu neizskaidrojamu “asins saindēšanos”, ko tā laika ārsti piedēvēja kāda noslēpumaina insekta kodumam. Pirms nāves viņu pārņēma aukstums un drebuļi, uz ādas parādījās sīki sarkani izsitumi, viņš sūdzējies par spēcīgiem galvas reiboņiem un aizvien lielāku vājumu.

Mistiskāk noskaņoti prāti šo noslēpumaino nāvi nekavējoties saistīja ar “faraonu lāstu”, kas, raugi, vēl labāk par jebkuru cementu un zīmogiem sargājis faraona kapenes no nelūgtiem viesiem, kuri atļaujas traucēt dusētāju mūžīgo mieru. Lords Karnarvons bija pirmais noslēpumaini mirušais no tiem cilvēkiem, kuri iegāja atklātajās Tutanhamona kapenēs. Dažādā laikā un dažādos veidos, bet vienmēr noslēpumaini un pēkšņi viņam sekoja lielākā daļa arī pārējo “nelūgto viesu”.

Patiešām – kapenēs atrada arī draudīga satura uzrakstu, izpildītu ar hieroglifu rakstu zīmēm, kas sūtīja lāstu visiem potenciālajiem laupītājiem un vispār ikvienam, kurš pārkāps šo svēto slieksni. Protams, grūti iedomāties, ka senie ēģiptieši cerējuši savu lāstu sūtīt cauri tūkstošgadēm, tā, lai tas sasniegtu un skartu arī rūpīgus un godprātīgus mūsdienu zinātniekus. Taču tādus pašus uzrakstus arheologi atrod arī citās, galvenokārt – izlaupītās kapenēs. Tiesa, mums nav zināms seno izlaupītāju liktenis…

Pievienot komentāru

Tās ziemas dienas, kad sirdī siltums. Romantiskie horoskopi 5. – 12. decembrisAuns. Pārmaiņas pēc – viegls un harmonisks nedēļas sākums, kad Auniem būs gan laba pašsajūta, gan veiksme kā sirdsdraudzene.
Draugiem Facebook Twitter Google+