Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. jūlijs, 2012
Drukāt

Jauni Šveices, Turkmenistānas, Vācijas vēstnieki

Foto - LETAFoto - LETA

Sola turpināt atbalsta projektus
”Priecājos, ka finansiāli varam sniegt atbalstu jauniešu centru izveidei un skolēnu autobusu iegādei,” pēc akreditācijas pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa atzina Šveices Konfederācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Valters Hafners.

 

Viņš uzsvēra, ka nākotnē varētu īstenot jaunus projektus un būtu arī nepieciešams uzlabot tirdzniecības bilanci. Jautāts par Šveices pieņemtajiem ierobežojumiem viesstrādniekiem no jaunajām ES dalībvalstīm, vēstnieks atzina, ka Latvijai šāds solis nav skaists, taču ierobežojumi nepastāvēs mūžīgi. V. Hafners aicināja atcerēties, ka jau pašlaik Šveicē dzīvojot 1,2 miljoni ES pilsoņu un ir daudz iebraucēju no citām valstīm, tādēļ būtisks ir jautājums, vai to akceptē vietējā sabiedrība. Vēstnieks uzskata, ka Latvija ir veiksmīgi tikusi pāri ekonomiskajai krīzei un tās pārvarēšanā pielikusi neiedomājamas pūles. Viņa vērtējumā tā saucamais Latvijas veiksmes stāsts palīdzēs Latvijai uzlabot kredītreitingus. “Tik sekmīgu pieeju krīzes pārvarēšanai es citur neesmu redzējis,” piebilda vēstnieks. Šveice cerot, ka 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, tas būs labs iemesls, lai vairāk popularizētu savu kultūru un veidotu sadarbības projektus. Vēstnieks ar prezidentu runājis ne tikai par politiskiem un ekonomiskiem jautājumiem, bet arī par slēpošanu, kas ziemā esot Andra Bērziņa aizraušanās, un izteicis cerību, ka aizvien vairāk latviešu baudīs ziemas priekus Šveices slēpošanas kūrortos.

Valters Hafners dzimis 1958. gadā. Studējis filozofiju Cīrihes universitātē. Ārlietu dienestā kopš 1987. gada. No 2005. līdz 2008. gadam vēstniecības vadītāja vietnieks Berlīnē. Līdz nominēšanai par vēstnieku Latvijā bijis Šveices vēstnieks Izraēlā.

 

Interesē kā 
”logs uz Eiropu”
Turkmenis_letaET_6

“Mūs interesē transporta koridors no Centrālāzijas līdz Baltijas jūrai mūsu kravu virzīšanai,” pēc akreditācijas pie Valsts prezidenta sacīja Turkmenistānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Halnazars Agahanovs.

Viņš atzina, ka pašreizējie kravas plūsmu apjomi un savstarpējās tirdzniecības bilance ar Latviju neapmierinot Turkmenistānu, jo tā varētu būt lielāka. Vēstnieks atzinīgi vērtē Latvijas ostas, ko varētu izmantot izejai uz Eiropas un ASV tirgiem. Turkmenistāna varot piedāvāt naftu un tās produktus, sašķidrināto gāzi, kā arī kokvilnu un vieglā tekstila izstrādājumus. Bet Latvijas uzņēmēji, viņaprāt, Turkmenistānā varētu pārdot pārtikas produktus, lauksaimniecības produktus, kā arī vilnu un tekstila izstrādājumus. Turkmenistāna varot piedāvāt savu dzelzceļa tīklu, kurš tālāk ved uz Irānu un ostām Persijas jūras līcī.

Plānots, ka septembrī Latviju oficiālā vizītē apmeklēs Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs, un tās laikā tikšot parakstīti vairāki sadarbības protokoli.

Halnazars Agahanovs dzimis 1952. gadā. Studējis Samarkandas kooperatīvajā institūtā. Ārlietu dienestā kopš 1999. gada. No 1999. līdz 2000. gadam bijis vēstnieks Kazahstānā, bet no 2000. līdz 2012. gadam vēstnieks Krievijas Federācijā. Pašlaik arī vēstnieks Vācijā, no kurienes uzturēs diplomātiskās attiecības ar Latviju. Turkmenistānas pirmais vēstnieks Latvijā bija Berdimurats Redžepovs, kurš tika akreditēts 2012. gada 27. martā, tomēr jau aprīlī pēc Turkmenistānas valdības lēmuma tika norīkots par savas valsts vēstnieku Krievijā.

 

Atgriešanās prieks

Vaciete_letaET_6“Esmu ļoti dziļi iespaidota par Latvijas paveikto un tās attīstību, priecājos šeit atgriezties,” pēc akreditācijas pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa pauda Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna. Viņa savulaik jau strādājusi Latvijā kā Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītāju no 1992. līdz 1995. gadam. “Mani priecē, ka daudzas ēkas jūsu pilsētā ir renovētas, jūsu pilsēta izskatās tik jauneklīga.” Tāpat viņa uzteica Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. A. Viktorīna atzina, ka abu valstu starpā valda labs un atklāts politiskais dialogs Viņa savā darbā vēlas to turpināt, veicināt ekonomiskās attiecības un uzsvaru likt arī uz kultūras sakariem. Pagaidām par konkrētiem ekonomikas vai kultūras projektiem jaunā vēstniece nerunāja, jo viņai esot jāiepazīstas ar pašreizējo situāciju Latvijā. Abu valstu politiskā darba kārtībā ir 23. augustā paredzētā Vācijas ārlietu ministra Gvido Vestervelles vizīte Latvijā.

Andrea Viktorīna dzimusi 1957. gadā. Studējusi vēsturi un vācu valodu. Ārlietu dienestā kopš 1991. gada. Strādājusi vēstniecībās Rīgā, Hāgā, Minskā, Erevānā. No 2007. līdz 2009. gadam bijusi Vācijas vēstniece Armēnijā, kopš 2009. gada nodaļas vadītāja Ārlietu ministrijā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+