Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. janvāris, 2013
Drukāt

Jauni vēstnieki no Kubas, Irānas un Uzbekistānas

Foto no Valsts prezidenta kancelejasFoto no Valsts prezidenta kancelejas

Atjaunināšanas politika
”Mēs uzlabojam savu politisko un ekonomisko sistēmu un darām labāko pēc kubiešu vēlmēm un pieprasījuma,” jautāts par pēdējo gadu reformām savā valstī, atbildēja Kubas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Enrike Orta Gonzaless.

 

Viņš uzsvēra, ka “atjauninājumu politika” izpaužas lauksaimniecības, migrācijas un arī pakalpojumu jomās. “Restorāniem ir īpašnieki, arī frizieri un citu profesiju pārstāvji var veidot savu biznesu, kas nav atkarīgs no valsts,” stāstīja vēstnieks. Viņš arī noraida Rietumu presē izskanējušos salīdzinājumus par Kubu kā antīku automobiļu muzeju. Tagad Kubā esot arī daudz jaunu automobiļu no dažādām valstīm. “Frizieris Kubā var atļauties gan savu māju, gan savu automašīnu,” stāstīja vēstnieks. Savas valsts politisko sistēmu viņš raksturoja kā demokrātisku, taču jāņem vērā, ka katrai valstij ir sava izpratne par demokrātiju. “Kubas cilvēki ir ļoti laimīgi šajā sistēmā. Mēs pārmaiņas veicam pēc īpašā Kubas modeļa.” Viņš uzsvēra, ka Kubai ir ļoti draudzīgas attiecības ar Venecuēlu, kā arī Ķīnu un Krieviju, turklāt Kuba esot draugos ar visām valstīm, kas neapdraud tās suverenitāti. Vēstnieks piebilda, ka viņa valsts līderi vairākkārt esot uzrunājuši ASV par attiecību pārskatīšanu, taču neesot saņēmuši atbildi. “Ja jūs vēlaties saprast Kubu, jums pie mums jābrauc ciemos. Tas ir labāk nekā lasīt avīzēs, bet gan redzēt, ka cilvēki mūsu valstī jūtas labi. Pie mums nav nekā antidemokrātiska,” sacīja diplomāts. Jautāts, kā klājas Kubas revolūcijas līderim Fidelam Kastro, kurš tagad ir pensijā, vēstnieks atbildēja, ka nesen viņš bijis redzams medijos, tiekoties ar Argentīnas prezidenti. “Viņš ir labā formā – lasa, raksta, skatās televīzijas pārraides. Viņš ir mūsu brīvības simbols, pret kuru izturamies ar cieņu,” sacīja vēstnieks. Viņš atzina, ka Latviju un Kubu šķir liels attālums un viņš savā amatā meklēs iespējas, kā pastiprināt sadarbību, vienlaikus paužot prieku par to, ka daudzi tūristi no Latvijas izvēlas atpūsties Kubā.

E. O. Gonzaless dzimis 1961. gadā. Ieguvis bakalaura grādus krievu un angļu filoloģijā, studējis menedžmentu un mārketingu, kā arī ekonomiku un finanses. Ārlietu dienestā kopš 1998. gada, ieņēmis dažādus amatus Ārlietu ministrijā un Kubas vēstniecībās Ukrainā un Dienvidāfrikas Republikā. Vēstnieks rezidē Helsinkos Somijā. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kubu tika nodibinātas 1991. gada 20. decembrī. No 1993. gada beigām līdz 1998. gada septembrim Rīgā atradās Kubas vēstniecība, kas vēlāk tika pārcelta uz Helsinkiem.

 

Aicina apskatīt Irānu
Irana_Toms_Kalnins_VPK_4

“Es ticu, ka Latvijas prezidents ir par draudzīgām attiecībām ar Irānu un kādu dienu varēsim viņu uzņemt pie sevis ciemos,” pēc akreditācijas sacīja Irānas Islāma Republikas vēstnieks Hamids Rezs Šakeri Niazars. Jautāts, kāds ir dzīves standarts Irānā, vēstnieks atbildēja: “Irānas tauta dzīvo savu ikdienas dzīvi. Protams, dzīves standarts ir citādāks nekā citās valstīs, taču Irānas tauta vēlas vieglu un patīkamu dzīvi,” sacīja vēstnieks, kurš aicina apmeklēt valsti un pašiem to novērtēt. Pēdējos gados pasaules uzmanība ir pievērsta Irānas kodolprogrammai, kuras apspriešanu vēstnieks sauc par politizētu.

“Mūsu kodolprogramma ir miermīlīga, un es sagaidītu, lai apspriež tās tehniskos aspektus. Visas mūsu kodolaktivitātes novēro Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, un visas darbības novēro tās uzstādītās kameras,” sacīja vēstnieks.

H. Niazars dzimis 1967. gadā. Studējis diplomātisko jurisprudenci un ieguvis maģistra grādu politiskajā ģeogrāfijā. Ārlietu dienestā kopš 1993. gada, ieņēmis dažādus amatus Ārlietu ministrijā un bijis Irānas konsuls Japānā un Romā. Vēstnieks rezidē Stokholmā Zviedrijā.

 

 

 

Mācās latviešu valodu

Uzbeks_Toms_Kalnins_VPK_4Uzrunu latviešu valodā prezidentam Andrim Bērziņam akreditācijas laikā teicis Uzbekistānas vēstnieks Latvijā Afzals Artikovs, kurš vēlāk atzina, ka turpinās apgūt latviešu valodu. Pēc izglītības 1971. gadā dzimušais Uzbekistānas vēstnieks ir valodu speciālists, kurš savulaik studējis Austrumu valodas. Ārlietu dienestā viņš ir kopš 1993. gada. Ieņēmis dažādus amatus Uzbekistānas Ārlietu ministrijā un strādājis Uzbekistānas vēstniecībās Krievijā, Kirgizstānā un Ukrainā. Tikšanās laikā A. Bērziņš uzsvēris Uzbekistānas kā uzticama Latvijas partnera nozīmi Centrālāzijas reģionā. Vēstnieks savukārt norādījis uz vēsturiski labo un plašo sadarbību starp abām valstīm.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+