Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. marts, 2014
Drukāt

Zemes darījumu ierobežošanai tik daudz priekšlikumu, ka likumu var nepieņemt (7)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, otrajam lasījumam gatavojot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumus, kas paredz lauksaimnieciski izmantojamās zemes lietderīgu izmantošanu un spekulatīvu darījumu ierobežošanu, saņēmusi 61 priekšlikumu.

Otrdien notikušajā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti spēja vienoties vien par to, ka deputāta Edvarda Smiltēna (“Vienotība”) vadībā īpaši izveidota darba grupa divās nedēļās izsijās priekšlikumus, lai sagatavotu likumprojektu otrajam lasījumam Saeimā.

Jauni priekšlikumi 


Starp otrajam lasījumam komisijai iesniegtajiem ir Edvarda Smiltēna paša priekšlikums iekļaut likumprojektā sadaļu par Latvijas zemes fonda izveidošanu. Tās saturs ir tas pats, kas bija pirms diviem gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā Zemes pārvaldības likumprojektā, kuru pagājušā gada rudenī apstiprināja valdība. Par Latvijas zemes saimniecisku izmantošanu un aizsardzību reizē gādātu gan valsts, gan vietējās pašvaldības. No valsts puses zemes pārvaldnieks un starpnieks darījumiem ar zemi būtu Zemkopības ministrijai pakļautais Lauku attīstības fonds (LAF). Bet vietējās pašvaldības pārvaldītu zemi savās administratīvajās teritorijās.

Edvards Smiltēns ierosina izspriest, kāda varētu būt maksimāli vienā īpašumā pieļaujamā zemes platība. Viņa priekšlikums paredz, ka viena fiziska vai juridiska persona varētu iegādāties līdz 2000 vai līdz 6000 hektāriem zemes. Šāds ierobežojums būtu nepieciešams tāpēc, ka pārāk lielu saimniecību veidošanās veicina laukos dzīvojošo iedzīvotāju aizplūšanu uz pilsētām vai ārzemēm.

Viņš un deputāts Jānis Dombrava (“TB”/LNNK) gribētu, lai zemes pircēji rakstiski apliecina, ka lauksaimnieciski izmantojamas un iepriekšējā gadā vienotās platības maksājumiem pieteiktās zemes izmantošanu uzsāks jau gada laikā pēc tās iegādes. Pirmajā lasījumā paredzētie trīs gadi būtu vien par aizlaistu zemi. Jānis Dombrava ierosina, ka fiziskām personām ierobežojumi neskartu līdz 10 hektāru platības.

Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Klāvs Olšteins ierosina, lai likumprojektā paredzētā īpašumu pirmpirkuma tiesības skartu ne tikai zemi, bet arī mežus.

Divas nometnes


Saeimā skatītie likuma grozījumi sašķēluši priekšlikumu autorus divās pretēju uzskatu nometnēs, tāpēc diezin vai būs tik viegli izšķirt, kurš priekšlikums būtu pieņemams. Pirmajā nometnē, piemēram, ir Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācija un citas lauksaimnieku organizācijas, kas, atbalstot Zemkopības ministrijā sagatavoto un valdības jau apstiprināto likumprojektu, stingri iestājas par zemes lietderīgu izmantošanu, spekulāciju izskaušanu, pašmāju ražotāju lielākām iespējām.

Otrajā nometnē sauc, ka, lūk, ar šiem likuma grozījumiem tikšot mākslīgi “aizvērts” lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgus un būšot aizskartas Latvijas un citu ES pilsoņu tiesības. Skaļākie protestētāji galvenokārt ir ar ārzemju kapitālu saistītas privātfirmas, kurām varētu zust iespēja krietni nopelnīt par darījumu starpniecības pakalpojumiem.

Piemēram, ar Dānijas uzņēmēju biznesa interesēm Latvijā cieši saistītā SIA “ActusQ” ar iebildumiem un sūdzībām par Saeimā gatavotajiem grozījumiem paguvusi nobombardēt teju visas valsts pārvaldes iestādes, tostarp Latvijas tiesībsargu. Tiesībsargam norādīts, ka ierobežojumi darījumiem ar zemi neatbilstot Satversmes 105. un 91. pantiem. Tie nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Latvijas tiesībsargs J. Jansons uzskata, ka gatavotie grozījumi nekādus Satversmes pantus nepārkāpj un ka nekāda atsevišķa pārbaude nebūtu vajadzīga.

Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētājs Džerijs Virts biedē ar investīciju apsīkumu Latvijā, ja šādi likuma grozījumi tomēr tikšot pieņemti.

Pērn dibinātās biedrības “Lauku aizsardzības padome” valdes loceklis Jānis Rudaks spriež, ka likumprojekts ir mīkstināts. Sākotnēji paredzētais ierobežojums, kas ļautu pirkt zemi tikai personām, kuras vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas Latvijā guvušas ieņēmumus vismaz 51% apmērā no lauksaimnieciskās ražošanas, tagad sarucis līdz trešdaļai. Biedrības pārstāvis uzskata, ka jānovērš iespēja iegādāties zemi trešo valstu pilsoņiem, norādot uz lielāko bļāvēju par cilvēka tiesību pārkāpumiem SIA “ActusQ” valdes priekšsēdētāju Evu Brantu-Nellemani, kas kopā ar diviem Ukrainas pilsoņiem nodibinājusi 10 komercsabiedrības un 2012. gadā Latvijā iegādājās gandrīz 1000 hekt­ārus, tikpat lielas zemes platības arī 2013. gadā. Viņaprāt, likumprojektā jāiekļauj prasība par naudas izcelsmi šādos darījumos, jo var pieļaut, ka šādos darījumos tiek atmazgāta noziedzīgā ceļā iegūta nauda.

“Zāģē” likumprojektu 
pašā saknē


Saeimas Juridiskā biroja vadītāja D. Meistere sniegusi Saeimas komisijai atzinumu, ka ar šādiem grozījumiem šie Sa­tversmes panti tomēr būšot pārkāpti. Nevienā likumā, lūk, neesot noteikts, ka visa lauksaimnieciski izmantojamā zeme noteikti būtu jāizmanto tikai lauksaimnieciskajā ražošanā, liekot pircējam sākt to apstrādāt viena vai triju gadu laikā pēc tās iegādes. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja iebilst arī pret pārdevējiem paredzēto pienākumu atrast piemērotu pircēju – ar lauksaimniecisku vai tai pielīdzināmu izglītību vai pieredzi lauksaimniecībā. Pircējus, viņasprāt, ierobežo arī pienākums piedāvāt noskatīto zemi citiem, ar to domāta likumprojektā paredzēto pirmpirkuma tiesību izmantošanu kopīpašniekiem, nomniekiem un pierobežniekiem. D. Meistere uzskata, ka prasības pircējiem un pārdevējiem un sarežģītā pirmpirkuma tiesību kārtība pārmērīgi ierobežos darījumus ar zemi.

Būtiskākie ierosinājumi


1. divlīmeņu Zemes fonda izveide: 
LAF un pašvaldībās

2. ļaut iegādāties līdz 2000 (vai līdz 6000) ha zemes

3. apsaimniekošana jāuzsāk gada laikā pēc iegādes

4.ierobežojumi neskartu līdz 10 ha platības

5.pirmpirkuma tiesības skartu ne tikai zemi, bet arī mežu

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. tad jau mežus arī vajag ierobežot pārdot tiem kas tikai izgriež

  2. Kad Jus sapratisiet ka ZEME unVISA saimnieciba ar ekam un mezu ari udeni NAV DARZENI KO PARDOD TIRGU. UnLatvija lielako dalu ZEME unbuves IR IERADITAS. Kad beidzot BUS VIENLAIDUS INSTRUMENTALA ZEMES UNBUJU UZMERISANA ka”MERNIEKU LAIKOS”

  3. Hmmmm Jāni Rudak, ir cilvēki kuriem nav jāslēpjās 12-stāvu mājā, adresē, kur ir reģistrētas un pārreģistrētas dažādas firmas un biedrības, pat šķīrējtiesa ir atradusi mājvietu Madonas ielā. Diez kas ir tas, no kā Rudaka kungam ir jāslēpjas?
    Bet viena lieta ir skaidra un steriotipus lauzoša, ne visas blondīnes ir s..ulbas.

  4. i ko neizdomāt? Atbildēt

    Sadalīs lielos zemes gabalus mazākos līdz 10 ha,un tirgos uz nebēdu……

  5. Kaut kā izklausās, ka LA žurnālisti ir no ļoooooooti tendenciozi baroniņu atbalstītāji, ja pat nevar iztikt bez žargoniem rakstuorjot pretējo viedokli.

  6. Laikam mūsu valstī ir vairāk korumpētu politiķu, stulbu deputātu un slinku zemnieku, kā jebkurā veselā saprātā varētu iedomātie, ja šādu likumprojektu vispār var apspriest. Daži būtu sākuši ar sējumu apdrošināšanu, lai nav jāgaudo, ka 4 gadalaiki ienaidnieki un jālūdz no valsts kārtējās kompensācijas vājprātīgos apmēros. Otri būtu sakārtojuši, lai valstī nemirtu jauni cilvēki no tā sauktajām legālajām narkotikām! Bet tur jau, protams, nevienam netiks sašķiņķots… Skumji, pretīgi un biedējoši…

  7. Riebjas lasīt.Par Smilteni viss ir skaidrs.Vins ir lielo zemnieku lobijs,bet vai tad Olsteinam jau nepietiek ar Satiksmes ministriju,ka jālien privātajos mežos.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+