Ekonomika
Darbs

Jaunie deputāti vilcina lielākas algas. Kā maksās par virsstundām? 1


Grozījumi Darba likumā mudinātu celt minimālo algu būvniekiem jau jaunajā sezonā, taču tagad tas varētu notikt vien nākamā gada otrajā pusē.
Grozījumi Darba likumā mudinātu celt minimālo algu būvniekiem jau jaunajā sezonā, taču tagad tas varētu notikt vien nākamā gada otrajā pusē.
Foto: Dmitry Kalinovsky/Shutterstock

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija no nākamās nedēļas sēdes darba kārtības izslēgusi grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Šos grozījumus saistībā ar dažādiem iebildumiem no Saeimas Juridiskā biroja un Tiesībsarga biroja Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgrieza otrreizējai caurlūkošanai parlamentā.

Saeimas komisija otrdien uzklausīja visas ar šiem grozījumiem saistītās puses, un komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“AP”) aicināja deputātus balsot par grozījumu izslēgšanu no nākamās sēdes. Deputāti šo ierosinājumu atbalstīja vienbalsīgi.

Skride piedāvāja šos grozījumus izdiskutēt frakcijās līdz janvārim, tomēr, kad grozījumi atkal tiks skatīti, komisija nelēma. Skride norādīja, ka jautājums no komisijas darba kārtības tika izņemts līdz “turpmākam komisijas lēmumam”.

Attālina spēkā stāšanos

Izvērtējot šo lēmumu, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norāda, ka ir viena labā un viena sliktā ziņa. Pozitīvi, ka jaun­ievēlētie Saeimas deputāti vēlas iedziļināties šajos grozījumos, un viņiem jādod laiks, lai varētu iepazīties ar iepriekšējā Saeimā lemto. Taču ir arī sliktā ziņa. Proti, būvniecības nozarē jau ir parakstīta ģenerālvienošanās un bija nepieciešami grozījumi Darba likumā, lai šo ģenerālvienošanos nodotu publicēšanai.

Ģenerālvienošanās paredz, ka tā stājas spēkā sešu mēnešu laikā pēc publicēšanas. Pašlaik katrs mēnesis attālina šīs ģenerālvienošanās stāšanos spēkā. B. Fromane teic, ka bija cerība, ka vienošanās stāsies spēkā jau nākamā gada pavasarī, sākoties jaunajai būvniecības sezonai, taču tagad tas prognozējoši var notikt ne agrāk kā nākamā gada augustā.

“Grozījumi Darba likumā ir ļoti svarīgi, jo mudina celt minimālo algu,” uzsvēra B. Fromane.

Jāatgādina, ka šos likuma grozījumus 1. novembrī pieņēma iepriekšējais parlamenta sasaukums. Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā.

Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kuri nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apmērs ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem.

Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību bija vienojušies arī sociālie partneri – darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošās organizācijas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis sarunā ar “LA” norāda, ka Ekonomikas ministrijas (EM) virzītie grozījumi Darba likumā ir ļoti būtiski. Galvenais šo grozījumu virsmērķis – iespēja nozarēm pašregulēties. Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijas Darba likums un darba likumdošana ļoti skrupulozi un smalki nosaka visus darba attiecību aspektus.

“Mēs uzskatām, ka ģenerālvienošanās nozarē dod lielāku iespēju saglabāt savu konkurētspēju pašregulējoties, jo, mūsu ieskatā, tieši nozare ir tā, kas vislabāk pārzina situāciju, kas vajadzīga darba attiecību un nozares minimālās algas kontekstā,” pauda A. Alksnis.

Kāpēc atsvieda atpakaļ

“Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus,” uzsvēris Valsts prezidents. Raimonds Vējonis atzinīgi novērtējis Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Ministru kabineta paveikto, lai mazinātu ēnu ekonomiku un plašāk iedzīvinātu Darba likumā paredzētās iespējas slēgt nozares ģenerālvienošanās.

Tomēr Saeimas pieņemtie grozījumi Darba likumā, pēc Vējoņa domām, vērtējami kā fragmentāri un nepietiekami izstrādāti. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šā regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs, uzskata Vējonis. “Nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda privileģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā,” paziņojumā norāda prezidents.

Likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai lūdzis Tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrība. Likuma izstrādes gaitā būtiski iebildumi par likuma saturu un atbilstību Satversmei bijuši arī Saeimas Juridiskajam birojam. “Likumdošanas procesā izteikto iebildumu par ticamiem satversmības riskiem ignorēšana nestiprina iedzīvotāju uzticēšanos Latvijai un likumiem, bet tieši pretēji – vājina tiesiskumu un pārliecību, ka visiem tiek piedāvāts taisnīgs un godīgs risinājums,” norādīja prezidents.

Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Vējonis aicinājis Saeimu izvērtēt pieņemtā likuma samērīgumu un rast līdzsvarotu un Satversmei atbilstošu risinājumu. LDDK ir gatavi piedalīties līdzšinējās redakcijas precizēšanā. Kā skaidro A. Alksnis, viens no precizējamiem jautājumiem – ko nozīmē būtiski lielāka nozares minimālā alga. Jau iepriekš diskusijās izkristalizējās, ka katrai nozarei pašai jāizlemj par šo būtiskumu, jo nevar salīdzināt algas starp nozarēm.

“Mūsu ieskatā šis termins būtu precizējams uz to, ka būtiski lielāka nozares minimālā alga pretstatā valsts minimālajai algai ir vismaz par 50% lielāka,” pauda A. Alksnis. LDDK arī skrupulozi izvērtējuši Valsts prezidenta vēstulē norādītos satversmības riskus un uzskata, ka tādi nav konstatējami.

Jāatgādina, ka ģenerālvienošanās jau vairākus gadus darbojas dzelzceļa nozarē, tās izsludināšanu gaida būvniecības nozare un šādu kārtību varētu ieviest arī ēdināšanas nozarē, interese ir arī pasta un apsardzes nozarēs.

LA.lv