Foto-LETA/AFP

Rihards Kols: Diplomātiskajās sarunās nav bilsts ne vārds par mūsu īpašajiem apstākļiem 21

Autors: Rihards Kols

Latvija brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (intervijā “LA” 16.07.2015.) apstiprinājis, ka skaitlis 250 iegūts, izmantojot aprēķinu “IKP pret iedzīvotāju skaitu plus 15% slīdošais koeficients” jeb t. s. Luksemburgas kvotu formula. Esam nonākuši visnotaļ divdabīgā pozīcijā – no vienas puses, esam pret kvotām, no otras, pārņemam kvotu kā savu brīvprātīgu pozīciju. Kamēr Kozlovska kungs turpina neatbildēt uz ļoti būtiskiem jautājumiem un nespēj sniegt kvalitatīvu un informētu argumentāciju par Latvijas valsts iespējām un kapacitāti 250 bēgļu uzņemšanā, gan Latvijas sabiedrība, gan daļa Saeimas, gan institūcijas ceļ trauksmi un mēģina vērst valdības pārstāvju uzmanību uz šī sasteigtā lēmuma potenciālajām sekām.

Reklāma
Reklāma
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Lasīt citas ziņas

Vairākas ES dalībvalstis sarunās par sev pieņemamo uzņemamo bēgļu skaitu jau ir uzsvērušas savus īpašos apstākļus un skaidrojušas iemeslus, kādēļ šobrīd spēj uzņemt tieši tik maz bēgļu, cik tās spēj. Ungārija un Bulgārija bēgļus neuzņems, jo jau uzņēmušas 50 000 bēgļu no Serbijas. Polija noteikusi, ka uzņems 2000 bēgļu, bet tikai ar nosacījumu, ka tie visi būs kristieši. Austrija, Slovākija un Spānija uzņems bēgļus, bet neuzņemsies oficiālas saistības. Dānija un Lielbritānija neuzņems nevienu bēgli šajā ārkārtas situācijā.

Latvijas pozīcija šobrīd ir abstrakts skaitlis, bet pārstāvniecība – bezzobaina un kusla; diplomātiskajās sarunās nav bilsts ne vārds par mūsu īpašajiem apstākļiem, vēl šodien cīnoties ar okupācijas laika nelikumīgās imigrācijas viļņa radītajām sekām, lai gan šis noteikums tika skaidri atrunāts iepriekš izvirzītajā un apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā bēgļu jautājumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valdība mērķtiecīgi atsakās atbildēt uz ļoti būtiskiem jautājumiem. Cik gatavi esam bēgļu uzņemšanai Latvijā? Vai ir saņemts risku izvērtējums no Latvijas drošības dienestiem? Vai drošības dienesti spēs parūpēties par drošību – gan sabiedrības, gan pašu bēgļu drošību, ja mēs šobrīd nespējam izkontrolēt pat nelegālo imigrantu uzlidojumu mūsu robežai no Krievijas puses? Vai PMLP ekspertiem ir nepieciešamā kvalifikācija un kapacitāte šāda procesa veikšanai, ņemot vērā, ka problēmas sagādā jau termiņuzturēšanās atļauju process? Vai sociālie dienesti, izglītības un veselības sistēma ir gatava strādāt ar bēgļiem? Kozlovska kungs sola, ka tuvākajā laikā tiks veidota darba grupa, kas strādās ar bēgļu uzņemšanas jautājumiem. Darba grupa, protams, ir brīnišķīgi, bet vai šādas grupas nebija jāveido pirms saistoša lēmuma pieņemšanas? Vai lēmumam nav jābūt pamatotam tā pieņemšanas brīdī, nevis pēc tā pieņemšanas jāmēģina sakasīt darba grupas, kas mēģinās pamatot post factum?

Nav šaubu, ka humanitārās krīzes risināšanā ir jāpiedalās arī mums, iespējams, pat uzņemot bēgļus. Bet mums ir jābūt godīgiem – gan pret sevi, gan pret tiem cilvēkiem, kurus plānojam aicināt rast patvērumu Latvijā. Protams, mēs varam uzņemt šos 250 bēgļus, iztērēt uz katru atvēlētos 6000 eiro skaistu pārskatu un papīru parakstīšanā, Latvijai kļūstot par savdabīgu “tranzītvalsti”, kurā uzņemtajam cilvēkam nav ne iespēju, ne vēlmes palikt un integrēties. Taču varam arī vēlreiz atgriezties pie plānošanas – noskaidrot savas iespējas, izsvērt visus iespējamos riskus un nākt klajā ar kvalitatīvu un loģisku piedāvājumu. Pieņemt tādu lēmumu, kuru varam pamatot visiem Latvijas iedzīvotājiem un kuru droši un pārliecinoši varam pārstāvēt arī Eiropas līmenī. Laiks iedarbināt diplomātiju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.