Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. decembris, 2015
Drukāt

Jaunie makšķerēšanas noteikumi striktāk ierobežo paturamo zivju skaitu un izmērus (14)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Makšķerēšanas ierobežojumi turpmāk būs ievērojami stingrāki, paredzot samazināt lomā paturamo zivju maksimālo skaitu, kā arī striktāk ierobežojot paturamo zivju izmērus, paredz valdības apstiprinātie “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”.

Noteikumos paredzēts aizliegums slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus un lomu, cemmerēt zivis jeb aizķert ar āķi jebkurā zivs ķermeņa daļā, izņemot muti, atstāt zivis uz ledus pēc makšķerēšanas pabeigšanas, sadalīt vai citādā veidā mainīt zivs veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām nav noteikts svara ierobežojums lomā.

Tāpat paredzēts samazināt makšķerniekam paturēt atļauto strauta foreļu un zušu lomu. Līdz šim varēja paturēt trīs strauta foreles, taču jaunie noteikumi paredz, ka atļauts paturēt vienu strauta foreli. Savukārt paturēt atļauto zušu skaits tiks samazināts no pieciem uz trim. Taču tiks palielināts paturēt atļautā sīgu loma lielums – ja pašlaik var paturēt vienu sīgu, tad pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā būs ļauts paturēt trīs sīgas.

Ar jaunajiem noteikumiem atcelts skaita ierobežojums varavīksnes forelēm, kas nepārstāv vietējo faunu un dabiskajos apstākļos nevairojas.

Tiks mainīts arī vairāku lomā paturamo zivju pieļaujamais garums. Ja līdz šim samu lomā drīkstēja paturēt, ja tā garums sasniedza 50 centimetrus (cm), tad turpmāk tā garumam būs jābūt 60 cm, zutim pieļaujamais garums mainīts no 40 cm uz 50 cm, vēdzelei – no 30 cm uz 35 cm.

Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt strauta foreli, kuras garums ir no 30 cm līdz 40 cm, tad pēc šo noteikumu pieņemšanas lomā drīkstēs paturēt foreles, kas sasniegušas 35 cm.

Mainīti arī alatu un strauta foreļu makšķerēšanas liegumu laiki. Ja līdz šim alatas bija aizliegts paturēt lomā no 16.marta līdz 15.maijam, tad turpmāk to būs aizliegts darīt no 1.februāra līdz 30.aprīlim. Savukārt strauta foreļu liegums, kas kādreiz bija no 1.oktobra līdz 30.novembrim, tagad pagarināts no 1.septembra līdz 30.novembrim.

Ar jaunajiem makšķerēšanas noteikumiem aizliegts makšķerēšanā izmantot ēsmas zivtiņas līdaku lieguma laikā no 1.marta līdz 30.aprīlim.

Jaunie noteikumi arī paredz, ka pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem būs tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja atbilstoši vietējiem apstākļiem ir nepieciešami papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei.

Pašvaldības varēs noteikt stingrākus aizliegumus, piemēram, aizliedzot makšķerēt diennakts tumšajā laikā, noteikt aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā, noteikt aizliegumus, kas nepieciešami zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai u.c.

Ar jaunajiem noteikumiem atļautas zemūdens medības tikai divās publiskajās upēs – Daugavā un Buļļupē -, kā arī 55 publiskajos ezeros.

Zemūdens medības būs atļautas Aijažu un Apguldes ezerā, Baltezerā, Baļotes, Briģenes, Brocēnu, Cieceres, Cirma, Černostes, Demenes ezerā, Dūņezerā, Dziļezerā, Dziļūta ezerā, Dzirnezerā, Feimaņu, Jersikas, Juglas, Juvera, Jūdažu, Kairīšu, Laudera, Lielajā Gusena, Lielajā Kalupes, Lielajā Nabas, Lielajā Subates, Liezēra, Lizdoles, Līlastes, Ludza, Mazajā Kalupes, Mazajā Ludzas, Mazajā Nabas, Mazajā Virānes, Meirānu, Nauļānu, Odzes, Osvas, Pabažu, Pālansu, Pērkonu, Plaužu, Plisūna, Rāceņu, Remtes, Riebiņu, Sasmakas, Sēmes, Skolas ezerā, Sudalezerā, Svētaunes, Taurenes, Ušura, Vārzgūnes, Viesītes, Vilgāles, Zvārtavas un Zvirgzdenes ezerā.

Savukārt šaurspīļu vēžu ieguve būs atļauta Āraišu ezerā, Lielupē, Mazajā Baltezerā. Dzeloņvaigu vēžus varēs ķert Daugavā līdz Rīgas hidroelektrostacijai, Hapaka grāvī, Lielupē, Ķīšezerā, Sausajā Daugavā, Vecdaugavā un Ventā.

Savukārt signālvēžus drīkstēs ķert Primmas ezerā.

Plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā ar 2016.gada 1.februāri.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Cesis visur gar gauju sabaztas zimes gaujas nacionalais parks tas nozimee ka makskeret nedrikst?! Vai ka man tas jasaprot!nafig tad es perku makskeresanas karti! Pagasgad zimes nebija un vissi makskereja peksnji uzbaztas zimes gaujas nacionalais parks!

  2. Kamēr Daugavā liks nelikumīgi tīklus, tikmēr zivju nebūs!!!!!!!!!!!!!

  3. divaini nakti nedrikst makskeret a kad tad vinu prat plauzus kert diena vai
    tas kurs to visu izdomaja ir galigs nejega makskeresana

  4. tad butu uzreiz pateikusi ka nevar iet makskeret idijoti agrak nebija ne kartes ne tik strikti noteikumi visi makskereja kad gribeja un zivju bij pilnas upes pasi sataisa sudus citiem liek ciest un strept kunas

    • agrak govim vareja ielikt aploku gar ezer krastu un tad bij ista cope kad govis visu izbradaja lai pikert zivis bija pietiekosi ar lazdas pagali i 0.4 auklu a tagad nedrikst neko tadu a lai tikt lidz udenim prieksa 10 merti niedru mezs

  5. tad butu uzreiz pateikusi ka nevar iet makskeret idijoti agrak nebija ne kartes ne tik strikti noteikumi visi makskereja kad gribeja un zivju bij pilnas upes pasi sataisa sudus citiem liek ciest un strept kunas

  6. a kuraa ezeraa atlauts zemudens medibas ir 2 meiranu ezeri

  7. Palasiju noteikumus sis tas ok, bet zemudens medibas nav atlautas lielupe, gauja, venta utt. Jau ta zem udens redzamiba slikta, bet aizliedz. Hidra ari pie upes busi malikis, laikam japariet uz tikliem, jo tos var atri nomest un redzmiba udeni netrauce.

  8. jo tălak jo trakak.dara visu lai tik tam cilvecinam mazak tikt debilie eiropas okupantu banda.

  9. un ko tagad nedrikstes likt uz lidaku aket aiz muguru

  10. Bet zivju vairāk nekļūst. Savas dzīves lielāko daļu esmu pavadijis pie Gaujas. Pagājušā gadsimta piesdesmitajos gados Gaujā bija dzīvība. Pat ar parastāko pludiņmakšķeri saķert zivis maltītei nebija grūti. Neatceros, ka kādreiz galīgi tukšā būtu mājās nācis. Tagad upe ir mirusi. Vari stundām ilgi sēdēt krastā, bet pat “plunkšķi” nedzirdēt. No krasta skatoties zivi neieraudzīsi, pat grunduļi izmiruši. Jo vairāk”sargā”, jo mazāk zivju. Jocīgi, bet arīpašus makšķerniekus neredz. Gar krastu nav pat senāk redzētās makšķernieku takas. Jocīgi gan!?!

  11. Tā ir cīņa ar vējdzirnavām don Kihota garā. Laukus indējam uz nebēdu, nezāļu iznīcināšanu un zemes auglības saglabāšanu, līdz ar to dabas un cilvēku veselības uzturēšanu plaši pielietojot agrotehniskos paņēmienus, neizmantojam. Dzīvojam pēc principa – jo vairāk tērējam, jo labāk dzīvosim. Tikai jautājums; kuri tie būs, kas labāk dzīvos. Pilnīgi saprotams bez vajadzības lietotās indes un mākslīgais lauku mēslojums nokļūst strautos, grāvjos, melorācijas sistēmās. Kur tad tai zivtiņai dēties. Un jo lielāka zivtiņa, jo vairāk šo ”veselīgo” vielu tajā. Tā ka ”Labu apetīti”.

  12. Ka tik kaut ko aizliegt, sodīt, likvidēt.

  13. Neesmu biologs, bet vai tad nav pareizāk izķert mazās zivis, jo puse no viņām tāpat neizdzīvos un vairot lielās, jo tās reprodukciju uztaisīs! Līdzīgi kā mednieki savairoja cūkas, lielās nnemedī, bet medī mazos!

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.8
Alūksne -5.0
Daugavpils -5.8
Saldus -3
Liepāja -2.0
Jelgava -7
Ventspils 0.0
Limbaži -5
Madona -5
Rēzekne -4
Draugiem Facebook Twitter Google+