Latvijā
Politika

Jaunie politikā – bukletu un pildspalvu dalītāji? Kā nodrošināt paaudžu maiņu 16

Vasarā partijās notiek jauniešu tikšanās kuplākā skaitā. Nacionālā apvienība parasti rīko piecu dienu semināru Vidzemes pusē, kurā notiek sarunas par politiku “bez izpušķojumiem”.

Kas jums saistās ar vārdu “politika”? – sociālo zinību stundā 9. klašu audzēkņiem lūdzis uzrakstīt skolotājs. Ar baltu krītu lielāko tāfeles daļu noklājuši vārdi – zagļi, krāpšana, melošana… Aptauju cipari rāda jaunu ļaužu zemo līdzdalību politikā, partiju rezervistu soliņi uz atbildīgākajiem amatiem kļūst arvien īsāki vai pat tukši. Kā paši jaunie politiķi vērtē paaudžu maiņu politiskajā laukā, “Mājas Viesis” jautāja lielāko Latvijas partiju gados jaunākajiem līderiem.

Interneta portālos pie rakstiem par jauniešu mazaktīvo piedalīšanos politikā lielākoties parādās kritiski komentāri – viņus vairāk izmanto palīgdarbos par bukletu, karodziņu un pildspalvu dalītājiem, ietekmēt “augšas” ir grūti vai pat neiespējami, partijas nespēj ieinteresēt, jo trūkst spēcīgas ideoloģijas, tās vairāk līdzinās biznesa projektiem utt. Šāda aina jaunos nevilina, tāpēc esot kūtri vēlēšanās, nemaz nerunājot par darbošanos partijās. Ja pavērtē 12. Saeimas deputātu vecumu, redzams, ka sasaukumā patlaban nav neviena jaunieša. Tas ir fakts, jo saskaņā ar Jaunatnes likumu par jaunieti uzskata personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Dažā partijā, piemēram, Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāts Edgars Kols, gan spurojas, ka citur Eiropā pie jaunajiem pieskaita līdz 30 gadu vecumam un mūsējie šā iemesla dēļ zaudē ne mazums Eiropas Savienības piedāvāto iespēju.

Netiek galā ar paaudžu maiņu

Atjaunotās Latvijas visu sasaukumu jaunākais deputāts tika ievēlēts 2010. gadā 10. Saeimā – Jānis Dombrava 22 gadu vecumā. Viņš joprojām skaitās gados jaunākais mūsu parlamentā. Dombrava ienāca reizē ar Nacionālās apvienības veiksmīgo startu, apvienojoties “Visu Latvijai!” un “Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, kad gan nacionālais spārns, gan Saeima guva ievērojamu jaunu un patriotiski noskaņotu politiķu pieplūdumu.

“Labs piemērs, kā jauni politiķi var ienākt Saeimā, taču, lai kaut kas tāds notiktu, vecajiem jānonāk neizbēgamības pozīcijā. Ja nenotiktu šī apvienošanās, viennozīmīgi var teikt, ka “TB”/LNNK pazustu no zemes virsas, jo viņiem bija vajadzīga jauna vitalitāte, lai saglabātu sevi parlamentā,” spriež politologs Filips Rajevskis.

Izvērtējot jaunu politiķu pieplūdumu ilgākā laikā periodā, Rajevskis secina, ka neviena no lielajām partijām nav normāli pārdzīvojusi paaudžu maiņu. Šī problēma sākusies jau ar “Latvijas ceļu” un turpinājusies ar vēlāko Tautas partiju, tagad tas pats esot vērojams “Vienotībā” – viņš nosauc piemērus, kas parādot, ka trūkst jaunu politiķu, kas pārņem varu partijas iekšienē un spēj to noturēt. “Kā tas notiek vecās demokrātijas valstīs Eiropā, kur Lielbritānijā savā laikā Džons Meidžors zaudēja Konservatīvās partijas vēlēšanās, taču tas nenozīmēja, ka partija izzuda, pēc kāda laika tā parādījās ar Deividu Kameronu,” skaidro politologs.

Kā liecina pieredze, varas maiņa lielākoties nenotiek ar “baltiem cimdiem”. Vācijā savulaik ietekmīgo līderi Helmūtu Kolu diezgan brutāli pabīdījusi pie malas paša politiskā audzēkne Angela Merkele. Tam jānotiek kā dabiskam procesam, ka savu vietu politiķis izkaro un vecos noliek pie vietas, norāda Rajevskis. Tiesa, ir gadījumi, kad to ir grūti izdarīt, un Rajevskis nosauc “Vienotību”, kuras līdere Solvita Āboltiņa jau agrīnajā stadijā darījusi visu, lai iznīcinātu jebkuru, kurš varētu ar viņu pacīnīties par amatu. “Var jau būt, ka vainīgi nav tikai partiju līderi, iespējams, ka paši konkurenti bijuši švaki,” piebilst politologs.

Galerijas nosaukums


Jaunajiem Saeimā jābūt

Pēc septiņiem darba gadiem Saeimā J. Dombravam nav šaubu, ka tajā noteikti jādarbojas arī jauniem ļaudīm: “Viņi labāk spēj saprast sava vecuma cilvēku problēmas, vēlmes, intereses, tāpēc šādai pārstāvniecībai jābūt. Vecāka gadagājuma ļaudīm grūtāk izprast jautājumus, kas tuvāki jauniešiem, – bezdarbu, ģimenes jautājumus u. c.” Vēl jaunos, kā novērojis Dombrava, raksturo lielāka enerģija un vēlme daudz ko paveikt, nevis atsēdēt laiku līdz pensijai.

No paša pieredzes varot teikt, ka sākotnējā posmā vairāk un aktīvāk ir jāmācās, lai panāktu gados vecākos kolēģus, taču kādā brīdī zināšanu un pieredzes līmenis izlīdzinās un vecumam vairs nav izšķirošas nozīmes – jaunietim citreiz uzkrāta pat lielāka bagāža nekā slinkākam pusmūža tautas kalpam. Jauniem un aktīviem ļaudīm grūtāk samierināties, ka Saeimas vai Ministru kabineta vairākums neatbalsta labas un sabiedrībai noderīgas lietas. Dombrava pastāsta par vienu no savām pirmajām iniciatīvām, kad rosinājis, lai visi valsts un pašvaldības finanšu līdzekļi glabātos Valsts kasē, nevis privātās bankās, tā novēršot risku tos pazaudēt. “Iniciatīva tika noraidīta, jo bankas lobijs izrādījās spēcīgāks un citas politiskās partijas labprātāk ieklausījās bankas, nevis veselā saprāta interesēs. Šī kārtība joprojām pastāv, un diemžēl ir bijuši gadījumi, kad atsevišķas iestādes līdzekļus ir zaudējušas,” viņš paskaidro.

Par katru jautājumu notiekot diezgan liela cīņa, taču pats nepatīkamākais, ka labas idejas tiek noraktas arī tikai partiju politiskās konkurences un greizsirdības dēļ.

Vēl kāds piemērs, kas liecina, ka NA biedriem pastāv izredzes tikt atbildīgos posteņos pat oficiālajā jaunieša vecumā, ir tās ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts. Amatā nonācis pirms divarpus gadiem, kad pašam bija nepilni 23 gadi. Politika interesējusi kopš pusaudža vecuma, sasniedzot pilngadību, nolēmis, kas tas būs viņa dzīves ceļš. Paša pārliecībai vislabāk atbildusi “Visu Latvijai!”, sācis ar Mārupes nodaļas izveidošanu, kam sekojis veiksmīgs starts divās pēdējās pašvaldību vēlēšanās, tāpat uzņēmies lielāku pasākumu rīkošanu NA jauniešu organizācijā, kā loģisks un dabisks turpinājums nācis ģenerālsekretāra amats. “Jaunietim, kam vēl trūkst pieredzes, jāparāda lielāka aktivitāte, taču partija nevienam neliek šķēršļus – ja ir talants un spējas, nav svarīgi, cik gadu, un nav jau nemaz tik daudz cilvēku, kas kaut ko brīvprātīgi dara un spēj līdz galam novadīt lietas,” viņš piebilst un norāda, ka apvienības valdes sastāvs arī liecina par pozitīvu paaudžu maiņu – aktīvā kodola lielu daļu veido tieši jaunieši.

Savukārt pašvaldību vēlēšanās no NA sarakstiem ievēlēti 14 jaunieši vecumā līdz 30 gadiem.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2


Par spīti “skuju takai”

“Vienotības” pašvaldību vēlēšanu saraksts Rīgā rādīja, ka šoreiz vārti jauniem pavērti plašāk nekā parasti – sarakstā bija iekļauti 13 jaunieši. “No tiem gan neviens netika ievēlēts, taču daudzi pakāpās augstākās vietās, pat līdz septītajai pozīcijai,” stāsta 24 gadus vecais Edmunds Jurevics, “Vienotības” Jaunatnes organizācijas vadītājs kopš pagājušā gada novembra, kurš arī pats piedalījies vēlēšanās un no sarakstā pēdējās, 63., pozīcijas pacēlies līdz 12. vietai.

Politikai viņš pievērsies vectēva Indriķa iespaidā, kurš vienmēr sekojis līdzi svarīgiem notikumiem valstī un jaunumus pārrunājis ar mazdēlu. Karjeru sācis līdzās Valdim Zatleram kā viens no Reformu partijas dibinātājiem, vēlāk pievienojies “Vienotībai” – partijai, kas visvairāk atbildusi viņa izpratnei par to, kā jādarbojas valstij. Strādājis par Saeimas deputāta Viļņa Ķirša palīgu, patlaban pilda frakcijas referenta pienākumus Rīgas domē.

“Tas bija mūsu – Jaunatnes organizācijas – uzstādījums, ka uz pašvaldības vēlēšanām vairāk vajag sarakstos iekļaut jauniešus, jo viņi paši to vēlas un sabiedrība prasa.” Neesot atturējušas runas par “Vienotības” aiziešanu “pa skuju taku”, tieši otrādi – tās nākušas par labu kopējam noskaņojumam un devušas lielāku spītu cīnīties. “Pretēji prognozēm, ka Rīgā “Vienotību” neievēlēs, mēs tur iekļuvām,” nosaka Jurevics un piebilst – arī pēc pieticīgā rezultāta dezertieru neesot.

Politologs F. Rajevskis “Vienotības” Rīgas saraksta veidošanas pieredzi nosauc par “interesantu fenomenu”, kas pārbaudījis cilvēciskās īpašības, vai kandidāts ir lietas koks un liekams sarakstā arī nākamreiz, vai uz kampaņu daudz neiespringst un turpmāk nav izmantojams.

Pirmsvēlēšanu laiks ļāvis pārliecināties par jauniešu stiprajām pusēm. “Divi jauno bonusi: labākas prasmes lietot sociālos tīklus, kur viņi jūtas kā zivs ūdenī un caur tiem gūst lielu atbalstu, kā arī gatavība iet ielās un runāt ar cilvēkiem Bieriņos, Berģos, Mangaļsalā u. c.,” stāsta “Vienotības” jauniešu vadītājs. Tieši jaunie rosinājuši tradicionālo telšu vietā ar bukletu un pildspalvu dalīšanu doties pie vēlētājiem un viņus uzrunāt. Par jauniešu “desantu” bijusi pārsteigta kāda kundze Mangaļsalā – kopš 1990. gada vēlēšanām, kad kandidēja LTF, pie viņiem neviens pirms vēlēšanām neesot ciemojies.

Līdzīgi kā liela daļa Latvijas sabiedrības arī “Vienotības” jaunie ne vienmēr izprotot un neesot līdz galam apmierināti ar daudziem partijas iepriekšējiem lēmumiem. Pēdējos divus gadus viņi savu atšķirīgo viedokli paužot atklātībā domes sēdēs, taču tas gan nenozīmē, ka vienmēr tiek sadzirdēti. “Vienotības” valdē nav neviena jauniešu pārstāvja, toties domes priekšsēdētāja vietniece ievēlēta no jauno rindām, gados jauni biedri darbojas arī komisijās.

Arī jauns var būt blēdis

Ar veiksmīgu startu divās pašvaldību vēlēšanās kā Latvijā pats jaunākais novada domes vadītājs var lepoties Harijs Rokpelnis no Mazsalacas, šajās vēlēšanās viņam pievienojies Krimuldas novada jaunais vadītājs Linards Kumskis – abiem šogad aprit apaļi 30 gadi.

Harijam ceļš līdz priekšsēdētāja krēslam sācies ar bijušā vadītāja “ēnošanu”, kad jau vidusskolā sapratis, ka pašvaldības darbs piesaista. Izstudējis Rīgā, atgriezies novadā, dabūjis darbu Tūrisma informācijas un uzņēmējdarbības atbalsta centrā un trīs gadu laikā gan tiešajā darbā, gan uzņemoties dažādus pienākumus ārpus tā, ieguvis lielāku atpazīstamību, lai jau varētu startēt vēlēšanās. Uzaicinot sarakstā jaunos un piepalīdzot gados vecākiem biedriem, gājuši uz visu banku. Mazā pašvaldībā vērtē pēc darbiem, arī vietējos mīl vairāk nekā ienācējus. Jaunības plusi un mīnusi parādījušies pēc ievēlēšanas, kad darbos “uz āru” šķita, ka jaunam cilvēkam vienas otras durvis paveras vairāk vaļā, toties pašvaldībā gan nereti viņu neņēma par pilnu – kā tad nu puika te tagad riktēs! Pieredzes trūkuma dēļ jaunais novada vadītājs vienā otrā reizē paņēmis par stingru un pāršāvis pār strīpu komunikācijā ar iestādēm, taču pa četriem gadiem tā iegūta pietiekami un viņš joprojām ir jauns un enerģijas pilns.

Pirms pāris gadiem Rokpelnis iestājies partijā – viņa izvēle kritusi uz pašvaldību vadītāju vidū populārāko politisko spēku – Latvijas Zemnieku savienību (LZS). Piederība lielai partijai noderot, arī informācijas pieeja neesot mazsvarīga. Vai stūrēs tālāk uz lielo politiku, vēl pāragri spriest, skatīsimies, nosaka jaunais politiķis. Viņš nepiekrīt sauklim, ka politikā jānāk jauniešiem, jo arī gados jauns cilvēks var būt krāpnieks.

Runājot par Rokpeļņa izvēlēto LZS, politologs F. Rajevskis lieto apzīmējumu “vecišķa organizācija”. Statistika rāda, ka jaunu biedru skaits partijā ir viena desmitā daļa no kopējā apjoma, kas zemāks nekā citām partijām ar 15 līdz 20%.

Ģenerālsekretārs Artūrs Graudiņš sauc to par stereotipu: “Zemnieku savienības vidējais biedru vecums ar katru gadu samazinās, pēdējos pāris gados partijā stājas aizvien vairāk cilvēku vecumā no 30 līdz 50 gadiem.” Varot par piemēru minēt sevi, kā gados jaunam biedram iespējams pakāpties partijas hierarhijā. Pēc Latvijas Universitātes beigšanas strādājis Aizsardzības ministrijā, darbs interesants, tomēr kā politologam bijusi liela interese un vēlme ne tikai caur avīžu slejām sekot līdzi politiskajiem procesiem, bet pašam ar savām acīm no iekšienes iepazīt lielo politiku. 24 gadu vecumā stājies LZS kā partijā, kas izturējusi laika pārbaudi un kuras patiesais spēks slēpjoties Latvijas reģionos. “Zaļo gurķi” uzņēmuši, pēc gada viņš kļuvis par nodaļas vadītāju un vēl pēc gada – par partijas ģenerālsekretāru. Arī tagadējā Jaunatnes nodaļas vadītāja un valdes locekļa Reiņa Uzulnieka piemērs apliecinot, ka jaunam cilvēkam pastāv karjeras iespējas viņu partijā – pirms pāris gadiem viņš kļuvis par Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru, tāpat vēl viens valdes loceklis – Edgars Putra – īsā laikā pēc iestāšanās partijā uzaicināts Ekonomikas ministrijā par parlamentāro sekretāru, tagad tādu pašu posteni viņš ieņem Finanšu ministrijā.

Jautāts, vai jaunie ļaudis neprasa “vecajiem” paskaidrojumu Latvijas oligarhu lietā, kas met garu ēnu uz partiju, viņš atbild īsi: “Jā, protams, arī “oligarhu” jautājums partijas iekšienē ir pārcilāts.”

Vajadzīgs kalpošanas gēns

Zemsaviešu sabiedrotajiem Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) – Latvijas Zaļajai partijai – cita pieredze, jo pirms septiņiem gadiem “oligarhu kapu svētki” krietni paretinājuši jauno rindas. Partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars atceras, ka daudzi izstājušies, arī vecāku mudināti, jo nav varējuši paskaidrot, ko dara oligarhu partijā. Tagad esot citādi, jauniešiem partijā tiek izskaidrotas politiskās metodes, analizēta mediju politika ar aicinājumu domāt līdzi! Tiesa, koalīcijā ar LZS, kuras vidējais biedrs ir pietiekami konservatīvs Ulmaņlaika vērtību piekritējs, savu viedokli bieži vien ir grūtāk aizstāvēt, tāpēc LZP centīgi audzē biedru skaitu, lai kļūtu pilnīgi patstāvīga organizācija.

Pats Tavars ar savu piemēru apliecina, ka jaunam cilvēkam ir iespējama karjera arī LZP. Iestājies partijā 24 gados, kad vēl bija iesaistījies privātuzņēmējdarbībā, pēc pāris gadiem ievēlēts domē, aktīvi strādājis organizācijā, pirms septiņiem gadiem viņam uzticēta partijas vadība. Pirms pāris gadiem privātbiznesu nolicis malā, lai visu enerģiju veltītu partijas vadībai un parlamentārā sekretāra darbam – sākotnēji VARAM, tagad – Satiksmes ministrijā.

Par jaunās paaudzes spējām darboties partijā viņam šaubu nav. “Esmu pat pārsteigts par jauno biedru augsto kompetences un spriestspējas līmeni un redzu viņos potenciālu!”

Uz jautājumu, kas jaunos ļaudis lielākoties attur no darbošanās politikā, politologs F. Rajevskis nosauc ne jau negācijas sabiedrībā, bet problēmas, kas var rasties, pametot labu darbu profesijā, kā arī publicitāti, kas neizbēgami nāk līdzi politiskai personai. “Var gadīties, ka cilvēkam jāziedo sava karjera uz politikas altāra, un pēc laika viņš zaudē profesionālās iemaņas, ko nevar kompensēt, palielinot divreiz algu Saeimā. Lai darbotos politikā, jāpiemīt arī kalpošanas gēnam.”

LA.lv