Ekonomika

Elektrības cenu lēcienu tūkstošiem mājsaimniecību plāno atlikt uz gadu. LDDK kritizē 16

Foto – LETA

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nolūkā atbalstīt energointensīvos uzņēmumus paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, varētu stāties spēkā 2018.gadā, nevis 2017.gadā, kā plānots iepriekš.

Šāda vienošanās esot panākta starp koalīcijas partneriem, tāpēc šo likumprojektu nelūgs izslēgt no budžeta paketes.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma aicināt neskatīt šo likumprojektu kopā ar citiem ar nākamā gada budžeta projektu saistītiem likumprojektiem, tomēr šonedēļ savu lēmumu mainīja. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka (ZZS) aģentūrai BNS apliecināja, ka deputāti mainīja savu lēmumu, jo šajā jautājumā panākts kompromiss, proti, likuma izmaiņas stāsies spēkā 2018.gadā.

Arī Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (“Vienotība”) aģentūrai BNS sacīja, ka koalīcija vienojusies par to, ka izmaiņas stāsies spēkā 2018.gadā. Šādu priekšlikumu likumprojektam uz otro lasījumu iesniegšot EM.

Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (NA) aģentūrai BNS teica, ka šajā jautājumā liela loma bija partiju “ultimātiem”. Proti, “Vienotībai” esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un Nacionālajai apvienībai, lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš akcentēja, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.

Kā jau ziņots iepriekš, Saeima pirmdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja minētos grozījumus.

Likumprojekts ir saistīts ar nākamā gada budžetu, un šī ir viena no iecerēm, par kuru politiķiem bija atšķirīgi viedokļi. Iepriekš arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputātu vidū raisījās plašas diskusijas un tika pausti arī kritiski viedokļi par šo priekšlikumu, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija plānojusi aicināt šo likumprojektu izslēgt no budžeta paketes.

Tikmēr EM norādījusi, ka līdz ar elektroenerģijas OIK diferencēšanu elektroenerģijas izmaksas pieaugs aptuveni 390 000 mājsaimniecību, savukārt 650 000 – saruks.

Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās, kur daļu komponentes apmēra noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu – fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV pieslēgumu mājsaimniecībām (līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.

Jau vēstīts, ka maksājuma summu veido: maksa par elektroenerģiju, pārvades un sadales tīkla pakalpojumiem, obligātā iepirkuma komponentes, PVN.

LDDK: koalīcija parāda nevēlēšanos īstenot reformas

Saistītie raksti

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) jau patlaban ir milzīga problēma un, atliekot tās maksājumu reformu par gadu, koalīcija parāda nevēlēšanos veikt reformas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa uzsvēra, ka tas samazinās industrijas uzņēmumiem iespējas investēt un nodrošināt algu pieaugumu. Šāds koalīcijas lēmums kopumā esot bēdīgs solis.

Pēc Meņģelsones teiktā, šī bija pārdomāta un vajadzīga reforma, ņemot vērā, ka OIK Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē jau šodien, tāpēc tās atlikšana parāda nevēlēšanos īstenot reformas.

LDDK vadītāja pauda, ka patlaban OIK slogs lielajiem ražotājiem ir nesamērīgi liels – tie, kuri attīsta rūpniecību un vairāk ražo, arī lielāko daļu šo izmaksu sedz.

LA.lv