Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. marts, 2013
Drukāt

Jaunie veiksmīgi kooperējas brokoļu audzēšanā


Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Ilūkstes novada Bebrenes pagastā 2012. gada pavasarī dibinātās divu jauno lauksaimnieku saimniecības – Mārtiņa Boguša z/s “Apiņi” un Arņa Kuckāja z/s “Dimanti” – divu iemeslu dēļ kļuvušas par veiksmīgu kooperācijas piemēru Latvijā.

Pirmkārt, izmantojot Skotijā iegūto pieredzi, kur abi strādājuši specializētajā brokoļu un ziedkāpostu audzēšanas saimniecībā, otrkārt, pa abiem kopā saņemot 100 000 eiro no Lauku attīstības programmas pasākuma “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”.

“Es Skotijā nostrādāju septiņas sezonas, Arnis – vienu,” stāsta Mārtiņš. “Ieguvu ne tikai brokoļu un ziedkāpostu audzētāja pieredzi, bet arī darbu vadītāja pieredzi, jo es tur kļuvu par atbildīgo personu – manā ziņā bija viss ražošanas process, sākot ar pavasara darbiem un beidzot ar ražas novākšanu. Es jau zināju, ka atgriezīšos Latvijā un sākšu veidot pats savu saimniecību, tāpēc, vēl būdams Skotijā, sāku meklēt sadarbības partneri. Izvēle krita uz Arni, ar ko savulaik biju mācījies vienā skolā un vienā klasē. Skotijā mēs kopā nostrādājām vienu sezonu – ar domu, ka atgriezīsimies, iekrājuši gan labu pieredzi, gan arī naudu savas saimniekošanas uzsākšanai.”

Protams, ar Skotijā nopelnīto vien nepietika, tāpēc Mārtiņš un Arnis 2012. gadā īstenoja kopēju projektu. Katrs par savu daļu – 50 000 eiro no 100 000 atbalsta jaunajiem lauksaimniekiem – iegādājās jaunu tehniku. Mārtiņš tika pie traktora, maiņvērsēja arkla un kompaktora, Arnis – traktora un dobju veidotāja.

“Kooperācija vajadzīga, jo mums katram atsevišķi nav pa spēkam iegādāties visu nepieciešamo tehniku,” skaidro Arnis. “Tagad īstenojam otru kopējo projektu, lai iegūtu Eiropas atbalstu saimniecības modernizācijai. Es par šo atbalstu pirkšu sūkni un laistīšanas iekārtu, Mārtiņš – dēstu stādāmo mašīnu, graudu sējmašīnu un miglotāju. Ja nebūtu atbalsta, mēs nekad nevarētu tikt pie brokoļu un ziedkāpostu audzēšanai nepieciešamās jaunās tehnikas. Turklāt ar dārzeņiem vien ir riskanti – kā blakus nozari attīstīsim arī graudkopību.”

Jaunie saimnieki gan tūliņ piebilst, ka Eiropas atbalsta visam nepietiks un nāksies maksāt arī no savas iekrātās naudas. No kopējās atbalsta summas pašiem būs jāsedz aptuveni 20 procenti – Arnis savu daļu apņēmies nomaksāt trīs gados, Mārtiņš – piecos.

Savā saimniecībā Mārtiņš pirmo pieredzi ieguvis jau pagājušajā gadā, kad brokoļus audzēja pushektāra platībā. Šogad katrā saimniecībā dārzeņu kultūras aizņems aptuveni sešus hektārus. Mārtiņš papildus vēl iesēs 20 hektārus vasaras kviešu, Arnis – piecus līdz septiņus hektārus kviešu.

“Mums nereti jautā, kāpēc izvēlējāmies brokoļus, ko Latvijā audzē maz. Atbilde – šis ziedkāpostu paveids izceļas ar augstu uzturvērtību, satur vairāk C vitamīna, kalcija, fosfora, karotīna,” tā Mārtiņš.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+