×
Mobilā versija
+9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
29. septembris, 2015
Drukāt

Vai Latvijas zinātne ir apbērēta? (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Valdis Kampars, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadītājs

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš intervijā LNT pasludināja, ka Latvijā zinātne šovasar tikusi apbērēta – finansējums zinātnei tiek samazināts un no Latvijas turpina aizbraukt jaunie zinātnieki. Vai citu pētnieku skats uz nozari ir tikpat drūms?

 

Valdis Kampars, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadītājs: “Lielākā problēma ir tā, ka visu laiku centāmies attīstīt zinātnes materiālo bāzi. Lielā mērā, izmantojot struktūrfondus, tas arī izdevās, bet sāka veidoties situācija, ka nav cilvēku, kuri ar to bāzi strādātu. Tā ir liela traģēdija, ka nespējam vienlaikus nodrošināt infrastruktūru, iekārtas un darbiniekus. Valstij jāpilda to, kas reiz solīts, piemēram, jāpiešķir zinātnei attiecīgi procenti no IKP. Kas šobrīd vēl motivē darboties zinātnē? Daļai pētnieku, īpaši studentiem, tā ir lielā zinātkāre. Viņi grib izstrādāt zinātniskos darbus, sevišķi neinteresējoties par saņemto atalgojumu. Taču tas ir tikai uz mirkli, kamēr viņiem nav ģimenes. Otrs, kas mūs uztur, ir pensijas! Izveidojusies situācija, ka mums ir vecā gadagājuma personāls un pavisam jaunie. Pēdējie nevar saņemt pensiju, bet vecajiem pensiju piemaksas ir neatsveramas.”

 

Foto - LETAFoto - LETA

Raimonds Valters, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs: “Visi zinātnieki nomiruši nav, bet spējīgie un talantīgie cenšas braukt uz tām valstīm, kur apgrozās lielāka nauda. Latvijas budžets ir tāds, kāds ir, – jāuzlabo dzimstība, jāatgriež aizbraukušie, kopprodukts jāpalielina. Uzlabosies šīs lietas, varbūt pieaugs budžets un iedalīs vairāk zinātnei. Zinātniekiem jaunībā ir liela interese par savu priekšmetu, interese par to, ko pēta. Gandrīz visi mani labākie studenti strādā Organiskās sintēzes institūtā. Tā ir Kalviņa kompetence, lai viņi saņemtu cilvēka cienīgas algas. Institūts par ES naudu sagādājis unikālas iekārtas, bet vajag, lai ar tām strādā. Kolēģe teica, ka strādā Itālijā, kur sapelna naudu, tad atgriežas Latvijā. Kad nauda beidzas, atkal dodas uz Itāliju. Tāda ir situācija.”

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Jānis Kloviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors: “Nākamā gada situācija ir ļoti drūma, ņemot vērā, ka solītie struktūrfondi kavēsies. Daļai zinātnieku nāksies uz laiku pārtraukt pētījumus vai strādāt nepilnu laiku. Zinot Latvijas zinātnes finansējuma struktūru, kuru ap 60 – 70% sastāda struktūrfondu nauda, neizbēgami, tiem beidzoties, būs lielas problēmas. Tāpēc balanss starp valsts finansējumu un struktūrfondiem ir ļoti svarīgs. Visvairāk zaudējam ar talantīgo un jauno cilvēku aizbraukšanu. Viņi negaida, kad parādīsies nauda, bet aizbrauc tur, kur ir stabilitāte. Valsts finansējums nepieciešams zināšanu radīšanai, bet Eiropas nauda – zināšanu praktiskai pielietošanai. Kamēr politiskā griba nebūs tāda, ka jāattīstās ilgtermiņā, tikmēr būs problēmas. Tomēr daudziem te gribas strādāt, un te ir viss, lai varētu strādāt. Varbūt tāpēc daļa piecieš šo nestabilitāti.”

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Juris Borzovs, LU Datorikas fakultātes dekāns: “Situācija, kad zinātniekiem jāstrādā no projekta uz projektu, ir absolūti nenormāla. Projektā jāpasaka, kādi būs rezultāti, bet tas ir absurds, jo pētījums domāts, lai uzzinātu ko tādu, kas iepriekš nav zināms. Kā es varu šodien pateikt, ko es būšu pēc gada uzzinājis? Varbūt nebūs paveicies un neko nebūšu uzzinājis. Tāpēc nepieciešams valsts finansējums tam laikam, kad nekā cita nav. Sports, Dziesmu svētki ir svarīgi, bet par zinātni jau retais zina, ko tie “olgalvainie” dara. Zinātnei vajadzīgi apmēram 10 miljoni eiro gadā. Tad, kad mums jābūvē bibliotēkas vai tilti, tad aiziet simtiem miljonu. Aizsardzībai naudu vajag, tāpēc nekas pozitīvs tuvākajos gados nav gaidāms. Domāju, ka arvien vairāk brauks prom, un uzskatu, ka pareizi darīs! Ko citu lai dara? Skumji!”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Cik jauno zinātnieku ir aizbraukuši? Kur ir skaitļi un fakti? Vai tikai kārtējā žurnālistu vāvuļošana, lai
    uzkurinātu sabiedrībā iemīļoto negatīvisma kampaņu, kam labprāt piebalso pensionētie profesori. Bet jaunajiem pētniekiem viņi savas iesildītās vietas vis nedod, laikam jau skaitās neaizvietojami. Kalviņš lielu troksni pasaulē ar to savu mildronātu uztaisīja, bet izrādās, ka tas ir arī dopings un sportisti to lietot nedrīkst (tātad līdz galam nav izpētīts tā pielietojums!). Vai visās zinātnes problēmās vainīgs tikai naudas trūkums? IZ ministrijā par zinātni neko nedzird, tur no rīta līdz vakaram runā vienīgi par skolotāju algām. Domāju, ka valdībā vispār nav kompetentu cilvēku, kas varētu sakarīgi virzīt pētniecības darbu valstī.

  2. Aptaujātie pētnieki pauž lielu pesimismu par Latvijas zinātni. Par ES fondu naudu esot sagādāta bāze pētniecībai, bet neesot, kas uz tām iekārtām strādā. Domāju, ka pie teikšanas vairāk jālaiž jaunie pētnieki,
    jo arī institūtu vadošos amatos ir pārāk daudz veco, pensionēto kadru. Un vispār pētniecība Latvijas zinātnē ir jāpagriež lietišķās pētniecības virzienā, jo tas dod iespēju arī ne tikai pētīt, bet arī pelnīt.
    Mums ir lieli koksnes un kūdras krājumi, kur zinātnei ir ļoti lielas iespējas strādāt pie jauniem produkcijas veidiem ar augstu pievienoto vērtību, izmantojot šīs izejvielas. Mums ir pat tādi derīgie izrakteņi, kā augstvērtīga dzelzsrūda, kas ir jau apzināta un izpētīta pagājušā gs., tikai nav uzņēmīgu cilvēku ne zinātnē, ne valdībā, kas sāktu apgūt šīs bagātības. Kad paprasa zinātniekiem, tad parasti pretī dveš tas pats pesimisms: tas ir ļoti dārgi, tā ir tāla perspektīva, šodien tas nav izdevīgi, tas jautājums nav juridiski sakārtots, utt. Var tikai apbrīnot to izdomu, lai nekā nedarītu, bet tikai prasītu naudu no valsts! Starp citu, varu piedāvāt variantu, kā tikt pie šīs ŗūdas par pāris desmitiem miljonu eiro, tikai vai kādam tas interesēs?
    un radītu jaunas nozares, jaunas darbavietas un

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+