Valdis Kampars, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadītājs
Valdis Kampars, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadītājs
Foto – LETA

Vai Latvijas zinātne ir apbērēta? 3

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš intervijā LNT pasludināja, ka Latvijā zinātne šovasar tikusi apbērēta – finansējums zinātnei tiek samazināts un no Latvijas turpina aizbraukt jaunie zinātnieki. Vai citu pētnieku skats uz nozari ir tikpat drūms?

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Valdis Kampars, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadītājs: “Lielākā problēma ir tā, ka visu laiku centāmies attīstīt zinātnes materiālo bāzi. Lielā mērā, izmantojot struktūrfondus, tas arī izdevās, bet sāka veidoties situācija, ka nav cilvēku, kuri ar to bāzi strādātu. Tā ir liela traģēdija, ka nespējam vienlaikus nodrošināt infrastruktūru, iekārtas un darbiniekus. Valstij jāpilda to, kas reiz solīts, piemēram, jāpiešķir zinātnei attiecīgi procenti no IKP. Kas šobrīd vēl motivē darboties zinātnē? Daļai pētnieku, īpaši studentiem, tā ir lielā zinātkāre. Viņi grib izstrādāt zinātniskos darbus, sevišķi neinteresējoties par saņemto atalgojumu. Taču tas ir tikai uz mirkli, kamēr viņiem nav ģimenes. Otrs, kas mūs uztur, ir pensijas! Izveidojusies situācija, ka mums ir vecā gadagājuma personāls un pavisam jaunie. Pēdējie nevar saņemt pensiju, bet vecajiem pensiju piemaksas ir neatsveramas.”

Foto – LETA
CITI ŠOBRĪD LASA

Raimonds Valters, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs: “Visi zinātnieki nomiruši nav, bet spējīgie un talantīgie cenšas braukt uz tām valstīm, kur apgrozās lielāka nauda. Latvijas budžets ir tāds, kāds ir, – jāuzlabo dzimstība, jāatgriež aizbraukušie, kopprodukts jāpalielina. Uzlabosies šīs lietas, varbūt pieaugs budžets un iedalīs vairāk zinātnei. Zinātniekiem jaunībā ir liela interese par savu priekšmetu, interese par to, ko pēta. Gandrīz visi mani labākie studenti strādā Organiskās sintēzes institūtā. Tā ir Kalviņa kompetence, lai viņi saņemtu cilvēka cienīgas algas. Institūts par ES naudu sagādājis unikālas iekārtas, bet vajag, lai ar tām strādā. Kolēģe teica, ka strādā Itālijā, kur sapelna naudu, tad atgriežas Latvijā. Kad nauda beidzas, atkal dodas uz Itāliju. Tāda ir situācija.”

Foto – LETA

Jānis Kloviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors: “Nākamā gada situācija ir ļoti drūma, ņemot vērā, ka solītie struktūrfondi kavēsies. Daļai zinātnieku nāksies uz laiku pārtraukt pētījumus vai strādāt nepilnu laiku. Zinot Latvijas zinātnes finansējuma struktūru, kuru ap 60 – 70% sastāda struktūrfondu nauda, neizbēgami, tiem beidzoties, būs lielas problēmas. Tāpēc balanss starp valsts finansējumu un struktūrfondiem ir ļoti svarīgs. Visvairāk zaudējam ar talantīgo un jauno cilvēku aizbraukšanu. Viņi negaida, kad parādīsies nauda, bet aizbrauc tur, kur ir stabilitāte. Valsts finansējums nepieciešams zināšanu radīšanai, bet Eiropas nauda – zināšanu praktiskai pielietošanai. Kamēr politiskā griba nebūs tāda, ka jāattīstās ilgtermiņā, tikmēr būs problēmas. Tomēr daudziem te gribas strādāt, un te ir viss, lai varētu strādāt. Varbūt tāpēc daļa piecieš šo nestabilitāti.”

Foto – LETA

Juris Borzovs, LU Datorikas fakultātes dekāns: “Situācija, kad zinātniekiem jāstrādā no projekta uz projektu, ir absolūti nenormāla. Projektā jāpasaka, kādi būs rezultāti, bet tas ir absurds, jo pētījums domāts, lai uzzinātu ko tādu, kas iepriekš nav zināms. Kā es varu šodien pateikt, ko es būšu pēc gada uzzinājis? Varbūt nebūs paveicies un neko nebūšu uzzinājis. Tāpēc nepieciešams valsts finansējums tam laikam, kad nekā cita nav. Sports, Dziesmu svētki ir svarīgi, bet par zinātni jau retais zina, ko tie “olgalvainie” dara. Zinātnei vajadzīgi apmēram 10 miljoni eiro gadā. Tad, kad mums jābūvē bibliotēkas vai tilti, tad aiziet simtiem miljonu. Aizsardzībai naudu vajag, tāpēc nekas pozitīvs tuvākajos gados nav gaidāms. Domāju, ka arvien vairāk brauks prom, un uzskatu, ka pareizi darīs! Ko citu lai dara? Skumji!”