Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. septembris, 2015
Drukāt

Vai Latvijas zinātne ir apbērēta? (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Valdis Kampars, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadītājs

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš intervijā LNT pasludināja, ka Latvijā zinātne šovasar tikusi apbērēta – finansējums zinātnei tiek samazināts un no Latvijas turpina aizbraukt jaunie zinātnieki. Vai citu pētnieku skats uz nozari ir tikpat drūms?

 

Valdis Kampars, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadītājs: “Lielākā problēma ir tā, ka visu laiku centāmies attīstīt zinātnes materiālo bāzi. Lielā mērā, izmantojot struktūrfondus, tas arī izdevās, bet sāka veidoties situācija, ka nav cilvēku, kuri ar to bāzi strādātu. Tā ir liela traģēdija, ka nespējam vienlaikus nodrošināt infrastruktūru, iekārtas un darbiniekus. Valstij jāpilda to, kas reiz solīts, piemēram, jāpiešķir zinātnei attiecīgi procenti no IKP. Kas šobrīd vēl motivē darboties zinātnē? Daļai pētnieku, īpaši studentiem, tā ir lielā zinātkāre. Viņi grib izstrādāt zinātniskos darbus, sevišķi neinteresējoties par saņemto atalgojumu. Taču tas ir tikai uz mirkli, kamēr viņiem nav ģimenes. Otrs, kas mūs uztur, ir pensijas! Izveidojusies situācija, ka mums ir vecā gadagājuma personāls un pavisam jaunie. Pēdējie nevar saņemt pensiju, bet vecajiem pensiju piemaksas ir neatsveramas.”

 

Foto - LETAFoto - LETA

Raimonds Valters, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs: “Visi zinātnieki nomiruši nav, bet spējīgie un talantīgie cenšas braukt uz tām valstīm, kur apgrozās lielāka nauda. Latvijas budžets ir tāds, kāds ir, – jāuzlabo dzimstība, jāatgriež aizbraukušie, kopprodukts jāpalielina. Uzlabosies šīs lietas, varbūt pieaugs budžets un iedalīs vairāk zinātnei. Zinātniekiem jaunībā ir liela interese par savu priekšmetu, interese par to, ko pēta. Gandrīz visi mani labākie studenti strādā Organiskās sintēzes institūtā. Tā ir Kalviņa kompetence, lai viņi saņemtu cilvēka cienīgas algas. Institūts par ES naudu sagādājis unikālas iekārtas, bet vajag, lai ar tām strādā. Kolēģe teica, ka strādā Itālijā, kur sapelna naudu, tad atgriežas Latvijā. Kad nauda beidzas, atkal dodas uz Itāliju. Tāda ir situācija.”

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Jānis Kloviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors: “Nākamā gada situācija ir ļoti drūma, ņemot vērā, ka solītie struktūrfondi kavēsies. Daļai zinātnieku nāksies uz laiku pārtraukt pētījumus vai strādāt nepilnu laiku. Zinot Latvijas zinātnes finansējuma struktūru, kuru ap 60 – 70% sastāda struktūrfondu nauda, neizbēgami, tiem beidzoties, būs lielas problēmas. Tāpēc balanss starp valsts finansējumu un struktūrfondiem ir ļoti svarīgs. Visvairāk zaudējam ar talantīgo un jauno cilvēku aizbraukšanu. Viņi negaida, kad parādīsies nauda, bet aizbrauc tur, kur ir stabilitāte. Valsts finansējums nepieciešams zināšanu radīšanai, bet Eiropas nauda – zināšanu praktiskai pielietošanai. Kamēr politiskā griba nebūs tāda, ka jāattīstās ilgtermiņā, tikmēr būs problēmas. Tomēr daudziem te gribas strādāt, un te ir viss, lai varētu strādāt. Varbūt tāpēc daļa piecieš šo nestabilitāti.”

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Juris Borzovs, LU Datorikas fakultātes dekāns: “Situācija, kad zinātniekiem jāstrādā no projekta uz projektu, ir absolūti nenormāla. Projektā jāpasaka, kādi būs rezultāti, bet tas ir absurds, jo pētījums domāts, lai uzzinātu ko tādu, kas iepriekš nav zināms. Kā es varu šodien pateikt, ko es būšu pēc gada uzzinājis? Varbūt nebūs paveicies un neko nebūšu uzzinājis. Tāpēc nepieciešams valsts finansējums tam laikam, kad nekā cita nav. Sports, Dziesmu svētki ir svarīgi, bet par zinātni jau retais zina, ko tie “olgalvainie” dara. Zinātnei vajadzīgi apmēram 10 miljoni eiro gadā. Tad, kad mums jābūvē bibliotēkas vai tilti, tad aiziet simtiem miljonu. Aizsardzībai naudu vajag, tāpēc nekas pozitīvs tuvākajos gados nav gaidāms. Domāju, ka arvien vairāk brauks prom, un uzskatu, ka pareizi darīs! Ko citu lai dara? Skumji!”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Cik jauno zinātnieku ir aizbraukuši? Kur ir skaitļi un fakti? Vai tikai kārtējā žurnālistu vāvuļošana, lai
    uzkurinātu sabiedrībā iemīļoto negatīvisma kampaņu, kam labprāt piebalso pensionētie profesori. Bet jaunajiem pētniekiem viņi savas iesildītās vietas vis nedod, laikam jau skaitās neaizvietojami. Kalviņš lielu troksni pasaulē ar to savu mildronātu uztaisīja, bet izrādās, ka tas ir arī dopings un sportisti to lietot nedrīkst (tātad līdz galam nav izpētīts tā pielietojums!). Vai visās zinātnes problēmās vainīgs tikai naudas trūkums? IZ ministrijā par zinātni neko nedzird, tur no rīta līdz vakaram runā vienīgi par skolotāju algām. Domāju, ka valdībā vispār nav kompetentu cilvēku, kas varētu sakarīgi virzīt pētniecības darbu valstī.

  2. Aptaujātie pētnieki pauž lielu pesimismu par Latvijas zinātni. Par ES fondu naudu esot sagādāta bāze pētniecībai, bet neesot, kas uz tām iekārtām strādā. Domāju, ka pie teikšanas vairāk jālaiž jaunie pētnieki,
    jo arī institūtu vadošos amatos ir pārāk daudz veco, pensionēto kadru. Un vispār pētniecība Latvijas zinātnē ir jāpagriež lietišķās pētniecības virzienā, jo tas dod iespēju arī ne tikai pētīt, bet arī pelnīt.
    Mums ir lieli koksnes un kūdras krājumi, kur zinātnei ir ļoti lielas iespējas strādāt pie jauniem produkcijas veidiem ar augstu pievienoto vērtību, izmantojot šīs izejvielas. Mums ir pat tādi derīgie izrakteņi, kā augstvērtīga dzelzsrūda, kas ir jau apzināta un izpētīta pagājušā gs., tikai nav uzņēmīgu cilvēku ne zinātnē, ne valdībā, kas sāktu apgūt šīs bagātības. Kad paprasa zinātniekiem, tad parasti pretī dveš tas pats pesimisms: tas ir ļoti dārgi, tā ir tāla perspektīva, šodien tas nav izdevīgi, tas jautājums nav juridiski sakārtots, utt. Var tikai apbrīnot to izdomu, lai nekā nedarītu, bet tikai prasītu naudu no valsts! Starp citu, varu piedāvāt variantu, kā tikt pie šīs ŗūdas par pāris desmitiem miljonu eiro, tikai vai kādam tas interesēs?
    un radītu jaunas nozares, jaunas darbavietas un

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (32)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+