Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. oktobris, 2013
Drukāt

Kā vērtējat ideju atteikties no TV raidījumu ieskaņošanas valsts valodā, pārejot uz subtitrēšanu?

Foto - LETAFoto - LETA

Dace Paegle, 
pensionāre:
 “Pirmkārt, vēlos izteikt savu kritiku patlaban nodrošināto subtitru kvalitātei. Sliktāk vairs nevar būt. Tie neatbilst ne runātajam oriģinālvalodā, ne latviešu valodas pareizrakstībai. Latvijas Televīzijas kanālos tie vēl kaut cik ciešami, bet pārējos zem katras kritikas. Man gan labāk patiktu, ja piedāvātu izvēlēties – klausīties ierunāto tekstu valsts valodā ar subtitriem vai oriģinālvalodā ar subtitriem. Turklāt latviešu valodas ierunātājiem ir ļoti patīkamas balsis. Pieļauju, ka reizēm nāksies izslēgt skaņu, lai netraucētu svešā valoda un varētu vienkārši lasīt subtitrus.”

Klinta Tropa, 
pavāre:
 “Man tas liekas muļķīgi. Cilvēks tomēr vairāk uztver nevis lasot, bet dzirdot. Atnākot mājās, reizēm ieslēdzu televizoru un to nevis skatos, bet klausos, jo gan ziņās, gan citos raidījumos attēls bieži vien nav tik nozīmīgs kā pateiktā informācija. Jaunajā kārtībā mana jau tā retā televīzijas skatīšanās varētu kļūt vēl retāka. Pieļauju, ka citiem tieši otrādi – vairāk patīk nevis klausīties, bet lasīt, tāpēc optimāls variants būtu iespēja izvēlēties – skatīties titrētus raidījumus un filmas oriģinālvalodā vai valsts valodā.”

 

Kaspars Holšteins, 
datorspeciālists:
 “Jaunatnei tas ir labi – labāk iemācīsies angļu un citas valodas. Tiem, kas raidījuma oriģinālvalodu nezina nemaz, arī vecākiem cilvēkiem un vājredzīgajiem, kas nevar salasīt mazos burtiņus, domājams, gan būs krietni neērtāk. Padzīvojot kādu brīdi Zviedrijā, novēroju, ka tur cilvēki, piemēram, angļu valodu zina ļoti labi. Un viņi paši teic, ka tieši titrētās filmas palīdzējušas. Es pats vispār neskatos televīziju, un mani tas neskars. Iespējams, būtu jāizvērtē raidījuma formāts. Ģimenes un bērnu filmas un raidījumi jāieskaņo valsts valodā kā līdz šim, bet izklaides filmām vēlu vakaros un citiem tamlīdzīgiem TV produktiem var pielāgot jauno kārtību.”

Vēsma Smilga, 
ražošanas kvalitātes vadītāja:
 “Man šī ideja patīk. Tiesa, cilvēkiem ar redzes problēmām varētu būt grūti. Mani pašu, piemēram, ļoti kaitina krievu raidījumi, dublēti latviešu valodā. Ierunātāji nespēj pārnest aktieru emocijas un noskaņojumu. Piemēram, reizēm latviešu valodā vienkāršā monotona tonī kaut ko runā, kaut aktieri kliedz vai kaut ko ļoti emocionāli stāsta. Pozitīvs aspekts ir arī valodu apguve. Es nedomāju, ka šāda kārtība mainītu manus skatīšanās paradumus. Jau tagad, lai pilnveidotu angļu valodas zināšanas, skatos daudzus satelīttelevīzijas kanālus.”

Una Broka, 
tūristu gide:
 “Pozitīvais aspekts šādai praksei varētu būt iespēja iemācīties jaunas valodas. Es kā filoloģe un gide to ļoti novērtēju. Tekstu varēs izlasīt latviski un vienlaikus klausīties, kā tas skan citā valodā. Jāatceras arī, ka pārmaiņas skars tikai tos raidījumus un filmas, kas ir citās valodās, taču daudzus labus raidījumus piedāvā arī latviski. Iespējams, ka, televīzijām sākot šādu praksi, es vairāk pievērstos raidījumiem, kas man patīk un saistīti ar manu profesionālo darbību. Tas man palīdzētu apgūt profesionālo leksiku citās valodās, jo atļaujos sacīt, ka gidam jāzina viss. Tiesa, visām lietām ir arī mīnusi. Šai gadījumā – tiks apdalīti vājredzīgie un neredzīgie cilvēki, kas nezina svešvalodas.”

Oskars Bērziņš, 
uzņēmējs:
 “Tas nav pareizi. Bieži dodos komandējumos un esmu novērojis, ka visur ir prakse vismaz vienu vai divus nacionālos kanālus nodrošināt ieskaņotus valsts valodā. Protams, ir labi attīstīt valodu zināšanas, bet man ir stingra pārliecība, ka sabiedriskajā televīzijā visam jābūt dublētam valsts valodā un tajā nedrīkst maisīties neskaitāmas valodas. Jāņem vērā, ka ne visi cilvēki gados spēs izlasīt maziem burtiem nodrukātos un straujos titrus. Bieži vien arī man pašam televīzijas raidījumi skan tikai fonā, un es tajos vēlos dzirdēt latviešu valodu.”

 

Fakti


 Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izstrādājusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz atteikties no televīzijas raidījumu ieskaņošanas valsts valodā, pakāpeniski pārejot uz subtitrēšanu.

 Kā izņēmums plānoti bērnu raidījumi un filmas, kā arī visi raidījumi no plkst. 9 līdz 17, lai ievērotu līdzšinējos it īpaši vecāka gadagājuma un vājredzīgo personu skatīšanās paradumus.

Avots: LETA

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+