Latvijā
Izglītība

Jaunieši nespēj nokārtot fiziskās pārbaudes; prasības plānots mīkstināt 16

Foto – Shutterstock

Ar katru gadu aizvien mazāk jauniešu spēj nokārtot fiziskās pārbaudes, kas nepieciešamas mācībām Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas koledžās. Lai situāciju risinātu, turpmāk nolemts fiziskās sagatavotības prasības mīkstināt, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Piemēram, jauniešiem, kuri pēdējos gados stājas Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, fiziskā sagatavotība pazeminās, līdz ar to ir ļoti grūti nokomplektēt pilnas grupas. Pērn uzņemti 20 jaunieši, lai gan bija 25 budžeta vietas. Turklāt vēlāk daudzi atbiruši, līdz ar to šobrīd – otrajā pusgadā – pirmajā kursā mācās tikai 14 jaunieši, kas nākotnē izvēlējušies būt par virsniekiem ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. “Problēma tiešām ir akūta, tā jārisina. Domāju, ka tiešām, skatoties cilvēcīgāk uz šīm lietām un ar izpratni, nav tik milzīga ietekme šiem normatīviem uz cilvēkiem, kuriem gala rezultātā galvenās darbības būs saistītas ar viņu inteliģenci, ar viņu izpratni par lietām,” stāsta Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas katedras vadītājs Andris Molotanovs. Identiska problēma ir arī Valsts policijas koledžā, kur pēdējos gados tikai puse no visiem studētgribētājiem iztur fizisko pārbaudījumu.

Situācijai rasts risinājums, proti, plānots mīkstināt prasības IeM sistēmas koledžas reflektantiem. Dienestā ņems arī tos, kas fiziskajā testā izkritīs. Līdzīgu praksi jau piekopj pašmāju bruņotie spēki. “Tas ir tiem kandidātiem, kas ļoti labus rādītājus parāda intelekta testā, psiholoģiskajā novērtējumā, kuri ir nokārtojuši medicīnisko pārbaudi un kuriem vidējā atzīme atestātā un centralizētajos eksāmenos ir pietiekami augsta. Lai varētu neatraidītu intelektuāļus, bet dotu viņiem iespēju,” stāsta IeM Personāla vadības un administratīvā departamenta pārstāvis Gints Rozenbilds.

Tiesa, šī pretimnākšana intelektuāļiem ir ar nosacījumu, ka gada laikā šī fiziskā forma jāuzlabo. “Tur nav variantu, ka viņu varētu “neuzraut”. Prakse parāda, ka visi jaunieši fiziskās sagatavotības nodarbību laikā pievelk šos rādītājus,” saka Rozenbilds. Arī Molotanovs norāda: “Grozījumi normatīvos saistīti ar to, ka mēs modernizējam šos noteikumus, pielāgojam esošai situācijai, jo jaunieši mainās, viņu prioritātes [mainās]. Arī skatoties demogrāfisko stāvokli, mums to cilvēku nekļūst vairāk. Un arī sociālo stāvokli raugoties pilsētās, tās visas nav aprīkotas ar moderniem baseiniem un stadioniem. Līdz ar to tas ir vidusceļš starp situāciju un prasībām, kādas tiešām būtu vajadzīgas glābējiem vai citam IeM pārstāvim, lai varētu pilnvērtīgi pildīt dienesta pienākumus.”

Pērn tieši peldēšanas pārbaudījumā lielākā daļa jauniešu izkrita. Un ne jau tāpēc, ka nemācētu peldēt. “200 metru peldēšana bez apstājas – to var tikai baseinā uztrenēt, [jo] tur parādās tehnika un izturība. Mums bija ļoti liels atbirums, tāpēc, ka nevar nopeldēt. Upē vai ezerā iemācīties tehniski nopeldēt nav iespējams,” atklāj Molotanovs.

IeM sagatavotie grozījumi vēl jāpieņem valdībai. Koledžu mācību spēki cer, ka tas notiks pirms vasarā gaidāmajiem iestājpārbaudījumiem.

LA.lv