Jaunieši par un pret armiju 2
Turpinot diskusijas par Valsts aizsardzības koncepcijas (VAK) sagatavošanu, vairākās Latvijas augstskolās šonedēļ bija organizētas jauniešu diskusijas par iespējām un motivāciju iesaistīties valsts aizsardzībā.
Debatēs Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Jelgavā piedalījās Bauskas Valsts ģimnāzijas un Iecavas vidusskolas skolēnu debašu komandas. Klāt bija arī Aizsardzības ministrijas (AM) amatpersonas, to vidū ministra padomnieks Jānis Kažociņš, kā arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji.
Iecavas skolēni, kuriem debatēs bija dots uzdevums atbalstīt ideju par aktīvu jauniešu iesaisti valsts aizsardzības jomā, guva publikas atbalstu. Jaunieši kā vienu no galvenajiem argumentiem minēja konkurētspējīgo karavīru atalgojumu (700 – 1000 eiro), kas bieži pat pārsniedzot vidējo algu valstī. Baušķenieku komanda, kuras uzdevums bija rast pretargumentus, minēja, ka šādu atalgojumu saņemot vien karavīri ar vairāku gadu stāžu un augstāku dienesta pakāpi. Ne visi to spējot sasniegt, turklāt minimālā alga “uz papīra” pirmā gada karavīriem esot vien 411 eiro, tāpēc viņi uzskatīja, ka jauniešiem lietderīgāk būtu raudzīties uz citām profesijām, kur var cerēt uz krietni lielāku algu.
Par labu militārajai karjerai tika minēti arī tādi argumenti kā iespēja gūt labu fizisko rūdījumu, nostiprināt pašaizsardzības spējas, apgūt ieroču lietošanas iemaņas. Jauniešuprāt, svarīga ir arī armijas spēja disciplinēt. Visbeidzot, jaunās paaudzes iesaiste jaunsardzē, vēlāk zemessardzē vai profesionālajā armijā esošajā ģeopolitiskajā situācijā varot stiprināt vispārējo drošības sajūtu sabiedrībā. Toties pretinieki minēja, ka karavīra profesija esot pārāk nedroša. Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēni arī uzsvēra, ka jauniešu fiziskā sagatavotība ir neatbilstoša militārajai karjerai, jo tikai 25% no visiem jauniešiem spējot izpildīt fiziskos testus profesionālā dienesta vajadzībām.
Pēc debatēm Jelgavas Zemessardzes 52. kājnieku bataljona komandieris Ilmārs Džeņevs sacīja, ka fiziskie testi ir jākārto vien profesionāļiem – zemessardzē pieņemot visus interesantus, ja vien tiem nav veselības problēmu un neuzrādās krimināla pagātne. J. Kažociņš piebilda, ka jauniešiem nav jāspēj no skolas sola uzreiz ielēkt kaujas laukā – fiziskā sagatavotība jāuzlabo pakāpeniski, un tas ir jādara jaunsardzē, zemessardzē vai jebkur citur. Tāpat viņš piekrita, ka karavīru atalgojums neesot pārāk augsts, taču tas neesot karavīru dzinulis. Viņš atgādināja pašu galveno – vēlmi aizsargāt savu tautu, savu valsti, savu pilsētu un ģimeni. J. Kažociņš atspēkoja kareivja kā bīstamas profesijas argumentu, sakot, ka nosisties ar mašīnu esot daudz lielāka iespēja nekā iet bojā kā kareivim.
J. Kažociņš iepazīstināja arī ar ideju, kas studentiem ļaus iesaistīties militārajā apmācībā, tādējādi saņemot rezerves virsnieka pakāpi. Programma tikšot uzsākta jau tuvākajā laikā, taču tā nebūšot obligāta. Kā uzsvēra Kažociņš, šī programma nedrīkst traucēt mācībām.
Vladislavs Kļaviņš, Jelgavas 6. vidusskolas 12. klases skolēns, Jelgavas bataljona Zemessargs: “Esmu gatavs profesionālajam dienestam gan morāli, gan arī fiziski, jo visu dzīvi sportoju. Ir man arī militārās prasmes, ko esmu apguvis zemessardzē. Jau kopš bērnības man gribējies dzīvi saistīt ar militāro jomu. Zemessardzē iestājos, lai sagatavotos profesionālā dienesta fiziskajiem testiem. Esmu novērojis, ka pēdējā laikā interese par iestāšanos zemessardzē krietni augusi. Ģeopolitiskā situācija ietekmē cilvēku domas. Uzreiz pēc vidusskolas došos dienēt armijā, jo kādam jau ir jāaizstāv valsts! Arī tēvs kādreiz bija karavīrs, atceros viņu, viņš man ir kā labs piemērs, kam līdzināties. Man ir klasesbiedrenes, kuras arī ir iesaistījušās zemessardzē, tāpat arī viens draugs plāno iesaistīties profesionālajā dienestā. Es domāju, ka krīzes laikā katrs būs gatavs aizstāvēt savu valsti.”
