Foto – LETA

Jaunieši parāda: būt patriotam ir moderni! 17

Paldies A. Rodrigezas-Matas kundzei par vēstuli, kurā tiek paustas bažas par patriotisma trūkumu daudzās latviešu dvēselēs. Tomēr mums kā nācijai ir cerības, ka Latvijai būs būt cauri gadsimtiem. Tam liecība ir mūsu jaunieši, kuri parāda, ka būt patriotam ir moderni. Pēdējos gados man aizvien vairāk gribas pateikt vienkāršu paldies mūsu skolēniem un padsmitniekiem, un tiem, kam pāri divdesmit. Viņu vidū patriotu ir tik daudz kā nevienā citā vecuma grupā!

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Pirms gadiem trim mediji aptaujāja skolēnus, kuri tobrīd sāka ikdienā nēsāt sarkanbaltsarkanās aproces. “Mēs to paši, pēc savas ierosmes, neviens mums to neteica darīt. Bet, ja liks noņemt, diez vai ņemsim to par pilnu,” daudzi atzina. Un to teica arī tādi, kuri dzimuši nelatviešu vai jauktajās ģimenēs!

Tā ir laba iniciatīva, jo nāk no tīras sirds. Skolu jaunatne mums, pieaugušajiem, pati pateikusi priekšā – mūsu jaunākā paaudze vēlas būt patrioti. Sajūtot šo vilkmi, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija pēc Raivja Dzintara ierosinājuma jau ir izstrādājusi priekšlikumus patriotiskās audzināšanas ieviešanai – neaizmirstot arī par visām mazākumtautību skolām! Tagad Saeimas apakškomisijas norādes nodotas Ministru kabinetam, kam jāpieņem attiecīgi grozījumi izglītības normatīvos. Tas pēc būtības nav nekas sarežģīts – Ministru kabinets dažādus noteikumus un to grozījumus pieņem ap simtu gadā. Kad tas būs izdarīts, varēs iekļaut jaunās nodarbības stundu sarakstā. Esmu pārliecināts, ka tas ir paveicams jau līdz nākamajam mācību gadam 1. septembrī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet jau tagad mēs ar prieku un lepnumu varam skatīties uz mūsu jauniešu devumu Latvijai. Ik nedēļu dzirdami veiksmes stāsti par mūsu jaunajiem uzņēmējiem, tehnoloģiju attīstītājiem, pētniekiem un ražotājiem. Viens no zīmīgākajiem – Toms Ērenpreiss atjaunojis sava vectēva velosipēdu ražotni, izmantojot vectēva sekmju formulu: dizainā klasiski, viegli kopjami un izturīgi divriteņi ir tādi, kuri latviešiem piemēroti vislabāk! Neaizmirstami ir mūsu sportistu panākumi: jau desmit gadus medaļas un kausus iegūst tie mūsu sportisti, kuri trenējušies un pilnveidojušies Latvijas Republikā, ne LPSR. Bobslejs, skeletons, kamaniņas, basketbols, BMX, kur nu vēl hokejs – tie ir izrādījušies caurcaurēm latviski sporta veidi.

Rezultātus sāk nest Nacionālās apvienības prioritāte Nr. 1 – demogrāfijas jautājums. Dzimstības rādītāji sākuši virzīties uz augšu. Beidzot! Jā, tur mums visiem vēl liels darbs priekšā. Tomēr mēs nevaram neredzēt, ka savus bērnus pasaulē šobrīd sāk laist tā paaudze, kura pati izaugusi un nobriedusi pēc 1991. gada. Šiem mūsu pilsoņiem padomju laiki ar savu ačgārno dzīves kārtību savā ziņā ir tālāki un mazāk izprotami nekā 1918. gada Latvija. Esam to ņēmuši vērā: arī tam būs domātas patriotiskās audzināšanas nodarbības, kurās mūsu bērni varēs uzzināt un izprast mūsu cilvēku dzīvesstāstus iepriekšējās paaudzēs.

Novembra lāpu gājieni, 16. marta atcere – šīs modernajā Latvijā pašsaprotamās tradīcijas patiesībā ir cēlušās no nacionālistu jauniešiem deviņdesmitajos gados. Viņiem izaugot, līdzi nobriedušas viņu tradīcijas, kuras turpināsies arī šogad. Tāpēc es – kaut vai neklātienē – spiežu roku visiem un ikkatram patriotiski noskaņotajam Latvijas jaunietim. Ja mūsu jaunieši būs uz pareizā ceļa, tad arī visa valsts būs uz pareizā ceļa!

Gaidis Bērziņš,

NA līdzpriekšsēdētājs,

Saeimas NA frakcijas priekšsēdētājs