Jaunieši vasarā iepazīst “Latvijas dzelzceļa” darbinieku ikdienu 0
Nu jau aizvadītajā vasarā vairāk nekā 200 jauniešiem visā Latvijā bija iespēja vienu mēnesi strādāt kādā no VAS “Latvijas dzelzceļš” un tā meitasuzņēmumu struktūrvienībām, tādējādi kādam, iespējams, nopelnot savu pirmo algu un vienlaikus iepazīstot dzelzceļa darbinieku ikdienu. Kas zina, kādam no viņiem tā kļūs par nākamo darba vietu.
Kopumā LDz struktūrvienībās visos Latvijas reģionos vasarā bija nodarbināti 225 jaunieši, no kuriem pilngadību bija sasnieguši 74, bet 151 bija nepilngadīgais. Visvairāk šādu vasaras darba iespēju izmantojuši 16 un 17 gadus veci jaunieši (attiecīgi 51 un 61 jaunietis).
Būtiski, ka liela daļa no viņiem nebija nodarbināti “papīru iznēsāšanā”, bet gan darīja dažādus fiziskus un tehniskus darbus, tādējādi patiešām iepazīstot uzņēmuma darba ikdienu. Liela daļa jauniešu šādu iespēju izmantoja pirmo reizi, tomēr 15 jaunieši strādāja jau trešo sezonu, pieciem ir sešu gadu pieredze un viens jaunietis LDz koncernā vasarā strādājis jau septīto sezonu.
Gandarījums par pirmo darba pieredzi ir jauniešu vecākiem, jo viena lieta esot palūgt, lai bērns uzkopj savu istabu, bet cita lieta – ka rūpība ir darba pienākums, par ko arī tiek izmaksāts atalgojums, stāsta daugavpiliete Aija Loca. Ja sākotnēji šķitis, ka meita varētu netikt galā ar uzticētajiem pienākumiem, jau ar pirmajām dienām esot bijis skaidrs, ka viss izdosies un meitai bijis prieks ik dienu doties uz darbu. Turklāt liels ieguvums bijis, ka nav bijusi “auklēšanās” un attieksme pret jaunieti bijusi kā pret jebkuru uzņēmuma darbinieku, nevis bērnu. Par nopelnīto naudu skolniece ar nelielu finansiālo atbalstu no vecāku puses iegādājusies sev jaunu portatīvo datoru un plāno strādāt arī nākamajā vasarā.
Arī rīdzinieces Sandras Igovenas 17 gadu vecā meita daļu vasaras brīvlaika izvēlējusies strādāt LDz struktūrvienībā, turklāt šis bijis jau trešais gads pēc kārtas. Šāda pieredze esot liels ieguvums, jo bērns ne tikai var nopelnīt naudu saviem tēriņiem, bet gan arī iemācās komunicēt ar darba devēju un gūst pieredzi par darba attiecībām kā tādām, pauž S. Igovena. “Tā veidojas arī dienas režīms un meita iemācās plānot savu laiku,” stāsta jaunietes mamma, piebilstot, ka tā ir iespēja arī iemācīties rīkoties ar nopelnīto naudu, kas nav vecāku iedotā kabatas nauda, bet gan saņemta par paša paveiktu darbu.
Aptaujājot vasaras darbos iesaistīto jauniešu vecākus, atšķiras viņu domas par laika periodu, kādu vēlētos, lai bērns strādātu. Lielākā daļa uzskata, ka tiem jābūt diviem mēnešiem, daļai šķiet, ka jāstrādā būtu viens mēnesis, savukārt pieci atzinuši, ka labprāt vēlētos, lai darbs ilgst visas vasaras garumā – 3 mēnešus. Lielākā daļa vecāku atzinuši, ka lielākie ieguvumi no vasaras darba bija pieredze, pašam sava alga, izpratnes veidošanās par darba tiesiskajām attiecībām, kā arī rakstura pilnveidošana. Tāpat vecāki minējuši, ka tas viņiem ļāvis izjust drošību, jo bērns ir nodarbināts no mācībām brīvajā laikā. Vaicāti par projekta ietekmi uz bērna nākotnes profesiju, 21 vecāks pauda pārliecību, ka tas varētu raisīt vēlmi nākotnē strādāt koncernā.
