Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
Foto – Ieva Lūka/LETA

Jaunjelgavas mērs Guntis Libeks pamet “Vienotību” 12

Likumsakarīgs iznākums: tā varētu teikt par Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētāja Gunta Libeka lēmumu izstāties no partijas “Vienotība”.

Reklāma
Reklāma
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

To, ka viņš ir uzrakstījis un nosūtījis partijas valdei iesniegumu par izstāšanos, apstiprināja pats G. Libeks: “Partijas statūtos gan izstāšanās procedūra nav aprakstīta, tomēr es uzskatu, ka esmu izstājies.” Iesniegumā partijas vadībai G. Libeks izstāšanās iemeslus nav minējis, jo “negribēju taisnoties”. Taču sarunā viņš atklāja, kāpēc izstājies. Lēmums saistīts ar “Vienotības” izglītības un zinātnes ministru centieniem “no augšas” sakārtot skolu tīklu Latvijā. Kā zināms, Jaunjelgavas novada dome G. Libeka vadībā Satversmes tiesā bija apstrīdējusi valdības izdotus noteikumus, kas liedz novadu pašvaldībām atvērt 10. klasi, ja mācībām tajā pieteikušies mazāk par 12 skolēniem vai arī visās vidusskolas posma klasēs attiecīgajā skolā nav vismaz 32 skolēni. Satversmes tiesa jūnija beigās atzina, ka valdība, izdodot šādus noteikumus, rīkojusies prettiesiski, jo tai nav bijis Saeimas pilnvarojuma noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē.

“Sanāca tā, ka vērsos Satversmes tiesā, iebilstot pret lēmumu, kuru bija pieņēmusi valdība, ko vadīja “Vienotības” pārstāve Laimdota Straujuma un kur izglītības ministre Mārīte Seile arī bija “Vienotības” virzīta. Savukārt esošais ministrs Kārlis Šadurskis, kurš arī ir no “Vienotības”, turpināja šo politiku, cenšoties regulēt skolu skaitu. Toties es uzskatu, ka pašvaldībām pašām jāturpina lemt par to, kādas klases skolā atvērt, un ar “Vienotības” politiku nevarēju samierināties. Līdz ar to domāju, ka izstāšanās iemesli abām pusēm ir skaidri. “Vienotības” priekšsēdētājam jau pirms kāda laika biju teicis, ka diez vai vairs ilgi būšu šajā partijā.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz ar izstāšanos G. Libeks nolicis arī “Vienotības” Jaunjelgavas un Aizkraukles nodaļas vadītāja pilnvaras, kur jau ievēlēts jauns vadītājs.

Vai vēlētāji, kuri nesenajās pašvaldību vēlēšanās balsoja par G. Libeku kā “Vienotības” saraksta līderi, nu nav piekrāpti? “Domāju, ka vēlētāji mani sapratīs,” attrauca Jaunjelgavas mērs. Viņš arī nedomā, ka novada domes deputāti, kuri lielākoties ievēlēti no “Vienotības” saraksta, varētu bijušo partijas biedru no amata gāzt. “Tikai divi no deviņiem deputātiem, kas ievēlēti no “Vienotības” saraksta, ir partijas biedri, pārējie ir atbalstītāji,” tā G. Libeks.

Jautāts par savu tālāko politisko nākotni, G. Libeks bija atturīgs: pieļāva, ka ar laiku varētu iestāties kādā citā politiskā partijā, taču nedeva nekādas norādes, kura partija tā varētu būt.

Tikmēr partijas “Vienotība” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns apgalvoja, ka partijas vadība G. Libeka iesniegumu vēl nav saņēmusi, tāpēc par Jaunjelgavas mēra lēmumu viņš uzzinot tikai no “Latvijas Avīzes”. Uz jautājumiem E. Smiltēns lielākoties atbildēja, sakot, ka “uz baumu pamata nevaru komentēt”. Tomēr viņš atzina, ka izstāšanās no partijas ir “vienpusējs akts” un, ja G. Libeks uzskata, ka ir izstājies, tad tā arī ir. Komentējot G. Libeka attieksmi pret izglītības reformām, E. Smiltēns norādīja, ka izglītības attīstību “nevar pilnībā atstāt pašvaldību ziņā” un pārmaiņas izglītības jomā ir vitāli nepieciešamas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.