Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. maijs, 2012
Drukāt

Jaunjelgavas novadā ar īpašu metodi izpēta novada izaugsmi

jaunjel

Izmantojot īpašu “kartēt un saskaņot” metodi, Jaunjelgavas novadā apzinātas iedzīvotāju vajadzības un intereses ārvalstu finanšu instrumentu piesaistei, informēja Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Ūdre.

Projektā “Jaunjelgavas novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu piesaistei” tika veikta izpēte un situācijas apzināšana ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu piesaistei Jaunjelgavas novadā. Pētījums tika veikts Jaunjelgavas novada piecos pagastos – Secē, Sunākstē, Sērenē, Staburagā, Daudzevā un Jaunjelgavas pilsētā.

Ūdre skaidroja, ka pētījuma rezultāti atspoguļo, kādas ir Jaunjelgavas novada iedzīvotāju intereses un vajadzības, kāda ir katra pagasta nozīme novada attīstībā, kāda ir pašvaldības projektu izstrādes un īstenošanas pieredze, pieejamie resursi un vajadzības efektīgākai ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu piesaistei.

“Kartēt un saskaņot” metode ir intensīva darba metode teritorijas resursu un attīstības virzienu, pasākumu, projektu, veicamo uzdevumu un funkciju plānošanai kopā ar teritorijas iedzīvotājiem. Metodes autori ir Nīderlandes Valdības aģentūru Zemes un ūdens apsaimniekošanai pazīstamākie speciālisti, kas ir izveidojuši metodes izmantošanas ieviešanas ekspertu Akadēmiju (Sketch and Match Academy), kuras eksperte ir arī Daina Saktiņa.

Akadēmijas uzdevums ir palīdzēt pareizi ieviest un izmantot metodi gan Nīderlandē, gan visās citās valstīs, kuras vēlas palielināt iedzīvotāju līdzdalību politikas veidošanas un īstenošanas procesā un samazināt teritorijas plānošanas un attīstības izmaksas. Metodi var iemācīties vairākkārt līdzdarbojoties darba grupās, lai spētu izprast Akadēmijas eksperta pieeju dažādu jautājumu diskusiju vadīšanā, ideju meklēšanā, to ģenerēšanā, plānošanā un rezultātu iegūšanā un detalizācijā.

Darbs notiek grupās. Vienas darba dienas rezultātā tiek iegūti vietējo iedzīvotāju identificēti un vizuāli noformēti potenciālie teritorijas attīstības ceļi ar risinājumu sarakstu, tādējādi padarot vieglāku lēmumu pieņemšanas procesu teritorijas attīstības programmu izstrādē un īstenošanā, īpaši efektīvāka un racionālāka attīstības projektu ieviešanā.

Līdztekus tam, mērķtiecīgi vadītu diskusiju laikā iedzīvotāji iepazīst teritoriju, apmainās ar idejām apgūst jaunus skatījumus un pieejas problēmu risinājumos un attīstības stimulēšanai, izveido iedzīvotāju sadarbības grupas noteiktu pasākumu vai ideju realizēšanai, kā arī iemācas metodi ar kuras palīdzību nākotnē tie var paši plānot savas teritorijas attīstību bez konsultāciju firmu piesaistes.

Darba grupās iesaistījās katras teritorijas vietējie iedzīvotāji – pašvaldības darbinieki, uzņēmēji, NVO pārstāvji, skolnieki, lauksaimnieki, mežsaimnieki, kultūrvēstures un vietējās bioloģiskās daudzveidības pazinēji, kultūras un sociālie darbinieki, pensionāri un citi iedzīvotāji no sociāli mazaizsargātām grupām, kā arī citu grupu pārstāvji, kuri dzīvo un pazīst teritoriju.

Iedzīvotāju darbu vadīja eksperte Daina Saktiņa, kurai asistēja projekta vadītāji un paši vietējie iedzīvotāji, veicot pieraktus. Metodes izmantošana ļāva 6 darba dienās identificēt vairāk nekā 579 projektu idejas, kuru realizēšanu Jaunjelgavas novadā var tik uzsākta jau šogad.

Vislielākais ideju skaits ir ar tūrisma, atpūtas un ekonomikas attīstīšanas projektiem saistītām idejām. Lielākoties projektu idejas ir orientētas uz tūrisma objektu sakopšanu vai izveidi, teritoriju labiekārtošanu un atrakciju nodrošināšanu.

Attiecībā uz ekonomiku teritorijā, iedzīvotāji pārsvarā min mājražošanas attīstīšanu un tādu produktu ražošanu, kas būtu definējami un tālāk pārdodami ar vietējā produkta zīmi. Tomēr iedzīvotāji nav raduši kooperēties un domāt par mazu investīciju piesaisti pārstrādes un uzglabāšanas procesa veidošanai, tāpēc būtiski svarīga loma ir iniciatora darbībai.

Apkārtējās vides projektu idejas pārsvarā ir saistītas ar teritorijas sakopšanu un labiekārtošanu. Šīs ir idejas, kuru realizēšanā galveno lomu spēlētu pašu iedzīvotāju spēja sakopt savu vidi, kurā dzīvo vai vēlas dzīvot.

Infrastruktūras projektu idejas saistās galvenokārt ar ceļu stāvokļa uzlabošanu un sabiedriskā transporta pieejamību. Diemžēl ceļu stāvoklis ir katastrofāls visā novadā, kas nozīmē, ka visa novada teritorijas ekonomikas attīstība tiek veidota pielāgojoties šim nosacījumam.

Projektu idejas sociālā infrastruktūras attīstībai saistās pārsvarā ar sociālo māju (jauniešu, pensionāru, bērnu), pakalpojumu centru izveidi, kapliču vai baznīcu celtniecību vai rekonstrukciju, interešu grupu darbību teritorijā.

Projektu idejas izglītības infrastruktūras attīstīšanā pārsvarā ietver sporta laukumu atjaunošanu, sporta inventāru iegādi un aktivitāšu izveidi, jumtu rekonstrukciju.

Projektu idejas dzīvojamā fonda attīstīšana saistās ar ciematā esošo māju siltināšanu, ūdens apgādes un attīrīšanas sistēmu rekonstrukciju, apgaismojumu, māju apkārtnes sakopšanu, apzaļumošanu un labiekārtošanu.

Izbraukātie maršruti katras teritorijas apskatē ļāva saskatīt atšķirības sešu teritoriju ekonomikā, sociālajā dzīvē un apkārtējās vides potenciālā. Iedzīvotāju ideju apkopošana ļauj noteikt turpmākos darbus pie novada attīstības.

Eksperta skatījumā pašvaldībai būtu nepieciešams kopā ar aktīvajiem iedzīvotājiem sagatavot un īstenot visu iedzīvotāju minēto projektu realizēšanas plānu nākošajiem pieciem gadiem, kas ietvertu ideju realizēšanas plānu tūrisma attīstības un novada apkārtējās vides sakopšanas darbiem, plānu ekonomikas attīstīšanas darbiem, sociālās vides attīstības plānu, infrastruktūras uzturēšanas plānu un publicitātes pasākumu īstenošanas plānu teritorijas atpazīstamības nodrošināšanai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+