Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. jūlijs, 2013
Drukāt

Jauno mednieku nometne “Vanaga acs” atklāj talantus


Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Jauno mednieku nometne “Vanaga acs” Haraldam Bensonam bija gluži vai liktenīga. Pērn šeit pirmo reizi mūžā pamēģināja izšaut ar loku, bet šogad martā jau devās uz Spāniju un izcīnīja Eiropas čempiona titulu loka šaušanā savā vecuma grupā. Nometne atklāj talantus, iemāca iepazīt dabu un medības, kā arī pašiem sevi jaunā vidē.

Piecās dienās dalībnieki saņem tik bagātīgu informācijas, notikumu un piedzīvojumu lādiņu, ka, beidzoties nometnei, spēj nogulēt diennakti no vietas. Līdzīgi jūtoties arī tās galvenie rīkotāji un vadītāji – Rudīte Vasile un Vilnis Jaunzems.

 

Uz mežacūkām

Pirmajā nometnes vakarā Vilnis Jaunzems saņēma trauksmes zvanu no tuvējā zemnieka – lielajā kviešu laukā šiverē divas mežacūkas ar sivēnu baru, lai taču mednieks glābjot ražu! Lielajā auto, ar kuru Vilnis kopā ar medību kolēģiem dodas uz medībām, sarūmējās trešdaļa nometnieku un brauca trenkt cūkas. Tonakt kviešu laukā rukšu ballīte izpalika, jo vanagacēni tās iztramdīja jau laukmalē.

Trešās dienas vakarā visi nometnieki kopā ar pieredzējušiem apkārtnes medniekiem dodas uz īstām gaides medībām, kuras vada Latvijas Safari kluba prezidents Haralds Barviks. Parasti šis pasākums beidzas ar medījuma dalīšanu, piebilst Vilnis. “Mācām un rādām visu, kas jāzina medniekam,” viņš īsi noformulē nometnes galveno uzdevumu.

Gadu no gada par nodarbību vadītājiem tiek acināti zinoši speciālisti – šoreiz viņu vidū trofeju eksperts Jānis Baumanis, Latvijas Safari kluba prezidents Haralds Barviks, “DDupleks” patronu ražotājs Aivars Dundurs, lokšāvējs Jānis Kļaviņš, zoologs Oskars Keišs un citi. Rudīti Vasili iepriecina, ka pēdējā laikā jauniešiem mācīšanās par mednieku kļuvusi par vērtību. Var teikt, ka būt medniekam ir stilīgi.

Nometnē galvenokārt tiek gaidīti bērni un jaunieši no ģimenēm, kurās medību tradīcijas nav sveša lieta. Arī šogad uz Straupes pagasta mednieku treniņu un atpūtas vietu “Mārkulīči”, kur “Vanaga acs” notiek jau septīto gadu, vairākumā sabraukušas mednieku atvases, tāpēc jautājums: vai būsi mednieks – ir lieks. Tikai retajam no 37 dalībniekiem nav bijusi saskare ar medībām, taču visi izrāda lielu interesi par ieročiem. Ja vajadzētu veidot aizraujošāko nodarbību sarakstu, šaušana noteikti ierindotos pirmajā vietā.

 

Ķipars un plinte

Šaušanas nodarbībām veltīta visa diena. Skrejošās mežacūkas stends uzticēts Pēterim Vīram, bijušajam nometnes dalībniekam, kurš atzīst, ka savulaik “Vanaga acī” apgūtās prasmes palīdzējušas sasniegt panākumus sportā un kļūt par sporta meistaru šaušanā pa skrejošo mežacūku un alni. “Vēl tagad atceros, ko toreiz mācīja Vilnis Jaunzems, Mārtiņš Gaņģis, Aigars Legzdiņš,” viņš nosauc daudziem Latvijas medniekiem zināmu trāpīgu šāvēju vārdus. Viļņa mācīto tehniku Pēteris stendā izmanto arī tagad. Viņš izvēlējies studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē, bet šaušanas apmācības “Vanaga acs” nometnē vada jau otro gadu.

Pārsteidzoši, bet mazākie dalībnieki mēdzot izgriezt pogas vecākajiem biedriem, atzīst Pēteris. “Atnāk mazs ķipars, nevar pat plinti lāgā noturēt, bet sašauj pāri par 40 punktiem.” Iesācēja laime?

Haralda Bensona piemērs lokšaušanā rāda, ka līdzās veiksmei var būt arī talants. Pagājušā gada nometnē loka stendā divpa-dsmitgadīgs puisis parādījis tik labu rezultātu, ka instruktors Armands Vilisters ieteicis pievērsties treniņiem un iedevis pat trenera tālruņa numuru. Viņš arī uzaicinājis Haraldu Latvijas komandas sastāvā pamēģināt spēkus Eiropas čempionātā Spānijā, kurā jaunais lokšāvējs savā vecuma grupā izcīnīja uzvaru, uzstādot arī jaunu Eiropas rekordu. “Man šķita, ka tas ir kā labs sapnis,” nosaka jaunais čempions, kurš šogad atkal redzams nometnieku rindās.

 

Īsts mednieks 
vienmēr trāpa
vanagacs_Ilze_Petersone_11

Vilnis rūpējas par programmas saturu un tehnisko nodrošinājumu, bet Rudīte vairāk gādā par kopējo nometnes noskaņu un dalībnieku attiecībām. Pieredze ļāvusi kļūt pielaidīgākiem, starp nodarbībām ieplānojot garākas brīvā laika pauzes sporta spēlēm un neformālo attiecību veidošanai, bet naktsmieram pulksten divpadsmit vairs nav tabu. Audzinātāji gan seko, lai pusnaktī gaisma nometnes teritorijā būtu izslēgta, piebilst audzinātāja Līga Kārkliņa. Nereti vadībai jārisina vienkāršas sadzīviskas situācijas – šorīt Rudītei ar vārdiem “īsts mednieks vienmēr trāpa…” nācies atgādināt par uzvedību labierīcībās.

Jauns attiecību tests šogad ir četru norvēģu puišu dalība nometnē. Pirmajās dienās sarunas ar ārzemniekiem nav raisījušās angļu valodas dēļ, kas gan netraucēja ciemiņiem piedalīties nodarbībās, jo organizatori ir parūpējušies par tulkošanu. Norvēģi Halvardu Daehli iespaidojusi tikšanās ar latviešu medniekiem. “Viņi ir gudri,” nosaka piecpadsmitgadīgais puisis, kurš Norvēģijā nesen nokārtojis mednieka eksāmenu. Norvēģu likumi atļauj jaunajiem medniekiem jau no 15 gadu vecuma kopā ar pilntiesīgu mednieku doties noteiktu dzīvnieku un putnu medībās. Tāpat kā Latvijā par patstāvīgu mednieku Norvēģijā var kļūt no 18 gadiem, taču papildus nepieciešama divu gadu pieredze. Puišu pavadonis Sigmunds Lereims atzīst, ka “Vanaga acs” nelīdzinās nevienai nometnei, kuras viņš, ceļojot pa pasauli, iepazinis. “Tas ir gan pasniedzēju zināšanu līmenis, gan cieņa pret dabu un respekts pret ieročiem. Mums Norvēģijā gribētos aizgūt visu, ko šeit redzam un piedzīvojam,” atzinīgus vārdus “Vanaga acij” velta norvēģis, kuram medības un daba ir iemīļotākais vaļasprieks.

 

Raksts veidots 
ar Medību saimniecības 
attīstības fonda atbalstu

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+