Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. aprīlis, 2016
Drukāt

Jauno pietrūks, strādās vecie jeb kā dzēst stereotipu “vecs un dumjš” (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Viela pārdomām

* No 1 986 096 Latvijas iedzīvotājiem 409 676 ir vecumā no 50 līdz 64 gadiem, bet 385 076 vecāki par 65 gadiem.
* Pasaules bankas aktīvās novecošanās pētījums liecina, ka Latvijā ir trešais augstākais sirds un asinsvadu slimību izraisītās mirstības līmenis, piektais augstākais vēža un otrs augstākais ārēju faktoru izraisītas mirstības līmenis ES.
* Pētījums atklāj, ka pirmspensijas vecuma iedzīvotāju nabadzības risks ir lielāks nekā iedzīvotājiem, kas sasnieguši 65 gadus. Tomēr tikai neliela daļa saņem sociālo palīdzību un, ja saņem, tad īsu laiku – lielākoties no 1 līdz 3 mēnešiem.
* NVA veiktais pirmspensijas vecuma iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla izvērtējums liecina, ka pēdējo divu gadu laikā 40,5% gados vecākie nodarbinātie ne reizi nav kavējuši darbu slimības dēļ, bet 28,2% to darījuši tikai vienu divas reizes.
* 2015. gadā no vairāk nekā 90 000 bezdarbniekiem 
60 000 atrada darbu, no tiem 16 000 bija pirmspensijas vecumā.

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Veselības ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un virkni citu sociālo partneru izstrādājusi aktīvās novecošanās stratēģiju ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā, kas jau izsludināta valsts sekretāru sanāksmē. Tās galvenais mērķis – panākt, ka darba tirgū atgriežas un tur ilgāk paliek pirmspensijas vecuma cilvēki, jo prognozes liecina – ne tik tālā nākotnē arī 64 gadus sasniegušie būs nozīmīgs darbaspēka resurss. Jau patlaban vairāk nekā 40% mūsu valsts iedzīvotāju nosvinējuši savu 50. dzimšanas dienu, bet, ņemot vērā salīdzinoši zemo dzimstību un gados jauno cilvēku izbraukšanu uz ārzemēm, līdz 2030. gadam šajā vecuma grupā būs 47% – gandrīz puse.

Ar augstāku nolietojuma pakāpi

“Stratēģija vērsta uz iedzīvotāju darba mūža pagarināšanu, un tās mērķa grupa ir cilvēki vecumā no 50 gadiem līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai,” stāsta LM Darba tirgus departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa. Kā liecina statistika, jau pašlaik nodarbinātības līmenis gados vecāku iedzīvotāju (50 – 64 gadi) vidū ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). 2015. gada 3. ceturksnī Latvijā šajā vecumā algotu darbu strādāja 65,6%, ES – vidēji 62,2%.

Viens no stratēģijas mērķiem ir pēc iespējas ilgāk noturēt cilvēkus darba tirgū, jo, zaudējot darbu pirmspensijas vecumā, to atrast ir ļoti grūti. Otrs – darba ierindā atkal nostādīt tos gados vecākos cilvēkus, kas kļuvuši par bezdarbniekiem. Latvijā bezdarba līmenis vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem ir ap 9,6% (ES – vidēji 6,7%). Diemžēl 40% no tiem ir ilgstoši bezdarbnieki.

Taču ne jau visu Latvijas gados vecāko iedzīvotāju spēkos ir dot savu pienesumu Latvijas ekonomikai līdz 65 gadiem – tāds pensionēšanās vecums būs 2025. gadā, un ilgāk. Ne jau tāpēc, ka negribētu, bet gan tādēļ, ka salīdzinājumā ar citiem ES senioriem pie mums ir grūtāk saglabāt labu veselību un paaugstināt savas profesionālās prasmes un iemaņas. Kad Eiropas Sociālās labklājības politikas un pētījumu centrs izstrādāja aktīvās novecošanās indeksu, lai novērtētu senioru (no 55 gadiem) neizmantoto potenciālu, 28 ES dalībvalstu vidū Latvija ierindojās 19. vietā. Latvijā senioriem ir vissliktākā veselības aprūpes un zobārstniecības pakalpojumu pieejamība visā ES, kā arī viens no zemākajiem rādītājiem mūžizglītības jomā, kas būtiski samazina iespēju pirmspensijas vecumā atrast jaunu darba vietu.

Lai uzlabotu šo situāciju, aktīvās novecošanas stratēģija paredz informatīvo kampaņu darba devēju izpratnes veicināšanai par novecošanās tendencēm. Arī gados vecāko nodarbināto cilvēku spēju, prasmju un veselības stāvokļa novērtēšanu, iesaistot arodslimību un ģimenes ārstus, gan darba vides pielāgošanu šādu darbinieku vajadzībām, veicot brīvprātīgus auditus uzņēmumos, gan bezdarbnieku apmācību un pašnodarbinātības veicināšanu. Piemēram, NVA darbojas uzņēmējdarbības uzsākšanas programma bezdarbniekiem, kurā veiksmīgi iesaistās arī pirmspensijas vecuma cilvēki. Vispirms tiek piedāvāti kursi, pēc to beigšanas notiek biznesa plānu konkurss un labākie saņem līdz trim tūkstošiem eiro sava mazā biznesa uzsākšanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Jaunie spriež par vecumu; veči tik noskatās un nospļaujas. Nu kāds vairs strādātājs 60+ gados …

  2. Apsveicama iniciatīva! Cilvēki gados bieži ir gudri, atbildīgi un pieredzējuši, māk atrisināt to, kas jauniem nav pa spēkam. Un jaunieši lai mācās kaut 3 augstskolās – jo izglītotāka sabiedrība, jo mums visiem labāk!

    • OPPĀ
      Nosaukums saknē nepareizs,jo jāraksta -jauns un dumjš. Celtniecības firmā,kurā es strādāju ir 6-ši jaunekļi ar augstāko izglītību,visi palīgstrādnieki,jo strādāt nemāk .Specialitātes -sociologi ,psihologi ,biznesa vadība un vēl kaut kādi lōgi. Bija viens inženieris ,pēc dažiem mēnešiem atrada darbu specialitātē. Morāle: kam vajag visus tos lōgus ,ja vienalga strādā uz celtnēm par pienesēju un slaucītāju. Tehniskās augstskolās ir jāmācās ,tur nevar iztikt ar no interneta nokačātiem darbiem. Es esmu pensijā ,strādāju savā specialitātē un viss ir kārtībā.Tātad -kurš ir dumjš ha ha????

  3. Būtu labāk domājuši, kā jaunos pielikt pie darba, lai nebeigtu 2 augstskolas un nesēdētu bezdarbniekos…
    Kā paliek pensijas vecums, tā no vadošaiem darbiem un klerkeim prom, – vismaz darbavietas atbrīvosies un no stagnācijas varbūt tad arī varēs atbrīvoties. Lai taču pastrādā citos aktīvos darbiņos vai savā provātzbiznesā tei, kam pēc tam vēl tā gribas sevi aprādīt un perādīt. Li taču praksē paši parāda to, ko citiem visu laiku borējuši, kas īsti darāms…

  4. Kārtējais pasākums ķesītim un nva atskaitēm -darbadevēju izpratnes veicināšana par novecošanās tendencēm :))

    • Piekrītu,tas tikai ķeksītim. Vēl nesenā pagātnē visus pensionārus padzina no darba vai arī,ja gribi strādāt,tad atsakies no pensijas daļas. Valsts ar savu politiku aizdzina jaunos cilvēkus no valsts. Tagad grib panākt,ka mūs taisni no darba vietas aizved uz kapiem. tātad,valstij paliks mūsu pensija,jo mantiniekiem negrasās to izmaksāt. PSRS laikos bija aprēķināts, ka sieviete 55 gados savus darba resursus ir tikpat kā izsmēlusi. Vai tagad esam kļuvuši stiprāki? Nē,otrādi.Ir smagi 8-9 stundas strādāt (gan fizisko,gan garīgo darbu). Ierēdņi tikai domā par to,lai strādā un maksā nodokļus. Ne cilvēka veselība,ne varēšana viņus neinteresē.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+