RSU skolotie topošie juristi Anete Būmeistere (no labās), Rūta Abramova un Andris Pumpišs spriež, vai vajadzīgs vienots eksāmens visiem jaunajiem juristiem. Jauniešu viedokļi atšķiras.
RSU skolotie topošie juristi Anete Būmeistere (no labās), Rūta Abramova un Andris Pumpišs spriež, vai vajadzīgs vienots eksāmens visiem jaunajiem juristiem. Jauniešu viedokļi atšķiras.
Foto – Timurs Subhankulovs

Jaunos juristus grib eksaminēt – ar “copy-paste” metodi vairs diplomu iegūt nevarētu 12

Tieslietu ministrijā (TM) secināts, ka Latvijā ir samērā zema juridiskās izglītības kvalitāte. To uzlabot plāno, ieviešot vienotu eksāmenu visiem tiesību zinātņu maģistra studiju programmu absolventiem vai arī visiem, kuri ieguvuši jurista kvalifikāciju un vēlas strādāt valsts sektorā.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Diskusija par to, ka nepieciešams šāds eksāmens, ilgst jau vairākus gadus. 2011. gadā notika publiska diskusija par šo tēmu, tad lielākā daļa augstskolu un arī politiķu bija pret šāda eksāmena ieviešanu. Toties bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne rosināja arī parlamentā lemt par juristu izglītības kvalitāti un iestājās par eksāmenu. Viņa vairākkārt pārliecinājusies, ka jurista izglītības kvalitāte Latvijā nav viendabīga un bieži vien pārāk zema. “Tas nav normāli, ka ir augstskolas, kur jurista kvalifikāciju var iegūt, iesniedzot vienu maģistra darbu, kas varbūt tapis ar “copy–paste” palīdzību,” tā I. Čepāne. Viņasprāt, esot studenti, kuri tīšuprāt meklē augstskolu ar pēc iespējas zemākām prasībām.

Tagad TM konceptuālā ziņojumā “Par valsts vienota jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu” pauž, ka daudzās tiesību zinātņu studiju programmas Latvijā nevis radījušas šīs jomas studiju kvalitātes paaugstināšanos, bet gan strauju kvalitātes kritumu. Rezultātā lielai daļai to absolventu ir samērā vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Katra augstskola pati nosaka, kādiem kvalitātes standartiem viņiem jāatbilst, tāpēc sagatavotības līmenis ir dažāds, kaut arī piešķirta vienāda – jurista – profesionālā kvalifikācija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpēc TM piedāvā ieviest vienotu eksāmenu jaunajiem juristiem, kas, pēc ministrijas domām, nodrošinātu to, lai vismaz pamatkursus tiesību zinātnē visās augstskolās pasniegtu līdzvērtīgā līmenī. Viens no TM izstrādātajiem tālākās rīcības variantiem paredz, ka eksāmens būtu jākārto visiem tiesību zinātņu studiju programmu absolventiem. Otrs: ka eksāmenu varētu kārtot tikai tie, kuri to vēlas, taču bez sertifikāta par tā nokārtošanu varētu strādāt tikai privātajā sektorā un nevarētu ieņemt, piemēram, tiesneša vai zvērināta notāra amatus. TM plāns paredz, ka vienoto eksāmenu organizētu un pieņemtu koleģiāla institūcija, kuras darbību nodrošinātu pati TM. Ir gan daudz neskaidrību. Piemēram, kurš maksās par šādu eksāmenu sagatavošanu un norisi: studenti vai valsts? TM aprēķinājusi: gadā eksaminācijas komisijas darbība varētu izmaksāt pat vairāk nekā 100 000 eiro.

Jau ilgstoši kvalifikācijas eksāmens jāiztur tiem juristiem, kuri absolvē maģistra studiju programmu Latvijas Universitātē (LU). LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga stāsta, ka eksāmenā katram jāatrisina pieci kāzusi (jāizskaidro juridiskā situācija, jāmeklē iespējamie risinājumi). Pat ja tikai viens piedāvātais risinājums nav pareizs, students eksāmenā izkrīt un tas jākārto vēlreiz. Šogad ar vienu no kāzusiem galā nav tikusi pat puse absolventu. Tāpēc K. Strada-Rozenberga paredz, ka arī vienotajā eksāmenā būs daudz caurkritušo, taču šāda iespēja liks studentiem mācīties centīgāk.

Vienota eksāmena ieviešanu juristiem tagad atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija. Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa teic, ka plānu par eksāmena ieviešanu TM izstrādājusi saziņā ar IZM. “Man nav saprotams, kāpēc augstskolas varētu pret to iebilst. Jā, tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem pirms stāšanās amatā arī jākārto eksāmeni, taču tajos ir specifiski jautājumi par tēmām, ko nepieciešams zināt tieši konkrētajā amatā. Visvairāk idejai par eksāmenu varētu pretoties tās augstskolas, kuru piedāvātās studiju programmas nav gana kvalitatīvas. Pēc eksāmena ieviešanas ar laiku varētu samazināties to augstskolu skaits, kas piedāvā studēt tiesību zinātnes, taču kopumā šīs jomas studijas varētu kļūt kvalitatīvākas,” viņa teic.

Taču iebildumi augstskolām ir. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks cita starpā norāda uz studiju programmu atšķirību dažādās augstskolās. Piemēram, RSU topošie juristi specializējas medicīnas tiesībās, bet citās augstskolās to nemācās. TM gan sola, ka eksāmens būs tikai par tēmām, kas jāzina visiem juristiem, un eksāmens neliegs arī turpmāk augstskolām specializēties.