Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. novembris, 2016
Drukāt

Dziesmu un deju svētku deju lieluzvedumā jaunos tērpos izdejos “Māras zemi” (14)

Šādi izskatās mākslinieces Evijas Dāboliņas modelētie tērpi, kurus iecerēts izmantot deju lieluzveduma jeb izrādes "Māras zeme" pirmajā un otrajā daļā. Latvijā neviens neapņemoties ražot audumu ar bronzas uzdrukām, tādēļ to nākšoties pasūtīt ārzemēs. Foto - Karīna MiezājaŠādi izskatās mākslinieces Evijas Dāboliņas modelētie tērpi, kurus iecerēts izmantot deju lieluzveduma jeb izrādes "Māras zeme" pirmajā un otrajā daļā. Latvijā neviens neapņemoties ražot audumu ar bronzas uzdrukām, tādēļ to nākšoties pasūtīt ārzemēs. Foto - Karīna Miezāja

Pagājušajā nedēļā notikušajā Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstīšanai veltītajā konferencē “Dziesmu un deju svētki rītdienai” pirmo reizi tika atklāta Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētku Deju lieluzveduma koncepcija.

2018. gadā Dziesmu un deju svētki notiks restaurētajā “Daugavas” stadionā, kurā līdz tam laikam jāpagūst uzbūvēt divas sānu tribīnes ar 2,5 tūkstošiem skatītāju vietām katrā. Tātad, rēķinot kopā ar esošo tribīni, kurā ir vietas 5000 skatītājiem, nākamajos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos deju lieluzvedumu Daugavas stadionā varēs baudīt divreiz lielāks cilvēku skaits nekā līdz šim. Jaunais stadiona veidols ir zināms izaicinājums lieluz­veduma veidotājiem, taču pieredzējušākie atceras laikus, kad līdz 1985. gadam skatītāji sēdēja visriņķī stadionam. Un, kā saka horeogrāfs Jānis Purviņš, latviešu ornamentika skatāma no visām pusēm. Kopš aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem 2013. gadā nākuši klāt vairāk nekā simt deju kolektīvu. Līdz ar to, lai visiem 15 000 dejotāju būtu vietas Daugavas stadionā, nepieciešama lielāka arēna nekā esošais futbola laukums. Tādēļ patlaban iecerēts dejām izmantot arī vieglatlētikas skrejceļu, arī uz tā uzvelkot deju paklāju.

 

Tuvplānā – ikviens dejotājs

2018. gadā Daugavas stadionā redzēsim deju lieluz­vedumu “Māras zeme”. “Esam iecerējuši izdejot stāstu par Latviju ne tikai simts gadu laikā, bet ieskatīties vēsturē dziļāk, līdz pat divpadsmitajam un trīspadsmitajam gadsimtam, izstāstot stāstu par mūsdienu cilvēku un viņa senčiem,” māksliniecisko ieceri raksturo viens no koncepcijas autoriem horeogrāfs Jānis Purviņš.

Pirmoreiz svētku vēsturē deju lieluzvedumu iecerēts veidot kā četru daļu deju izrādi ar noteiktu dramaturģiju un libretu, protams, saglabājot deju svētkiem raksturīgās kopdejošanas tradīcijas un ornamentiku. Pirmoreiz šādā izrādē iecerēts iekļaut visus 15 000 dejotāju. Pirmajā daļā tiks izdejots stāsts par 12. un 13. gadsimtu ar Mārtiņa Brauna un grupas “Auļi” mūziku. Otrajā daļā tiks atklāti viduslaiki ar grupas “Iļģi” mūziku, trešajā daļā tiks veidots stāsts par jaunlatviešiem, pirmajiem Dziesmu svētkiem, 1905. gadu, strēlniekiem, Latvijas valsts dibināšanu. Skanēs Raimonda Paula un Jura Kulakova mūzika. Pēdējā, ceturtajā, daļā Latvijas valsts simts gadus iecerēts skatīt caur latviešu skatuviskās dejas attīstību, sākot no pirmās skatuviskās dejas “Jautrais pāris” līdz pat mūsdienām, parādot septiņpadsmit dažādu autoru deju fragmentus no zelta fonda, kurā ierakstīti tādi vārdi kā Aija Baumane, Uldis Žagata, Harijs Sūna…

Deju lieluzveduma “Māras zeme” režisors Elmārs Seņkovs atklāj, ka izrādes sākumā tiks veidots Austras koks kā mūsu kopības aizsācējs. Lai skatītājs nejustos stāstā apmaldījies un vieglāk uztvertu, par ko būs runa deju izrādē turpmākajās divās stundās, libretu iecerēts izstāstīt arī tekstuāli, ar ausi dzirdamā formā. “Izrāde būs stāsts par to, kā nonācām līdz savai valstij un caur kādiem kariem, mēriem, krustnešu iebrukumiem un citām cīņām mums bija jāiziet,” saka Elmārs Seņkovs.

Vizuālās koncepcijas autors scenogrāfs Reinis Suhanovs iecerējis Daugavas stadionu apjozt ar Māras un Laika ločiem, tādējādi iezīmējot laika bezgalību. Šī latviešu grafiskā zīme redzama arheoloģiskajos izrakumos atrastajos materiālos – vainagos, jostās, segās, māla podos, arī laika zoba sagrauztos, bet atjaunojamos. Tādēļ Māras un Laika loči vietumis it kā retināsies. Uzveduma veidotāji izšķīrušies par risku izmantot arī lielu videoekrānu, kurā redzamie akmeņi, smiltis, ūdens, arī mūsu kultūras mantojuma bagātības palīdzēs iejusties izrādes stāstā. Ekrāns iecerēts arī tādēļ, lai parādītu tuvplānā ikvienu dejotāju, lielā kopzīmējuma veidotāju.

 

Jaunos tērpus nešūs Latvijā

Jānis Purviņš uzsver, ka, veidojot dejas izrādi, bija svarīgi respektēt dejas un tērpa attīstību. Tautastērps, kurā patlaban dejo kolektīvi, ir 19. gadsimta etnogrāfiskā tērpa rekonstrukcija. Līdz ar to šajā ierastajā tautastērpā saskaņā ar izrādes ieceri var dejot, sākot ar uzveduma trešo daļu, kad ir runa par 19. gadsimtu, bet tas nav vietā izrādes pirmajās divās par 12. un 13. gadsimtu vēstījošās daļās. Tādēļ nolemts spert nozīmīgu soli un radīt jaunus skatuviskās dejas kostīmus laikam pirms mūsu etnogrāfiskā tērpa, kurā dejojam patlaban. Tos iecerēts radīt atbilstoši senākā – arheoloģiskā – tērpa stilizācijai.

Jaunā tērpa vizuālā risinājuma pamatā ir zilizaļš vilnas audums ar uzdrukātiem, gaismās vibrējošiem, mirdzošiem latviskiem rakstiem, bet uzdruka ir par toni gaišāka un Daugavas stadiona starmešos spoži iemirdzēsies. Izrādes otrajā daļā iecerēts šo pašu tērpu papildināt ar vesti un lakatu senajā latviešu krāsu gammā – tumši zilā, ķieģeļu oranžā, marmora sarkanā, sūnu zaļā un lībiešu zilajā tonī. Jaunie tērpi, protams, nav domāti tikai vienai reizei, kolektīvi tajos varēs dejot arī savos ikdienas koncertos pēc svētkiem.

Pēc aptuvenām aplēsēm vienam dejotājam tērpa audums izmaksās no 30 līdz 40 eiro. Koncepcijas veidotāji aicina pašvaldības atbalstīt dejotājus auduma iegādei. Savukārt šūšana pēc gatavām piegrieztnēm būtu jāuzņemas pašiem deju kolektīviem. Kā neslēpa Jānis Purviņš, Latvijā neviens neapņemas ražot audumu ar bronzas uzdrukām, tādēļ to acīmredzot nāksies pasūtīt ārzemēs. Tas tikšot uzticēts skiču un modeļu autorei māksliniecei Evijai Dāboliņai. Var teikt, ka lielā Latvijas dejotāju saime stāv izvēles priekšā: vai atvērt savus maciņus tērpa šūšanai? Citur Eiropā un pilsoniski nobriedušā sabiedrībā tas nebūtu nekas ārkārtējs. Ja vēl ņem vērā, ka šis tērps paliks arī kā skaista piemiņa no piedalīšanās valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos.

 

Vai tandēms ar komandu attaisnos uzticību?

“Māras zemē” tiks izmantotas apmēram trīsdesmit dejas, no kurām 60 procenti ir jaunradītas. “Esam atjaunojuši arī deju, kurai nebija ne pierakstu, ne videomateriāla,” stāsta Jānis Purviņš, “sanāca ap septiņdesmit “Danča” dejotāju un pēc atmiņām un emocijām atjaunoja Alfrēda Spuras “Manai dzimtenei”.” Jauno deju autoru vidū ir Agris Daņiļevičs, Gunta Skuja, Daiga Ludborža, Jānis Purviņš un Jānis Ērglis. Pēdējie divi ir tandēms, kurš pēc “Saules”, “Izdejot laiku”, “Tēvu laipas” Daugavas stadionā veidos jau ceturto deju lieluzvedumu pēc kārtas Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Tagad “Māras zemes” tapšanā piedalās arī jau minētie režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs. Horeogrāfe Rita Spalva gan neslēpj pārdomas, kuras viņa izteikusi mākslinieciskajā padomē, izvērtējot iepriekšējos svētkus: “Ko mēs vērtējam: to, kā jutās dejotāji, skatītāji, vai cik veiksmīgi tika īstenota koncepcija? No koncerta viedokļa “Tēvu laipa” 2013. gada svētkos bija izdevusies, bet es neteiktu, ka laukumā varēja saskatīt koncepcijā izklāstītās idejas. Uz papīra literāri var uzlikt visu ko, bet vai varam vienus, otrus un nākamos svētkus uzticēt tiem, kuri nespēj uz papīra uzliktās idejas pārcelt laukumā? Koncepcijas tēma jāmeklē tāda, kas izpildāma mūsu līdzekļiem, saglabājot nacionālo identitāti, dejotprieku, cilvēku priekšstatus par tautas deju…”

No otras puses, Jānis Purviņš un Jānis Ērglis deju nozarē ir izteikti līderi un, kā sacīja Latvijas Nacionālā kultūras centra deju nozares eksperte Maruta Alpa, deju lieluzveduma ideju koncepciju konkursā, izņemot Jāņa Ērgļa un Jāņa Purviņa komandu, neviens cits pat nemēģināja piedalīties. Tiesa, otrās deju programmas, kas tiks izdejota “Arēnā Rīga”, konkursā piedalījās sešas radošās komandas. “Māras zemes” iecerei vēl priekšā apstiprināšana svētku mākslinieciskajā padomē.

2018. gadā Dziesmu un deju svētki notiks restaurētajā "Daugavas" stadionā, kurā līdz tam laikam jāpagūst uzbūvēt divas sānu tribīnes ar 2,5 tūkstošiem skatītāju vietām katrā.2018. gadā Dziesmu un deju svētki notiks restaurētajā "Daugavas" stadionā, kurā līdz tam laikam jāpagūst uzbūvēt divas sānu tribīnes ar 2,5 tūkstošiem skatītāju vietām katrā.

 

UZZIŅA

Deju kolektīvu skaits Rīgā un aktīvākajos novados

Rīga – 60;

Jelgavas novads – 20;

Madonas novads – 19

Ogres novads – 17;

Gulbenes novads –16;

Jelgava – 15;

Rēzeknes novads – 14.

Avots: LNKC

 

Deju kolektīvu skaits

Gads 2012 2013 2014 2015 2016
Tautas deju kolektīvu skaits 587 589 548 553 568

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Pierēķiniet vēl naudiņu pastalām un aprocēm … par to neviens vēl nerunā ???

  2. Labāk ieguldiet kādas fondu naudas tāda LV uzņēmums attīstībā ,kas nodrošinās šādas bronzas apdrukas.

  3. Jā ,pilsoniski nobriedusi sabiedrība nepieļautu ,ka 30 gadus pēc neatkarības vairums pilsoņu nevar atļauties 30 euro svētku tērpa iegādei. Tad kapēc to plāno,ja 30 gadus esot pie varas to labi zina ? Vēl viena pazemošanas akcija lielai daļai tautas ?

  4. Tērpi ir briesmīgi. Bet interesanti, cik tie izmaksā un ar ko tie ir labāki par kolektīvu esošajiem tērpiem? Mīļie deju svētku štancētāji, pat kolektīvu vadītāji jums aiz muguras runā par šo stulbo ideju- jauni tērpi vienam uzvedumam! Naudas par daudz? Bet drīzāk gan ar gaumi pašvaki.. uz lētu pompu atkal velkam? Uz lētiem, dārgi izmaksājošiem ”efektiem?  Super – ”Jaunos tērpus nešūs Latvijā”. Protams, jo latvieši prot dziedāt un diet, bet ne strādāt. Māksliniece? Piedodiet, bet šādu tērpu jums katrs vidusskolēns var ar attiecīgu programmu 10 minūtēs uzzīmēt. Bet nauda jau ap šiem svētkiem ir jāapgroza… svēta lieta.

  5. Ja Purviņš, Ērglis un Daņilēvičs uzsauc visiem lauku kolektīviem šādus tērpus, tad lai iet! Pēc tam smuki salocīsim un atdosim atpakaļ.
    Es varu iedomāties, kā uz laukuma tāda viengabalaina, vienkrāsaina, bezformīga masa kustēsies un spīdēs un laistīsies…. Bet ko lai dara ar tiem tērpiem, kas tika sūri un grūti sagādāti uz iepriekšējiem svētkiem? Novadu tērpi. Savi. Krāsaini. Katram citādi un skaisti.
    Bet šie – ejiet jūs visi ar savām idejām ellē.

  6. Un kādas “tautiskas” dejas būs!!!!

  7. Kas tas par sviestu? Sieviešu tērpi izskatās kā no galdautu vai aizkaru auduma…

  8. NA un Melbārde slikti smako Atbildēt

    Nac. bibliotēkai grīdām arī gribēja ārzemju kokus. Sabiedrība iebilda. Nolēma atbalstīt savējos ražotājus.
    Bet – ja tērpus grib šūt ārzemēs un audumu ražot ārzemēs, tad ministrei Melbārdei jāatkāpjas, jo Latvijai nav jāatbalsta citu valstu uzņēmējus un ražotājus!

  9. Jautājumā par īpaši šim paredzēto tērpu šūšanu ieceres autori laikam nedzīvo realitātē. Pašos pamatos latviešu skatuviskajā tautas dejā NAV īpaši daudz deju, kurās šādus tērpus izmantot. Otrkārt, līdz šim visās skatēs žūrija vērtē arī kolektīva tērpus un līdz šim ļoti asi iestājās, ja bija kādas novirzes no stilizētajiem tautas tērpiem. Tamdēļ – pasakot, ka varēs dejot ar šādos tērpos, tiek sagrauts viss tas, kas veidots līdz šim un kā nākošais solis būtu, piemēram, līdzīgā stilā izgatavots Nīcas novada tērps – ko tad viņi teiks, sēžot žūrijā? Treškārt, un būtiskākais – finanšu jautājums. Ja D,B,E,C un F grupās sastāva skaits parasti dejā ir 8 pāri (16 dejotāji), tad audums vien uz vienu kolektīvu izmaksās 640 eur un tas ir tikai bāzes auduma cena. A grupai, kur dejo 12 pāri (24 dejotāji) un pirmajā dejā 12 pāri + 12 meitas (36 dejotāji), tad bāzes audums vien izmaksās 1440 eur. Vēl papildus pārējais audums + šūšanas izmaksas – cenas būs lielas. Vai pašvaldības, piemēram, Rīgas (30 kolektīvi pie dažādiem centriem, nerunājot par skolu kolektīviem, kurās arī ir B un C grupas), to varēs atļauties – nezinu. Turklāt, ne jau visi ir pašvaldības kolektīvi. Ko darīt tiem, kuri ir pie augstskolām, nodibinājumiem un biedrībām? Tur ar līdzekļu iegūšanu no citiem avotiem, kā pārsvarā tikai pašu dalībnieku maksājumi – nemaz nav. Liksim visas izmaksas atkal uz dalībniekiem? Tā jau dalībnieki gada ietvaros iztērē lielus finanšu līdzekļus. Papildus likt tagad viņiem maksāt par tērpiem, kurus praktiski tālāk nevarēs izmantot,lai apmierinātu autora ieceres?

    • Absolūti piekrītu!
      Turklāt, B grupai ir puišu deja, kur viņi dejo ar lazdas koka kātiem. Un tagad visi masveidā iznīcināsim lazdas koku populāciju valstī! Vai nav “brīnišķīgi”?

    • F grupas vīri un sievas, kuru augumi ne tuvu vairs nav tie šmaugākie, varētu izskatīties “sevišķi amizanti” šādos tērpos…

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+