Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. marts, 2013
Drukāt

Jaunpiebalgas baznīca. Dieva godam un pašu priekam

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

“Katrā baznīcā ir cilvēki, kas par to rūpējas. Visvairāk priecājos, ka mūsu akcija dod iedvesmu citiem un pamudina arī citas baznīcas sakārtot,” saka Tālavs Jundzis, Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcas atbalsta fonda priekšsēdētājs. Raugoties uz šo pieredzi, pērn Vecpiebalgas draudze izveidojusi fondu, un arī Smiltenē un Gulbenē sarosījušies restaurēt savas baznīcas. 


Vēl pirms trim gadiem staltais Jaunpiebalgas dievnams bija pelēks, aplupis, bet tagad tas slejas pret debesīm mirdzoši balts. Logi apmainīti, arī iekšsienas un griesti restaurēti, un Jaunpiebalgas draudze Lieldienās priecāsies arī par to. Šogad 12. jūlijā iecerēta visas pasaules piebaldzēnu un viņu draugu kopā sanākšana un baznīcas labvēļu sumināšana, atzīmējot restaurācijas pabeigšanu. Tad dievkalpojumā apsolījis piedalīties Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, būs arī citas prominences.

Baznīca ir liela – sēdvietas ir astoņiem simtiem cilvēku, bet pavisam dievnamā var saiet vairāki tūkstoši.

Kā radās ideja par vērienīgo restaurāciju? Tālavs Jundzis atceras – kad 2008. gadā svinīgi atvēra Vēsmas Johansones grāmatu “Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīca un mācītāji”, arī viņš bija aicināts sacīt uzrunu. Viņa tēvs Edgars Jundzis šajā baznīcā bija kalpojis kā mācītājs no 1956. gada līdz 1986. gadam. T. Jundzis toreiz teicis, ka grāmata izdevusies glīta, bet derētu saņemties arī nākamajam solim – saremontēt baznīcu, nokrāsot sienas. Pēc viņa iniciatīvas tagadējie un kādreizējie piebaldzēni Rīgā nodibināja labdarības fondu, un valdē līdz ar T. Jundzi ir arī Guntis Gailītis un Ilga Jansone.

Plānojot darbus, bija skaidrs, ka jāsāk ar jumta remontu un pamatu sausināšanu. Tālavs Jundzis zina, ka sponsori ir jāuzrunā atraktīvi un konkrēti. Piemēram: “Jākrāso grīda, krāsa maksā tik un tik, mums jau daļa naudas ir, vai jūs nevarētu ziedot trūkstošo summu?”

Lielu veiksmi naudas vākšanā nodrošināja tas, ka Jaunpiebalga ir Krievijas baņķiera un mecenāta Pētera Avena senču dzimtene. Ir saglabājies baznīcas grāmatu arhīvs, kurā atrodams ieraksts, ka “Lejasžeikaros” 1837. gadā dzimis Jēkabs Avens. Viņa dēls Jānis ir Pētera Avena vecvectēvs. Pērn jaunpiebaldzēni P. Avenu godināja kā Gada mecenātu. 
baznica6_LV_1

Dievnama atbalsta fondam Pēteris Avens ir apmēram 120 000 latu iedevis, un apmēram simt tūkstošus vēl mēs esam pielikuši klāt paši, lēš atbalsta fonda priekšsēdētājs. Viņš atminas, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālisti ieteikuši – baznīcu restaurējot, derētu apmainīt dievnama arhitektūrā neiederīgos plastmasas logus. Ar piebildi – koka logi maksā dārgi, tāpēc cerēsim, ka nākamo paaudžu spēkos būs to izdarīt. “Domāju – kāpēc mums netic, un kāpēc mēs nevarētu arī tos logus apmainīt?” nospriedis T. Jundzis. Arhitekts Māris Kārkliņš uzzīmējis logu skices. Fondā noskaidrojuši, ka viena loga cena varētu būt no 1400 līdz 2000 latu, bet pavisam vajadzīgi 42 logi… Māris Kārkliņš ieteicis T. Jundzim sarunās ar uzņēmējiem neprasīt, cik maksā viens logs, bet gan – cik visi 42 kopā. Atraduši firmu, kas uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem apsolījusi logus palēnām izgatavot (jo ziemā, kad citu pasūtījumu trūkst, cena ir zemāka) un solījumu pildījusi. Naudas vākšanai izsludināja īpašu “Logu akciju”, un pie katra loga tagad ir pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa zīmējuma izgatavota plāksnīte ar ziedotāja vārdu. Piemēram, ASV dzīvojošais jurists Jānis Bolis, kura vecāki bijuši vidzemnieki, saviem jubilejas viesiem sacījis – dāvanas negaidu, bet, ja vēlaties ziedot Jaunpiebalgas baznīcas logiem, būšu pateicīgs! Tā sarūpēta nauda pieciem logiem.

Mančestras latviešu skolā ASV tika sarīkota izsole, kurā izsolīja Jaunpiebalgas mākslas skolas bērnu zīmējumus, bet par iegūto naudu restaurētas baznīcas centrālās durvis.

T. Jundzis teic: “Kad citi vaicā padomu, kā var visu izdarīt, atbilde ir vienkārša – jātic savam mērķim un jābūt nelokāmai apņēmībai to paveikt; jāsāk darīt pašiem un tikai tad jāaicina talkā citi. Un jāatskaitās par katru santīmu un jāsaka paldies katram, kas palīdzējis.”

Pavasarī tiks pabeigta visu ārdurvju atjaunošana, baznīcas parkā restaurēts Kārļa Zāles veidotais piemineklis brīvības cīņās kritušajiem, kā arī tiks labiekārtota apkārtne.

 

Mūzikas festivāls 
un citas tradīcijas

baznica5_LV_1Jaunpiebalgas luterāņu draudze nav liela – 65 cilvēki, un tā ir ļoti pateicīga baznīcas atbalsta fondam, bez kura tik lielas ieceres nebūtu īstenojušās. Bet kopt labas tradīcijas – tas ir ikviena spēkos, un Jaunpiebalgas draudzes diakone Tamāra Gončoronoka aizrautīgi stāsta par vasarā rīkotajiem trīs dienu mūzikas un mākslas festivāliem bērniem. Tie no gada gadā pulcina arvien vairāk dalībnieku. Pērn ieradušies jau 56 jaunie talanti. Festivāla dalībnieki dzīvo sākumskolā, bet priekšnesumi notiek ārā pie baznīcas. Viņa piemin arī teicamo sadarbību ar vietējo mūzikas skolu. Nākamie baznīcas muzikālie kalpotāji mācās īpaši izveidotā ērģeļu klasē. Šai klasei arī ir savs sponsors – Vācijā dzīvojošais Girgensona kungs. Viņš ir radinieks Jaunpiebalgas baznīcas mācītājam Kristofam Reinholdam Girgensonam, kurš Jaunpiebalgā kalpojis no 1791. līdz 1814. gadam.

Rosīgi darbojas svētdienas skoliņa, kurā tagad mācās desmit bērni. Viņi jau tagad darina māmiņām apsveikumus un dāvaniņas Mātes dienai. Svētdienas skolas izlaidums tradicionāli notiek vasarā kopā ar dārza svētkiem jeb Liliju balli.

Ja cilvēki paši vēlas nākt un piedalīties, viņi šeit gūst garīgo prieku, ir pārliecināta Tamāra. Viņa piebilst: “Ir mums jauki cilvēki, kas baznīcā nenāk katru svētdienu, taču Lieldienās ierodas, atnes krāsotas olas. Tās mēs pagājušogad aizvedām uz Gatartas pansionātu.” Tā iemītniekus draudze cenšas iepriecināt ar bērnu veidotu koncertprogrammu. Arī šogad kāds pārsteigums Lieldienās pansionātam tiks sarūpēts.

 

 

Fakti

* Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīca celta no 1801. līdz 1804. gadam. 1871. – 1873. gadā tā kardināli pārbūvēta pēc ievērojamā baltvācu arhitekta Matiasa fon Holsta projekta, kura nami greznojas Rīgas centrā, bet Igaunijā ir vairākas viņa projektētas baznīcas.

* Jaunpiebalgas baznīcā ērģeļu spēles mākslu bērnībā apguvis Emīls Dārziņš.

* Pie baznīcas atrodas tēlnieka Kārļa Zāles veidotais piemineklis un draudzes locekļu savulaik stādītā birzs Brīvības cīņās kritušo piemiņai.

* Baznīca darbojās arī padomju laikā, un, kaut gan nereti tai tika izdauzīti logi, postītas ērģeles, pēc zagļu ielaušanās aiznestas mantas, draudze iespēju robežās visu atjaunoja.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+