Jaunais pētnieks Jānis Lungevičs cer, ka Latvijā ražos ģeniālus produktus 0
“Apzinos problēmas, ar ko var nākties tikt galā, strādājot zinātnē, taču zinu, ka šis darbs man sagādās daudz prieka,” saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolventu Zelta fondā iekļautais Jānis Lungevičs.
Jaunietis tikai šogad pabeidzis mehatronikas bakalaura profesionālo studiju programmu RTU Transporta un mašīnzinību fakultātē, taču jau ir patenta īpašnieks un zinātnieku un uzņēmēju biedrības “Birti” biedrs. RTU absolventu Zelta fondā viņš iekļuvis, arī pateicoties spīdošajām sekmēm. Vidējā atzīme pamatstudiju laikā bijusi 9,28, bet Jāņa bakalaura darbs novērtēts uz 10 ballēm. Bakalaura darbu Jānis rakstīja par paša veidotu datorizētu eksperimentālās slīdes berzes mēriekārtu. Uz mēriekārtas pārbaudīja sporta kamaniņu slieču slīdamību. Labi, ka Latvijas Kamaniņu sporta federācija noziedoja divas savu laiku nokalpojušas kamaniņu slieces! No vienas tika izgriezti daudzi mazi paraugi un dažādi apstrādāti. Pēc tam katru paraugu laida lejā pa mēriekārtas slīdkalniņu, lai testētu ātrumu. Katrs paraugs tika slīdināts 500 reižu! Lai slīdkalniņš vēl vairāk atbilstu kamaniņu trasei, laboratorijā tika ievietota arī neliela saldētava, kur paraugus varēja slīdināt pa ledu, nevis pa metālu. Jānis atklāja, kā kamaniņu sliedes vajadzētu apstrādāt, lai tās slīdētu labāk, taču īstenot šo apstrādes veidu reālām sportistu kamanām vēl nav izdevies. Toties Jānis jau saņēmis Kamaniņu sporta federācijas atzinību un cer, ka drīz tomēr būs gatavi arī eksperimentāli sliežu paraugi, kas būtu apstrādāti pēc pētnieku ieteiktās tehnoloģijas.
Patents iegūts tieši par Jāņa radīto mēriekārtu. Patents gan pieder RTU, bet Jānis un vēl seši pētnieki minēti kā iekārtas izgudrotāji. “Strādājot pie iekārtas, ik pa brīdim “iestrēgu”, tad palīdzēja pieredzējušākie kolēģi,” skaidro Jānis. Ar mēriekārtu, protams, var testēt ne tikai kamaniņu slieces, bet arī citas detaļas, kurām nepieciešams slīdēt. Piemēram, ja uzņēmējs grib mainīt ražošanas tehnoloģiju kādai lietai, ar šo ierīci var testēt, vai slīdamība uzlabosies būtiski un vai ir vērts ieguldīt naudu jaunā tehnoloģijā.
Patlaban puisis strādā par zinātnisko asistentu RTU Mašīnbūves tehnoloģiju institūtā un studē maģistra studiju programmā “Ražošanas tehnoloģija”. Institūtā viņš strādā jau kopš 2012. gada, taču par algotu darbinieku kļuvis tikai tagad. Pirms tam tas bija brīvprātīgais darbs, kuru Jānis darīja tāpēc, ka “mani tas interesē”. Turklāt tā bijusi iespēja gūt pieredzi zinātniskā darbā, kas bija nepieciešama, lai pretendētu uz fakultātes paaugstināto stipendiju. Strādāt institūtā uzaicināja institūta direktors profesors Jānis Rudzītis, kurš bija pamanījis aizrautīgo studentu.
Izvēlējās instinktīvi
Interesanti, ka, vēl mācoties Madonas Valsts ģimnāzijas pēdējā klasē, Jānis pat nezināja, kas ir mehatronika. RTU pārstāvji bija ieradušies ģimnāzijā stāstīt par studiju iespējām universitātē. Kad tika pieminēta mehatronika, Jānis bija vienīgais, kas apjautājās, kas tas tāds ir. “Uzzināju, ka tā ir jauna, perspektīva nozare, kas ietver mehāniku, elektroniku, IT jomu, un sapratu, ka mani tas interesē. Instinktīvi jutu, ka tas ir man,” teic jaunais zinātnieks. Jau skolā viņam padevās eksaktie priekšmeti. Jāņa tēvs ir inženieris. “Var teikt, ka esmu uzaudzis garāžā,” saka Jānis. Viņa kursabiedri devušies strādāt uz ļoti dažādām darbavietām, jo mehatronika dod ieskatu vairākās jomās. Tā arī sniedz pilnīgāku skatu uz mūsdienu moderno aparatūru, kurā mēdz būt gan mehānikas, gan elektronikas, gan IT elementi.
Mehatronikā un pētnieciskajā darbā Jāni piesaista iespēja risināt dažādas problēmas. “Man patīk palauzīt galvu, domāt, kā veidojas iekārta, kā varētu optimizēt dažādus procesus, tādējādi ietaupot ražošanas izmaksas,” stāsta Jānis. Lai arī pagaidām Latvijas uzņēmēju sadarbība ar zinātniekiem nav pietiekami cieša, Jānis cer, ka tā uzlabosies un zinātniekiem vairs nebūs jāpēta “pētīšanas pēc”, bet viņi varēs palīdzēt ražotājiem risināt reālas problēmas. Mašīnbūves tehnoloģiju institūtā gan jau tagad arvien biežāk ierodas uzņēmēji, kuriem nepieciešama zinātnieku palīdzība, piemēram, lai testētu dažādu materiālu īpašības.
Nauda nav svarīgākais
Jānis jūt, ka viņa vieta ir zinātnē. Jau tagad spriež, ka ar maģistra grādu vien nepietiks, studēs arī doktorantūrā. Rakstot bakalaura darbu, viņš jau zināja, ko gribētu papētīt sīkāk maģistra darbā, un gan būs arī idejas, ko pētīt doktora darbā. “Vēlos būt jaunā maiņa zinātnē,” Jānis saka un atzīst, ka ar nepacietību gaida, kad institūts pārvāksies uz jaunām ar modernām iekārtām aprīkotām telpām Ķīpsalā. Tur visu institūtu pētnieki būs tuvāk, varēs labāk sadarboties, pētījumi varētu kļūt plašāki. Vai Jāni nebiedē tas, ka Latvijā zinātne ir vāji finansēta, dažkārt arī intrigu pilna, jo zinātniekiem jāsacenšas par nepietiekamu finansējumu?
“Man nav tik svarīgi, cik maksā. Svarīgi ir, ka gūstu emocionālu baudījumu, darot šo darbu. Taču apzinos, ka strādāt zinātnē var būt sarežģīti. Jā, zinātniskā asistenta alga nav liela un jāmeklē finansējums projektiem, lai pelnītu vairāk. Ir jābūt aktīvam. Tomēr redzu, ka Latvijā daudziem cilvēkiem ir labas idejas, ko nevar attīstīt naudas trūkuma dēļ,” viņš atbild. Zinātne ir saistoša, jo nav rutīnas. Katrs projekts, katrs eksperiments ir citāds. Jānis spriež: ja strādātu kādā rūpnīcā vai citā uzņēmumā, darbs būtu vienveidīgāks. “Aiziet prom no akadēmiskās vides ir gana vienkārši, bet atgriezties būtu daudz sarežģītāk,” viņš teic. Jānis vēlas mācīties ārzemēs, taču ir gatavs atgriezties: “Vēlos gūt tur jaunas idejas, ko attīstīt Latvijā. Esmu patriots. Mums ir ļoti labs genofonds. Vidusmēra latvietis ir ļoti apķērīgs, tāpēc viņam nevajadzētu būt melnstrādniekam. Gribētos Latvijā palīdzēt attīstīt rūpniecību tā, lai te tiktu ražoti ģeniāli nišas produkti.”
Uzziņa
RTU absolventu Zelta fondu veido kopš 2010. gada. Tā mērķis ir cildināt izcilākos RTU absolventus, informēt sabiedrību par viņu sasniegumiem un veicināt absolventu karjeras izaugsmi.
Izvērtējot labākos absolventus, tiek ņemta vērā ne tikai studenta vidējā svērtā atzīme, bet arī studiju laikā veiktās sabiedriskās aktivitātes, panākumi zinātnē, sportā. Aptuveni trešdaļa no Zelta fondā iekļautajiem ir maģistrantūras absolventi.
