Latvijā
Sabiedrība

Emigrācija apstāsies, kad alga būs 1000 eiro? “LA” prognozes, kas gaidāms šogad 16

Kolāža – la.lv

Prognozē “LA” žurnālisti

2018. gads ekonomikā: ne trekns, bet sātīgs gads

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pirms gada paredzētais, ka “augsim straujāk, iepirksimies vairāk”, ir piepildījies ar uzviju. “Sēžot rokas klēpī salikuši, Latvijas ekonomikas izaugsme var būt zem 3% no IKP,” pirms gada brīdināja Ilmārs Rimšēvičs. Es liku uz izaugsmi virs 3%. Tomēr precīzāks bijis Pētera Strautiņa paredzējums par septiņu lieso gadu beigām: “nepedagoģiski un politiski nekorekti apgalvošu, ka Latvijā ekonomika turpmākajos dažos gados paātrināsies bez lielas piepūles.”

Re, nodokļu reforma, kas nupat uzkonstruēta ekonomikas straujākai attīstībai, vēl nav sākusi darboties, bet sācies tāds uzrāviens kā pirms iepriekšējās krīzes. Banku un Finanšu ministrijas prognozētā IKP pieauguma līdz 3% vietā ekonomika pērn attīstījusies vismaz par 4,5%. Vairāk arī iepērkamies – gadžetus, sporta un mājsaimniecības preces (+4,8%) – un dārgāk ēdam (+4,4%). Tomēr izaugsmes pamatā bija ne tik daudz mūsu pakāpeniska pāreja no taupīšanas uz tērēšanos, bet vispārējais optimisma un patēriņa bums Eiropā, ko prata izmantot eksportspējīgie uzņēmumi. ES fondu ieplūšanas radītais bums būvniecībā tā īsti parādīsies tikai šogad, tāpēc arī šogad izaugsme gaidāma virs 4%.

Kļūdījos savā neticībā, ka valdība izšķirsies par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, bet nekļūdījos par progresivitātes ieviešanu. Kaut arī reformu šogad sāks sēt, izaugsmes augļi parādīsies vēlāk, ne šogad. Pateicoties līdzšinējam ieskrējienam, ne trekns, bet sātīgs būs Latvijas simtgades gads.

Vai briest jauna krīze?

Šogad vēl ne. Kaut arī algas palielinās straujāk (+ 7,5%), nekā aug ekonomika (+4,5%), tomēr ar to nepietiek, lai tūdaļ sāktos jauna krīze. No septiņām pārkaršanas pazīmēm tolaik izpildījās sešas, bet tagad tikai viena.

Pirmskrīzes laikā kredīti tika doti bez nodrošinājuma, nepārliecinoties, vai nauda var tikt atmaksāta. Kopumā bankas kredītos bija izsniegušas 25 miljardus (visu iekšzemes kopproduktu!), taču pēdējos četrus gadus iedzīvotāji un uzņēmumi kopā vairāk par 15 miljardiem parādā bankām nav. Nekustamā īpašuma kredīti iedzīvotājiem pērn izsniegti pat par piektdaļu mazāk. Tas nozīmē, ka īpašuma burbulis neuzpūšas. Vienīgais pie apvāršņa saredzamais ir darbaspēka trūkuma bubulis. Trūkstot darbaspēkam, algām jāceļas. Darba ņēmēju pusē – arī prasmēm. Bet par cik augs algas? 1000 eiro sasniegs? Jā.

Vai emigrācija apstāsies, kad vidējā alga sasniegs 1000 eiro?

Ka tā notiks, tādu paredzējumu “LA” izteica ekonomists Gatis Eglītis. Rudenī vidējā bruto alga sasniedza 925 eiro un apstājās. Protams, ka decembrī, kad valsts un pašvaldību iestādes, arī daļa privāto uzņēmumu masveidā izmaksās prēmijas, darba samaksa jau būs sasniegusi 1000 eiro robežu. Taču vidējā ikmēneša alga šo robežskaitli (ko baņķieri, programmētāji, enerģētiķi, karjeru racēji un valsts ierēdņi jau sasnieguši pērn) visā valstī varētu sasniegt vasarā.

Līdz šim no investoriem Latvijas reģionos prasīja jaunas ražotnes un jaunas darbavietas. Tagad no investoriem vairs neprasīs jaunas darbavietas, bet gan lielākas algas. Tas savukārt palielinās pieprasījumu pēc kompetentiem, izglītotiem darbiniekiem. Biežāk par prasību “dod darbu!” skanēs pretjautājums “ko tu proti?”.

Emigrācija uz ārzemēm noteikti sabremzēsies, bet lielākas algas Rīgā un rūpnieciskajos centros (Jelgavā, Valmierā, Ventspilī) veicinās lielāku iekšējo centrtieces migrāciju. Pat ja emigrācija neapstāsies, nav ko gausties – tik un tā būsim vairāk nekā igauņi vai kā latvieši pirmās brīvvalsts laikā.

Vai beidzot atradīs pazemes upi Rīdzeni?

Rīdzenes upe kalpoja kā kanāls notekūdeņu novadīšanai, līdz 1861. gadā to aizbēra un tās vietā ierīkoja mūrētu apakšzemes kanalizācijas vadu. Pērn “apstiprinājās”, ka zem Rīgas joprojām ir mītiskā Rīdzenes upe, jo līdz verificētajiem ūdens skaitītājiem joprojām pazūd milzīgs daudzums ūdens – tāds, it kā pa viduslaiku koka ūdensvadu tiktu piegādāts. Mana atbilde uz jautājumu: “Vai šogad Rīgas pašvaldības namu apsaimniekotājs papūlēsies atrast ūdens zudumu cēloņus?” joprojām ir “nē”. Jo joprojām var piedzīt zudumus no tiem, kas aizmirst nodot skaitītāju rādījumus vai nokavē rēķinu apmaksu.

“Rīgas ūdens” pērn nevis meklējis iespēju samazināt zudumus, bet iesniedzis regulatoram jaunu tarifu projektu, kurā paredz no 1. aprīļa paaugstināt maksu par ūdeni… ieplānojot zudumus 13% apmērā no piegādātā ūdens daudzuma.

Aprēķināju, ka zudumi “Rīgas ūdens” cauruļu tīklā gada laikā ir tikpat lieli, cik Daugava ienestu jūrā divās stundās (ņemot vērā, ka Daugavas vidējais caurplūdums pie ietekas jūrā ir 678 m³/s). Klāt pie tiem nāk iedzīvotāju apmaksātie zudumi daudzdzīvokļu mājās, kas daudzās “Rīgas namsaimnieka” apsaimniekotajās ēkās ir lielāki par 20%. Arī šos zudumus nemeklēs, bet liks apmaksāt iedzīvotājiem. Varbūt tomēr piespiedīsim pašvaldību iestādes strādāt iedzīvotāju interesēs?

2018. gads politikā: vēlēšanas un atvēršanu gaidot

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vai aizvadītais gads politikā bijis paredzams? Diezgan, ja vērtē, ka lielākā daļa manu pērn “LA” 2. janvāra numurā izteikto prognožu ir piepildījušās. Pašvaldību vēlēšanas kopējo politisko ainavu nav būtiski mainījušas. Varbūt var izcelt dažu jaunāku partiju pieņemšanos spēkā pēc Rīgas vēlēšanām, kas pagājušā gada sākumā vēl nebija jaušamas. Precīzi paredzēju, ka “Vienotībai” gada otrā pusē mainīsies vadītājs. Pareiza bijusi arī prognoze, ka Māra Kučinska valdība politiski nav apdraudēta. Tāpat tas, ka Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa centieni pēc padomnieku ieteikuma nedaudz “pielabot” pilsonības politiku novedīs pie nozīmīgākām pārmaiņām integrācijas jomā – izglītības sistēmas latviskošanu.

Bet skepse par to, ka Saeima nespēs atteikties no “deputātu kvotām” tomēr nav piepildījusies, lai arī ar tielēšanos un atsevišķām viltībām, šogad tās tiešām izpalika.

Kā būs 2018. gadā?

Vai pēc vēlēšanām pie varas paliks tāda pati koalīcija?

Pilnīgi tāda pati varbūt arī nebūs, taču tuvu gan. Dažādi sabiedriskās domas mērījumi rāda, ka 13. Saeimā iekļūs gan Zaļo zemnieku savienība, gan Nacionālā apvienība, kuras līdzšinējā sadarbība, šķiet, apmierina. Jautājums ir par trešo spēku, kuru šobrīd mēģina sadiegt “Vienotība”, “Kustība Par”, “Latvijas attīstībai” un vēl vairākas citas partijas. Uz pēcvēlēšanu koalīciju ar “Saskaņu” neviens neparakstīsies, ja vien grib turpināt politisko dzīvi (jo vairāk, ja agrāk pierādījies, ka slepenai sadarbībai, piemēram, atsevišķu amatpersonu iecelšanā vai tiesiskuma jautājumos oficiālas saistības nav obligātas). Bet nosvērtais Māris Kučinskis varētu izrādīties tā persona, ap kuru atkal vienoties ļoti atšķirīgām politiskajām interesēm. Protams, bez “tirgošanās” te neiztikt.

Vai atvērs “čekas maisus”?

Interneta azartspēļu vietne “Betsafe” ar 65% varbūtību novērtējusi iespēju, ka Valsts drošības komitejas dokumenti, ieskaitot aģentu kartotēku ar vārdiem un uzvārdiem, 2018. gadā kļūs publiski. Lai gan atbalstu, ka “čekas maisi” beidzot būtu jāatver, esmu diezgan skeptisks, ka politiķi to šogad tiešām izdarīs. Visticamāk, tuvojoties šim lēmumam, uzstājīgāki kļūst argumenti, ka kartotēkas saturs ir nepilnīgs, daudzi dokumenti no tā jau pazuduši un varbūt kaut kas pat pielikts klāt. Tāpat tiks biedēts ar “raganu medībām”, simtgades svinību “sabojāšanu” un vēl citiem nejaukiem efektiem. Partijas parlamentā gan diez vai uzdrošināsies noraidīt šo lēmumu pirms vēlēšanām, drīzāk stopkrāna noraušana tiks paģērēta no Valsts prezidenta. Viņam reitings labāks.

Par ko sacerēs viltus ziņas?

Starp Baltijas valstīm veltītajām viltus ziņu tēmām, kas pērn tika izplatītas krievvalodīgajā informācijas telpā, dominēja NATO, un tas acīmredzot bija saistīts ar daudznacionālo bataljona ierašanos. Viltus ziņas par NATO tēmu, protams, nekur nezudīs, tomēr Latvijai šogad būtu vairāk jāuzmanās no citiem informatīvā kara uzbrukumiem. Pirmkārt jau vēlmes no ārpuses ietekmēt Saeimas vēlēšanu iznākumu. Taktika var būt dažāda, tomēr uzsvars būs uz negatīvismu – gan pret valsti kopumā, gan atsevišķām personām.

2018. gads veselības aprūpē: vairāk nekā miljards

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Veselības ministre Anda Čakša nākamgad sola pozitīvas pārmaiņas visiem iedzīvotājiem, tostarp arī mediķiem, jo valdība un Saeima veselības aprūpei papildus ir piešķīrusi līdz šim nebijušu naudas summu – 194 miljonus eiro. Tātad kopumā medicīnai 2018. gada valsts budžetā ir piešķirts vairāk nekā miljards eiro.

Kā prognozēju aizvadītajā gadā, politiķiem un sociālajiem partneriem samērā sarežģītās diskusijās ir izdevies vienoties par finanšu avotu valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir palielinātas par vienu procentpunktu, dalot to uz pusēm no darba devēju un darba ņēmēju naudas maka.

Prognoze piepildījusies arī par mediķu algām – tās pieaugs nevis par desmit vai divdesmit eiro, bet gan par diviem trīs simtiem eiro.

Diemžēl Veselības ministrijas izmeklēšanā par 14,5 miljonu eiro izšķiešanu e-veselībai, kurai punkts bija jāpieliek 2017. gada janvārī, beigusies ar vispārīgiem secinājumiem, nevis konkrētu bezatbildīgo amatpersonu nosaukšanu un disciplinārsodu piespriešanu.

Vai, dodot lielākas iespējas saņemt ārstēšanu, būs mediķi, kas to nodrošina?

Veselības ministrija sola, ka 2018. gadā valsts apmaksātos ambulatoros medicīnas pakalpojumus varēs saņemt par 380 000 pacientu vairāk nekā pērn. Tajā skaitā vairāk nekā 108 000 speciālistu konsultāciju, 207 000 ambulatoro izmeklējumu, 35 000 dienas stacionāra pakalpojumu un citus. Taču 2017. gads bija pirmais pēc krīzes, kad ārstniecības iestādēm nebija beigušās kvotas. Veselības ministre Anda Čakša ir atzinusi, ka iemesls tam esot speciālistu trūkums. Ministre ļoti cer, ka algas pieaugums piesaistīs ārstus strādāt valsts medicīnas iestādēs un pacientu rindas saruks. Bet, zinot, ka privātajās ārstniecības iestādēs mediķu darba samaksa ir augstāka, visticamāk, daļa valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tiks novirzīti uz šīm iestādēm.

Vai jaunie ģimenes ārsti nomainīs tos, kas ir pensijas vecumā?

Rindā uz darba vietu gaida 150 ģimenes ārsti, bet 400 ģimenes ārsti ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Veselības ministrija gadiem nespēj atrisināt ārstu prakšu pārdošanas jautājumu, un izskatās, ka tas neizdosies arī nākamgad. Veselības ministre uzskata, ka ES piešķirtā struktūrfondu nauda motivēšot cienījama vecuma ģimenes ārstus doties pensijā. Čakša ir pārliecināta, ka, sakārtojot administratīvās un finanšu lietas, notiks ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa. Taču jāņem vērā, ka daudzi vecākā gadagājuma ģimenes ārsti nav uzkrājuši pensiju kapitālu un tieši tādēļ turas pie savas prakses kā nozīmīga finansējuma avota. Viņi ir ieinteresēti pārdot savu praksi, lai varētu vadīt mierīgas vecumdienas. Bet pircējam ir jābūt naudai, kuras diemžēl nav.

Vai veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts stimulēs maksāt sociālo nodokli?

2018. gads ir pārejas gads tiem, kas līdz šim nav maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lai, sākot ar 2019. gadu, varētu saņemt plānveida veselības aprūpi, tas būs jāsāk darīt vismaz no minimālās algas – valsts noteiktā gada iemaksa ir 51,60 eiro, kas būs jāveic gada pēdējā ceturksnī.

Šķiet, ka politiķi zīmē visai rožainu ainu, cerot, ka nodokļu nemaksātāji pēkšņi sāks maksāt valsts noteikto iemaksu. Daudziem no viņiem nebūs reālu iespēju “pašapdrošināties” līdzekļu trūkuma dēļ.


2018. gads izglītībā: atlikšana, nogaidīšana, manevri

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Par nu jau aizvadīto 2017. gadu manis izteiktās prognozes lielā mērā piepildījušās. Pirmkārt, prognozēju, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis arī turpmāk būs nepopulārākais ministrs. To gan grūti pārbaudīt, jo visa gada laikā ministru reitingi nav publiskoti. Taču, kā liecina “Baltic International Bank” veiktais “Latvijas Barometra” mērījums, kura ietvaros iedzīvotājiem jautāts, kurš sabiedrībā zināms cilvēks visvairāk pelnījis žagarus, Šadurskis sabiedrības acīs ir otrais visvairāk peramais. Vēl vairāk žagarus esot pelnījusi tikai viņa bijusī partijas biedre Solvita Āboltiņa.

Otrkārt, paredzēju, ka pašvaldību vēlēšanu gadā pilsētu un novadu domes neveiks plašas skolu reformas. Jāatzīst, ka nelielas pārmaiņas tomēr notika – tika slēgtas sešas izglītības iestādes, vēl septiņas reorganizēja – vidusskolas kļuva par pamatskolām, bet pamatskolas par sākumskolām. 11 – gan skolas, gan bērnudārzi – tika pievienoti citām skolām. Tomēr ar to ir krietni par maz. Vismaz tā uzskata izglītības un zinātnes ministrs, kā arī skolu tīkla pētnieki, kuri visu gadu turpināja runāt par to, ka celt izglītības kvalitāti un pedagogu algas varēs vien tad, ja tiks slēgtas vai reorganizētas skolas. Jo sevišķi vidusskolas, kuru skaitam būtu jāsarūk pat par divām trešdaļām.

Treškārt, rakstīju, ka nav gaidāmas būtiskas izmaiņas sešgadnieku skološanā, un tas piepildījās – agrāku skolas gaitu ieviešanu nolemts atlikt.

Vai skolās sāks ieviest jauno izglītības saturu?

IZM bija iecerējusi, ka jauno izglītības saturu būtu jāsāk ieviest jau no 2018. gada septembra. Drosmīgs lēmums, ņemot vērā, ka tikai 2018. gada februārī noslēgsies projekta sabiedriskā apspriešana un tikai pavasarī valdība varētu pieņemt lēmumus, kas nepieciešami, lai ieviestu jauno saturu. Domāju, ka tā ieviešanu tomēr atliks uz gadu. Galvenokārt tāpēc, ka jau pieņemts politisks lēmums par to, ka sešgadnieki 1. klases vielu sāks apgūt tikai no 2019./2020. mācību gada. Tā kā jaunais mācību saturs izstrādāts, ņemot vērā, ka 1. klasē mācās sešgadīgi bērni, sākt ieviest jauno saturu, kamēr 1. klasē vēl ir septiņgadīgie, nebūtu jēgas. Turklāt reformas atlikšana ļaus to ieviest mierīgāk, pārdomātāk.

Vai turpināsies virzība uz vidusskolu latviskošanu?

Tā tam vajadzētu būt, jo visi šobrīd pie varas esošie politiskie spēki vismaz vārdos to ir atbalstījuši. Tāpēc var prognozēt, ka tuvākajos mēnešos valdība atbalstīs grozījumus likumos, kas paredz jau no nākamā mācību gada bērnudārzos būtiski palielināt latviešu valodas lomu, pāriet uz centralizēto eksāmenu kārtošanu tikai latviešu valodā, kā arī to, ka līdz ar pāreju uz jauno izglītības saturu būtiski palielināsies latviešu valodas loma mazākumtautību pamatskolās. Pēc tam, kad savu vārdu būs teikusi valdība, grozījumi virzīsies uz Saeimu, un te jau var sākties dažādi manevri, ko varētu veicināt Saeimas vēlēšanu tuvošanās un iespējamās aizkulišu sarunas par nākamās koalīcijas veidošanu. Ja izrādīsies, ka taisnība tiem, kuri brīdina par ZZS un “Saskaņas” iespējamo vienošanos, tad arī skolu latviskošanas plāns pa Saeimas gaiteņiem varētu klīst bezgalīgi.

Kas notiks ar skolu tīklu?

Arī šo procesu ietekmēs Saeimas vēlēšanu tuvošanās. Baidoties no negatīvas sabiedrības reakcijas, politiķi – gan vietējā, gan valsts mēroga – turpinās cirst sunim asti pa gabaliņam un saņemsies asam griezienam vien tad, ja jutīs sabiedrības pieprasījumu pēc nozīmīgām reformām. Vidusskolu apvienošana vai pārveidošana par pamatskolām visaktīvāk varētu notikt tieši mazajās pašvaldībās, kas darbojas autonomāk no lielās politikas, nekā lielajās pilsētās, kuru vadītāji nāk no Saeimā pārstāvētajām partijām. Žēl, jo lauku bērnam aizbraukt līdz nākamajai tuvākajai skolai būs objektīvi grūtāk un dārgāk, nekā tas būtu lielajās pilsētās un jo sevišķi Rīgā, kur skolas ir teju uz katra stūra. Protams, tas ir arī naudas jautājums: lauku pašvaldībām ir daudz mazākas iespējas nekā bagātajām lielpilsētām pašām finansēt skolas, kurām skolēnu trūkuma dēļ varētu tikt liegts valsts finansējums.

2018. gads pasaulē: pieaugoša nestabilitāte un turbulence

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Ko jaunais gads nesīs pasaules politikā? Ieskatoties komentārā, ko rakstīju tieši pirms gada, konstatēju, ka izdevies trāpīt desmitniekā. Tramps tiešām koncentrējās uz Amerikas iekšējām lietām. Viņš ir izturējis preses uzbrukumus, apvainojumus par Krievijas atbalstu vēlēšanu kampaņas laikā un nupat pamanījies izdabūt cauri Kongresam savu nodokļu reformu. Krievijā nav izcēlusies demokrātiska revolūcija, toties Ukraina atkal piedzīvojusi kaut nelielu, tomēr visai agresīvu “maidanu”, ko organizē Mihails Saakašvili. Savukārt Vācijas vēlēšanu rezultāts izraisīja “neizlēmīgu mīņāšanos uz vietas”. Tomēr izskatās, ka pareģot attīstību 2018. gadā jau būs daudz grūtāk. Iemesls šai neziņai, fizikas terminos runājot, ir pasaulē pieaugošā nestabilitāte, nelīdzsvarotība un turbulence.

Tradicionālā biznesa noriets turpināsies?

Viens no lielākajiem aizvadītā gada pārsteigumiem – negaidītais kriptovalūtu uzplaukums. 2017. gada Ziemassvētkos viens bitkoins maksāja ap 12 000 ASV dolāru. Bet vēl 2010. gadā to varēja nopirkt par 40 ASV centiem, tātad astoņos gados piedzīvots 30 000 reižu liels kāpums! Tad kāda jēga guldīt naudu tradicionālā biznesā, cept maizi, būvēt mājas vai uzņemt seriālus, ja naudu var pelnīt ar bitkoiniem – tos “rakt”, pirkt un pārdot. Vai nu kaut kas nav kārtībā ar pasaules finansēm, vai arī mēs atrodamies nenovēršamu un grandiozu pārmaiņu priekšvakarā. Vēl viena tehnoloģiskā revolūcija – elektromobiļu ēras sākums un pakāpeniskas atvadas no naftas. Milzīgs drauds Tuvo Austrumu šeihiem un Krievijai.

Prezidenta vēlēšanas Krievijā – kas pēc tām?

Patiesībā pasauli interesē ne tik daudz pašas vēlēšanas, par kuru iznākumu lielu šaubu nav, bet gan tas, kas sekos pēc tām. Tāda, kāda tā ir patlaban, ar atpalikušo, uz izejvielām balstīto ekonomiku, Krievija nevar konkurēt ar ASV un Ķīnu. To labi saprot arī pats Putins. Jautājums ir šāds – vai Putinam ir kāds pagaidām slepens un visaptverošs Krievijas modernizācijas plāns, griba, drosme rīkoties un resursi.

Vai Korejas pussalā izcelsies karš?

Līdz militārai konfrontācijai nenonāks – vismaz tā gribētos ticēt. Kims Čenuns ik pa brīdim palaidīs kādu raķeti vai uzspridzinās bumbu, ASV sarīkos militāros manevrus un pasludinās jaunas sankcijas. Diemžēl atkal nenoteiktība – pasaule ir maz informēta par to, kas notiek Ziemeļkorejā, tā gandrīz neko nezina par tās kodolprogrammas patiesajiem apmēriem un pilnīgi nesaprot, kas notiek Kima galvā.

Tuvajos Austrumos – kas tālāk?

Konflikti uz laiku pieklusīs Sīrijā un Irākā, kur “Islāma valsts” vismaz fiziski ir sakauta. Tomēr Trampa negaidītais solis, Jeruzalemes atzīšana par Izraēlas galvaspilsētu, pārceļ konflikta fokusu no Sīrijas uz plašāku skatuvi – musulmaņu pasaules, ASV un Izraēlas attiecībām. Turklāt nepavisam vēl nav skaidrs, kādu lomu šeit spēlē Saūda Arābija, kuras karaļnamā, visdrīzāk, turpināsies varas cīņas.

Eiropas Savienībā – pa vecam?

Spēkus un laiku paņems lielākas un mazākas ķezas – Lielbritānijas izstāšanās, Trampa politika “Amerika vispirms!”, Briseles stīvēšanās ar Poliju un Ungāriju, lēnās sarunas par jauno Vācijas valdību, Katalonijas neatkarības centieni. Tikmēr uz pasaules fona vismaz pagaidām Eiropa atgādina klusu miera ostu. Te vietā teiciens – kaut nu visiem būtu tādas problēmas.

2018. gads kultūrā: “Oskaru” vēl nedabūt

Lorem ipsum
FOTO: Leta

2017. gadu sagaidot, izteicām dažādas prognozes par tajā gaidāmajiem kultūras notikumiem, nu pienācis laiks izvērtēt, cik precīzi tie bijuši. Jāsaka, gada prognoze varētu būt bijusi precīzāka, jo visi četri punkti, kurus paredzējām notiekam, piepildījušies daļēji. Proti: Jaunais Rīgas teātris patiešām ir pārcēlies no savām telpām Lāčplēša ielā uz tā dēvēto Tabakas fabriku, tomēr remonts īstajā teātra mājvietā tā arī vēl nav sācies. Skatītāju iemīļotais seriāls “Ugunsgrēks”, kuru bija ierasts vērot TV3 jau kopš 2009. gada marta, turpinājās tikai līdz maija otrajai pusei. Neviens latviešu rakstnieks Nobela prēmiju vēl aizvien nav ieguvis (šogad šo godu izpelnījās japāņu romānists Kadzuo Išiguro), taču Latvijas Rakstnieku savienība punktuāli ik gadu sūta pieteikumu, lai saglabātu iespēju tomēr reiz šo balvu redzēt piešķirtu arī latviešu autoram. Arī tautastērps pagaidām vēl nav katra latvieša īpašumā, taču interese par tā iegādi vai izveidi neapšaubāmi ir augusi, ko apliecina kupli apmeklētie tautastērpu kreklu šūšanas, jostu aušanas un pastalu darināšanas kursi visa šī gada garumā. Un, tā kā šai prognozei devām laiku piepildīties līdz 2018. gada 18. novembrim, tad, to pārfrāzējot, “vai katram latvietim, kurš to vēlas, būs savs tautastērps”, visai droši var apgalvot: jā, būs!

Laiks 2018. gada prognozēm!

Vai latviešu filma šogad iegūs “Oskara” balvu?

Diemžēl visai droši var teikt: neiegūs. Kaut arī režisora Viestura Kairiša “Melānijas hronika” ļoti atzinīgi uzņemta gan Latvijā, gan arī ārzemēs, saņēmusi “Lielo Kristapu” birumu un dažādas balvas starptautiskos kinofestivālos, pie lielākā kinopasaules pagodinājuma, zeltītā vīriņa, ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” kategorijā “Labākā ārzemju filma” tai, visticamāk, tomēr netikt. No 92 šai nominācijā izvirzītajām filmām decembra vidū izkristalizējās potenciālo laureātu saraksts, kurā ir Andreja Zvjaginceva “Nemīlestība” (Krievija), Rubena Estlunda “Kvadrāts” (Zviedrija), kura jau saņēmusi Eiropas Kinoakadēmijas balvu, Ildiko Eņedi “Par ķermeni un dvēseli” (Ungārija), kura saņēma Berlīnes kinofestivāla “Zelta lāci”, kā arī vēl sešas filmas no Čīles, Dienvidāfrikas, Izraēlas, Libānas, Senegālas un Vācijas, bet ne “Melānijas hronika”. Atliek cerēt uz kādu no Latvijas simtgades filmām turpmākajos gados.

Vai tiks laikā pabeigta Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas pirmā kārta?

Te nu trīsreiz jānospļaujas pār kreiso plecu, jāpiesit pie tuvākā koka gabala un vispār būtu jātur mute ciet, jo tad, ja estrāde netiks pabeigta laikā, Latvijas simtgades plānoto grandiozo Dziesmu un Deju svētku Noslēguma koncerts būs jānotur vilksviņzinkur. Taču Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir apsolījis – kā akmenī iecirtis –, ka pēdējais celtnis un buldozers no būvlaukuma aizrūcinās jau 18. jūnijā, tādējādi vēl atstājot gandrīz divas nedēļas līdz Dziesmu svētku sākumam pabeigtā projekta nodošanai ekspluatācijā. Ja estrāde netiks pabeigta laikus, Oļegs Burovs sola atkāpties no amata.

Vai Latvijas dalība Londonas grāmatu tirgū veicinās mūsu literatūras eksportu?

Īsā atbilde ir – jā. Protams, var jautāt tālāk, cik lielā mērā, un tas ir atkarīgs ne tikai no intereses par Latvijas piedāvājumu pašā grāmatu tirgū, ne tikai no mūsu ekspozīcijas un kultūras programmas kuratoru veikuma, no literāro aģentu spējas ieinteresēt par rakstniekiem un grāmatām, bet arī no tā, cik lielus līdzekļus valsts varēs atļauties ieguldīt literatūras eksportā. Jo atšķirībā no mūzikas un vizuālajām mākslām literatūrai iekļūšanai cittautu tirgū vienmēr būs vajadzīgi vidutāji – labi tulkotāji. Šobrīd, kā noprotams, ir izdevies noskaidrot, cik vispār pasaulē ir cilvēku, kuri gatavi un spēj tulkot daiļliteratūru no latviešu valodas. Lai viņus nepazaudētu, nepieciešama skaidrība par iespēju piešķirt stipendiju tulkotājiem ne tikai 2018. gadā, bet arī turpmāk. Tādējādi latviešu literatūras panākumi lielā mērā būs atkarīgi no valsts iestāžu lēmumiem.

LA.lv